Komunikācijas jomā 2016. gads ir bijis aizraujošs un piesātināts. Sāka mutuļot procesi, kam tagad vajadzētu nonākt brieduma stadijā. Lūk, vairākas svarīgas tendences korporatīvās komunikācijas jomā, kas, manuprāt, attīstīsies 2017. gadā.
Īsti emuāristi un slavenības
Pagājušajā gadā daudzi komunikācijas speciālisti ar nepieredzētu spēku traucās attīstīt sadarbību ar emuāristiem un virtuālajām slavenībām, dāsni apdāvinot gandrīz katru daudzmaz populāra „Instagram” profila īpašnieku, bet 2017. gadā kļūs aktuāla rūpīgāka pieeja sadarbības partneru atlasei. Ir svarīgi ņemt vērā gan emuārista reputāciju, gan viņa publikāciju iesaistes koeficientu (engagement rate), gan sekotāju kvalitāti.
Tagad par pārsimt eiro var iegūt tūkstošiem viltotu sekotāju ar tukšiem profiliem. Kad pamanījām pāris aktīvu personu aizdomīgo popularitātes pieaugumu, kuriem vakar bija tūkstoš abonentu, šodien — seši tūkstoši, bet rīt — jau visi 13 tūkstoši, turklāt laikā, kad pat nebija ierakstu profilā, mēs ar kolēģiem sākām daudz nopietnāk analizēt to slavenību un emuāristu sociālos tīklus, ar kuriem sadarbojamies. Domāju, ka tā kļūs par vispārēju tendenci.
Tādējādi arī emuāristi būs spiesti kļūt profesionālāki sadarbībā ar zīmoliem, kas no viņiem gaida prasmi formulēt sadarbības iespējas, korektu saistību izpildi, rēķinu izrakstīšanu un pārskatu sniegšanu.
Pakāpeniski pilnveidosies juridiskie un ētiskie ierobežojumi, kas attiecas uz virtuālo slavenību un zīmolu sadarbības atspoguļošanu. ASV Federālā tirdzniecības komisija jau sen stingri uzliek par pienākumu emuāristiem skaidri norādīt, ja kāda publikācija ir tapusi komerciālā sadarbībā ar zīmolu, bet ES šis jautājums pastāv direktīvu līmenī, un Latvijā tam pagaidām neviens nopietni neseko līdzi. Tomēr par to ir jādomā un jādiskutē jau tagad. Jo īpaši tāpēc, ka starptautisko zīmolu pārstāvji arvien biežāk prasa, lai arī Latvijā tiktu ievērota starptautiskā prakse, piemēram, lai tiktu izmantotas īpašas mirkļbirkas #sponsored vai #ad, ja reklāmdevējs kontrolē publikācijas saturu. Es domāju, ka sadarbība ar emuāristiem 2017. gadā kļūs daudz sakārtotāka.
Auditorijas kvalitāte un atdeve
Uzmanības ekonomikas apstākļos mēs esam spiesti maksāt par mērķauditorijas uzmanību. „Facebook” un „Instagram” algoritmi, kas sekotājiem parāda tikai mazu daļu jūsu publikāciju, ir padarījuši par obligātu budžetu reklāmai sociālajos tīklos, kā arī precīzu ziņu mērķēšanu noteiktām grupām.
Tā paša iemesla dēļ ir pienācis laiks iemācīties izmantot tā dēvētos lielos datus (big data). Sociālo tīklu operatoriem būs jāpapildina savas prasmes ar analītiskajām funkcijām, lai iemācītos lietpratīgi izmantot datu masīvu, kas ir pieejams „Facebook Insights”.
Vēl viena nākotnes problēma ir tā dēvētais „dark social” — vairāk nekā 80 % informācijas, ko mēs izplatām sociālajos tīklos, pat nav redzami publiski, jo tiek nosūtīti privātās ziņās. Komunikācijas kampaņu rezultātu analīzes un novērtēšanas metodikā ir svarīgi ņemt to vērā un skatīties, kādu reālo rezultātu un atdevi ir nesušas kampaņas.
Informācijas ekstrakts
Informatīvā slodze uz vidusmēra patērētāju ir tik liela, ka jau robežojas ar pārslodzi, tāpēc ir svarīgi sniegt informāciju pēc iespējas kodolīgākā formā. Par šādu informācijas ekstraktu kļūst īsi videoklipi ar noderīgu saturu. Piemēram, dažās sekundēs parādiet, kā uzklāt modernu grimu, pagatavot pusdienas, pareizi izvingrināt locekļus pēc ilgas sēdēšanas pie galda.
Garu tekstu publicēšanas vietā izveidojiet „Life Video”. Informatīvās ietilpības un vieglās uztveramības dēļ video formāts kļūst par vienu no perspektīvākajiem. Turklāt arvien aktīvāk attīstīsies formāti, kas apvieno tiešsaistes un bezsaistes vidi, tostarp papildinātā realitāte.
Robežu paplašināšana
Mēs arvien biežāk runājam nevis par sabiedriskajām attiecībām, bet gan par komunikāciju, tādējādi uzsverot, ka to speciālistu rīcībā, kas rūpējas par zīmolu un organizāciju komunikāciju, ir daudz plašāks instrumentu klāsts nekā, piemēram, tikai mediju attiecības. Ne velti lielais Baltijas konkurss „Baltic PR Awards” ir pārdēvēts par „Baltic Communication Awards”.
Šogad šai diskusijai es gribētu pievienot vēl vienu akcentu — pasākumus. Komunikatori patstāvīgi rīko visdažādākos atšķirīga mēroga pasākumus: mediju brokastis, preses konferences, ekskursijas un pat korporatīvos pasākumus. Turklāt mums bieži izdodas tos lieliski atspoguļot. Taču mēs nepārzinām visus izklaides nozares smalkumus, tāpēc ne vienmēr izmantojam jaunākās tehnoloģijas.
No otras puses, profesionālie pasākumu rīkotāji, kas lieliski pārzina visas jaunākās tendences izklaides un ēdināšanas jomā, ne vienmēr prot uzsvērt svarīgus vēstījumus un nodrošināt pasākumiem kvalitatīvu mediju atbalstu. Manuprāt, lielos un nopietnos projektos korporatīvās komunikācijas speciālistiem un pasākumu rīkotājiem ir jāapvieno spēki, lai sasniegtu nozīmīgākus rezultātus. Es domāju, ka ne velti mēs šogad esam nobrieduši pirmajai lielajai konferencei par pasākumu tematiku „Baltic For Events”, kur tieši varēs tikties visi speciālisti, kas savā darbā kaut kādā veidā saskaras ar pasākumiem.
Aprakstot gada tendences, jau kuro reizi pieķeru sevi, ka atkal viss kaut kā ir saistīts ar sociālajiem tīkliem. Protams, tiem ir liela ietekme, taču es domāju, ka vēl viens izaicinājums 2017. gadā ir neaizmirst, ka tie nav panaceja visās situācijās un ka komunikācijas panākumi slēpjas daudzveidībā, kā arī savas auditorijas izpratnē.
Comments