Search
  • LASAP

Elastīgs darbs – jēgpilni pavadīts laiks

Lai popularizētu elastīgo darba stilu un veicinātu tā pielietošanu praksē, 2018. gada 26. jūlijā piedalījos cilvēkresursu un personāla vadības konceptuālā projekta “SmartHR” rīkotajā seminārā personālvadības profesionāļiem “Laiks ir nauda”. Manis izvēlētā tēma: “Strādāt jebkur – darīt 24/7 vai produktivitātes augstākais punkts?”. Ņemot vērā tēmas aktualitāti, runāto nolēmu arī pierakstīt.

Vai laiks ir nauda?

Vispirms dalos savā pārdomās par laiku kā naudas mērvienību. Manuprāt, laiks tiek dots, lai jēgpilni dzīvotu (pieņemu, ka kādam ar “jēgpilni” varētu būt arī nauda). Jēgpilna dzīve man nozīmē balansu starp profesionālo karjeru, ģimeni, sabiedriskajām aktivitātēm un hobijiem. Katrai aktivitātei jābūt ar nozīmi, jo laika nelietderīga pavadīšana nedod ne gandarījumu, ne piepildījumu. Tikai jēgpilni pavadīts laiks ir vērtīgs un atmiņā paliekošs. Elastīgs darbs ir tas, kas ļauj balansēt starp manām vajadzībām, neieliekot mani striktos rāmjos, bet ļaujot darīt to, kas tajā mirklī ir prioritārs. Nevaru iedomāties, kā var atrasties darbā un “nosist laiku” spēlējot spēlītes vai klīstot internetā, ja konkrētajā brīdi nav ko darīt, bet līdz 17.30 jābūt uz vietas, jo jāpīkstina darbinieka kartiņa, kas uzskaita laiku. Daudz lietderīgāk tajā brīdī, piemēram, būtu braukt mājās un ar bērniem tveicīgajā vasaras dienā izpeldēties, nodarot darbus pašā vakarā, ja nepieciešams.

Kas ir elastīgs darbs

Kā jau minēju, elastīgs darbs ļauj veidot balansu starp visiem dienas laikā darāmajiem darbiem. Par elastīgo darbu mēs runājam tajos gadījumos, kad svarīgākais ir darba rezultāts, nevis strikta darba laika un vietas ievērošana. Respektīvi  katram darbiniekam ir uzstādīti konkrēti darba mērķi, līdz ar to – darba vieta un laiks kļūst sekundārs; būtisks ir galarezultāts un pieejamība. Svarīgi, ka elastīgs darbs ir brīvprātīgs – katram darbiniekam jābūt iespējai pašam izvēlēties sev ērtāko strādāšanas veidu – ir kolēģi, kuri dod priekšroku darbam konkrētajā laikā no savas darba vietas, ir kolēģi, kuri darbus veic no jebkuras vietas.

#strādājebkur – ne visiem lemts

Jau sākumā jāuzsver, ka elastīgs darbs nav vienmēr iespējams un visiem piemērots. Galvenokārt jau tāpēc, ka ne visas profesijas pieļauj elastīgu darbu. Nevaru iedomāties, kā, piemēram, autobusa šoferis, pilots vai ķirurgs šobrīd varētu strādāt attālināti.

Vēl viens šķērslis elastīga darba iedzīvināšanai ir organizācijas kultūra. Pirmkārt, ir vadītāji, kuri ne paši ir gatavi mainīties, ne arī mainīt organizācijas darba vidi. Arvien ir vadības pārstāvji, kuri no rītiem konkrētajā laikā apstaigā kabinetus un pārliecinās par darbinieku klātesamību, vai arī rīko agrās sapulces, lai noteikti visi ir acu priekšā. Otrkārt, personālvadības rīki nepieļauj attālinātu darbu – darbiniekiem ir jāpīkstina čipi vai jāizmanto speciāla ekrāna programma stundu un darbu uzskaitei. Ne mazāk svarīga ir kolektīva gatavība mainīt darba stilu un aizmirst paradumu ziņot par kolēģiem, kuri pārāk ilgi atrodas ārpus savas darba vietas. Un visbeidzot – personīgais briedums. Elastīgam darbam svarīgākais ir pašdisciplīna un spēja organizēt savu darbu. Ja šo spēju nav, tad labāk atrasties birojā konkrētajā laikā un vietā.

Mana pirmā elastīgā darba pieredze

Ikdienā man jārod balanss starp dinamisko darbu komunikācijas jomā, trīs dēlu menedžmentu un sabiedriskajām aktivitātēm, neskaitot vēlmi satikties ar draugiem, lai pārrunātu aktualitātes un palīdzēt tikt galā ar izaicinājumiem. Summējot manas vajadzības, darbs birojā konkrētajā laikā un vietā man nav piemērots, īpaši vasaras periodā, kad mācību iestādes ir slēgtas.

Mana elastīgā darba pieredze aizsākās līdz ar darbu Microsoft Latvia 2010. gada vasarā, kur fokusā bija padarītais darbs, nevis darbā pavadītās stundas. 2011. gada nogalē Microsoft Latvia pārcēlās uz jaunajām biroja telpām un, jau to plānojot, tika raudzīts, lai ir ņemta vērā elastīga darba koncepcija. Tomēr elastīga darba ieviešanā ir būtiski arī citi komponenti – ne tikai biroja pārveide, bet arī darbu organizēšana, darbinieku motivācija un tehnoloģiju nodrošinājums.

Jaunajā birojā mums bija kopīgas darba vietas un daudz sanāksmju telpu – nevienam nebija sava galda (arī vadītājam), jo viss tika glabāts skapīšos. Šī pieeja bija īpaši draudzīga kolēģiem no citām valstīm, kuri varēja sēdēt jebkurā vietā. Redzot lielo interesi par jauno biroja konceptu un regulāro ekskursiju pieprasījumu no klientiem un sadarbības partneriem, lai popularizētu elastīgo darba stilu, kopš 2012. gada, maija pēdējā piektdienā, Microsoft Latvia organizē “Strādā jebkur” dienu – divas stundas konkrētajā vietā jebkurš interesents var pievienoties #strādājebkur popularizēšanas akcijai ārpus telpām.

#strādājebkur praksē

Kad 2017. gada vasarā pienāca laiks iziet no komforta zonas un mainīt darba vietu, man bija skaidri trīs kritēriji, pēc kuriem vadījos sarunā ar potenciālajiem darba devējiem. Pirmkārt, vadība. Man bija būtiski strādāt pie harizmātiska, gudra un cilvēcīga priekšnieka, no kura varētu mācīties un kuram līdzi augt gan profesionāli, gan kā personība. Otrs kritērijs man bija elastīgs darbs – mani vērtē pēc paveiktā darba, nevis darbā pavadītā laika, un trešais – biroja atrašanās vieta un kolektīvs. Tā rudenī es pievienojos Latvijas Komercbanku asociācijai, kas tagad ir Finanšu nozares asociācija un turpinu praktizēt elastīgo darbu.

Kā tas izskatās realitātē? Labprāt divas trīs dienas pavadu birojā, lai piedalītos sanāksmēs un izrunātu ar kolēģiem aktualitātes tiešajā komunikācijā, bet pārējās dienas strādāju no mājām vai kādas citas vietas. Ir dienas, kad pirmo dienas pusi strādāju no mājām, otru, pēc bērnu nogādes treniņos, no – sporta zāles vai kafejnīcas. Tāpat varu strādāt vakaros un brīvdienās, jo komunikācijas profesionāļa specifika prasa 24/7 pieejamību un spēju operatīvi reaģēt. Piemēram, saspringtajā darba periodā pēc 13. februāra, mēs arī strādājām diennakts režīmā, tomēr tas bija iespējams no mājām. Kolēģiem publiskajā sektorā šāda iespējas, diemžēl, nebija un darbā bija jāpavada vēlās vakara stundas un arī brīvdienas, kas nav darbiniekiem un viņu ģimenēm draudzīgi.

Elastīgā darba plusi

Kā viens no galvenajiem plusiem ir darbinieku labsajūta un dzīves kvalitāte, spējot balansēt starp tās dienas darbiem. Zināms, ka vienam produktīvākais darba cēliens ir rīta puse, citam vakari, tāpēc darbinieki paši nosaka savu darba laiku. Ir dota iespēja pakārtot dienas kārtību saviem ieradumiem.

Ne mazsvarīgi – elastīgs darba stils ļauj vieglāk atrast balansu starp darba un privāto dzīvi.

Pluss darba devējiem – darba telpas optimizēšana un lietderīga resursu izmantošana. Kā piemērs – Microsoft Latvia, kur uz vairāk nekā 30 strādājošajiem bija 26 darba galdi, jo ne vienmēr katru dienu kolēģiem ir vajadzīga darba vieta, jo darbs var notikt no jebkuras vietas. Jaunajai strādāšanas pieejai Microsoft novērojām arī vēl kādu pozitīvu blakus efekts – arvien mazāk tika patērēts papīrs, lielāka daļa informācijas ir pieejama elektroniski.

Kas svarīgi – elastīgs laiks ļauj gudri izmantot arī pašu darbinieku resursus, piemēram, laiku, kas tiek pavadīts ceļā uz un no darba, vai degvielu (pie šī var minēt arī faktoru par ietekmi uz vidi).

Elastīgs darba stils būs norma

Pēc PwC datiem, līdz 2020. gadam millenials jeb Y paaudze veidos 50% no visa darba spēka pasaulē. Lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū un piesaistītu darbaspēku, organizācijām neizbēgami būs jāpārdomā darba koncepts. Mobilitāte, pieejamība, sadarbība, atvērtība un radošums ir jaunās paaudzes pamatvajadzības, kas cieši savijas ar tehnoloģijām, sociālajiem tīkliem un uzstādījumiem darba devējam.

Es šobrīd nevaru iedomāties, kā varētu strādāt savādāk. Elastīgs darbs ļauj man būt maksimāli produktīvai un jēgpilni izmantot man atvēlēto laiku.


© LASAP 2020

Pārpublicējot vai citējot, atsauce uz LASAP obligāta

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS POLITIKA

STATŪTI