Search
  • LASAP

Ieva Kukule: Koncepts „Darbs no mājām” prasītu lielu vadības piepūli

Pagājušās nedēļas žurnālā „IR” organizāciju psihologs Uldis Pāvuls turpina jau darba devēju un ņēmēju vidū atvērto diskusiju par darbu no mājām. U.Pāvula kunga pārdomas mudināja apcerēt tekstā izskanējušos jautājumu: kas organizācijā būtu jāmaina komunikācijā, ja cilvēkiem masveidā atļautu strādāt no mājām?

Patiesībā domājot par atbildēm uz šo problēmjautājumu, radās arī atbilde uz jautājumu, kāpēc joprojām vadītāji baidās no šīs iespējas. Tas patiešām sarežģītu vadītāju dzīvi (bez jebkādas ironijas!).

1.       Komunikācijas procesi sarežģījas

Jau tradicionālajā organizatoriskajā sistēmā ir grūti izveidot tādus iekšējās komunikācijas procesus, lai darbinieki būtu informēti par organizācijai un viņam pašam svarīgiem jautājumiem. Ja stāsts aizved līdz darbinieku iesaistei, tad daudziem uzņēmumu vadītājiem, tā joprojām izklausās kā „neiespējamā misija”. Ja iedomājas situāciju, ka pēkšņi visi darbinieki vai vismaz liela daļa pamatā strādātu no mājām, būtu jāveido vēl intensīvāka un caurspīdīgāka komunikācija, lai visi, kam jāzina, zinātu un visi, kam jābūt iesaistītiem, tiktu iesaistīti. Protams, tas paredzētu ļoti nozīmīgu vietu sociālo tīklu un web risinājumiem.

2.       Deleģēšanas barjeru skaits pieaug

Tradicionālajā darba vidē ne vienmēr izdodas deleģēt tā, lai sagaidītu vēlamo rezultātu. Visefektīvākais veids uzdevuma došanai ir klātienes saruna, diskusijas formāts un jautājumu uzdošana, lai pārliecinātos par sapratni. Attālināti, protams, var deleģēt telefonkonferencē un skype video zvana formātā, bet šāda komunikācijas kanālu izvēle nekad nevarēs izskaust „trokšņus”, kas var kavēt dzirdamību, redzamību, ticamību. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka rezultātu sasniegšanai vajadzīga lielāka piepūle tieši deleģēšanā.

3.       Motivācija iesaistīties pazeminās

Šis punkts viens no kritiskākajiem. Ja vēl var atrisināt komunikācijas procesa pārkārtošanu, trenēt vadītājus deleģēt un sniegt atgriezenisko saiti attālināta darba apstākļos, tad darbinieka vēlmi iesaistīties organizācijas procesos no mājām noturēt būtu sarežģīti. Kāpēc? Darbiniekam esot mājās, varētu rasties dabiska atsvešinātības sajūta. Iespējams, viņš lieliski koncentrējas uz darba rezultātu un to sasniedz, taču vajadzību pēc organizācijas korporatīvās kultūras, komunikācijas un attiecībām var samazināties. Tā teikt: laiku var izmantot patīkamāk! Tāpēc vadītājiem būtu jāiegulda milzu enerģija, lai uzturētu kopējās kultūras, vīzijas un mērķu sajūtu.

4.       Vadītāju enerģijas patēriņš cilvēku vadībai palielinās

Kā izskanēja  „IR” publikācijā, vadītājiem joprojām ir bažas, ka darbs no mājām ir sava veida izvairīšanās no darba. Tas nozīmē, ka vadītājiem būtu jāveido jaunas vadības pieejas, kas atrisinātu darbinieku kontroles mehānismu, kas neradītu liekus jautājumus no sērijas: ar ko viņš īsti nodarbojas? Par ko mēs viņam maksājam?

5.       Koleģialitāte un cilvēcīgās attiecības zaudē

Attiecību veidošana un koleģialitāte nopietni  palikta zem jautājuma zīmes. Strādājot no mājām cilvēki varētu zaudēt sajūtu, ka esam daļa no komandas. Kolēģus ikdienā nesatiek, tāpēc sadarboties kļūst sarežģīti. Šeit liela loma būtu projektu komandu vadītājiem, kas atbildīgi par rezultātu, ko sniedz nevis viens, bet vairāki cilvēki.

Tāpat strādājot no mājām, varētu zust vēlēšanās socializēties uzņēmuma ietvaros, piemēram, Ziemassvētku ballēs vai sporta svētkos.

Jau šobrīd ir nozares, kuru darbinieki strādā ārštatā. Piemēram, tipiska ir tulkotāju profesija gan tulkošanas birojos, gan pie filmu un raidījumu tulkošanas. Tāpat aktieri, kuru pamata darbs ir teātris, bet papildu darbs filmu ierunāšana. Kādus gadus atpakaļ atceros, ka kāds vadītājs par šo profesiju pārstāvjiem kā sava uzņēmuma nozīmīgu resursu teica: Viņus vispār nekas neinteresē! Viņi ir absolūti nelojāli un viņus tas nesatrauc..  Lai arī ticu, ka lojalitāti un ieinteresētību var sekmēt, skaidrs ir viens – attālināts darbs noteikti sarežģī uzņēmuma vadītāju dzīvi.

Lai arī esmu pārliecināta, ka darbs no mājām ir organizāciju neizbēgama nākotne un attālināta komunikācija būs viens no stūrakmeņiem, tik pat spēcīgi ticu, ka tāpat kā līdz ar internetu neizzuda radio un TV, tāpat organizācijās saglabāsies klātienes komunikācijas formas, kas neļaus darbiniekiem būt mājās visu cauru gadu.

Vairāk par blogu un autori šeit

© LASAP 2020

Pārpublicējot vai citējot, atsauce uz LASAP obligāta

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS POLITIKA

STATŪTI