Mediju dienas kārtībā jau otro mēnesi ir Liepājas metalurga (LM) krīze – maksātnespēja, lūgums pēc valdības atbalsta, iespējama korupcija, „netīri” darījumi, negodīga vadības pieeja. Bet ik pa laikam kāds medijs nopublicē nelielus „gabalus” par to, kas Liepājas metalurgā notiek darbinieku kontekstā.
Analizējot darbinieku izteikumus medijos, kā arī tiražētās ziņas par LM darbinieku uzvedību, esmu nonākusi pie secinājuma, ka no šī piemēra ir, ko mācīties. Lai arī pētnieki, teorētiķi un praktiķi jau sen atraduši saikni starp organizācijas krīzi un darbinieku konkrētiem uzvedības modeļiem. Liepājas metalurgs vēlreiz atspoguļo dažas nopietnas patiesības.
Darbinieki “bakstās”
Pagājušā nedēļā portāls Financenet nopublicēja ziņu, kurā kāds darbinieks stāsta, kā pašreiz uzņēmumā notiek darbs. Citēju: „Mēs – darbinieki – te kaut ko bakstāmies.” Šis izteikums izcili raksturo to, kas notiek jebkurā organizācijā, ja to piemeklē krīze un vadībā nav neviena, kas ievieš skaidrību par nākotnes perspektīvām un vada krīzes situāciju arī uzņēmuma iekšienē. Tā rezultātā cilvēki apdara minimumu un „baro” baumu telegrāfu ar to, ko nu kurš ir dzirdējis.
Darbinieki klausās visos kanālos
Jā, tieši klausīšanās ir tas, kas darbiniekam var nodrošināt jel kādu sapratni par to, kas notiek un kas sagaida nākotnē. Tas, kas šobrīd atspoguļojas publiskajā komunikācijā, LM vadība vai nu nekomunicē vispār, vai to dara ļoti vāji, jo pamatā darbinieki atzīst, ka jaunumus uzzina no medijiem. Un tā ir rupja kļūda! Vadītājiem būtu jārunā ar cilvēkiem un skaidri jāpasaka, kas notiek, jo tikai tā darbinieks var saglabāt spēju skaidri domāt un efektīvi strādāt. Pretējā gadījumā diena paiet baiļojoties par savu nākotni.
Neomulīgā sajūta un bailes
Krīžu situācijās, kad uzņēmuma darbība ir uzlikta uz jautājuma zīmes, darbiniekos dabiski rodas bailes un neomulīgā sajūta par savu nākotni. Vieni to izpauž vērpjot intrigas, citi klusiņām noskatās, cerot, ka viņus nepamanīs, vēl citi cenšas aktīvi komunicēt un pieprasīt atbildes. Un tieši tādēļ, ka cilvēki rīkojas tik atšķirīgi, vadītājiem ir jāapzinās, ka no viņu teiktā ir atkarīgs, kā uzņēmuma iekšējā vide pārdzīvos vētru un kas no tā paliks pāri.
Darbinieki aiziet
Pāri var nepalikt nekas, jo tāpat kā citos uzņēmumos, arī Liepājas metalurga piemērs rāda, ka cilvēki vienkārši aiziet. Aprīļa beigās no LM pēc pašu vēlēšanās aizgāja 45 darbinieki. Par ko tas liecina? Cilvēki ir reizē emocionāli un pragmatiski, viņi vēlas cieņu un skaidrību. Ja to nesaņem no organizācijas, kas nonākusi grūtībās, tad izvēlas „kuģi” pamest. No vienas puses jau var likties – lai iet! Bet ilgtspējīgāk būtu panākt, ka cilvēki paliek un palīdz organizāciju izvest no krīzes.
Vairāk par autori lasi Ievas Kukules blogs
Comments