Search
  • LASAP

Ieva Zaumane: Spēles komandām ļauj mācīties, iesaistīties un kopā augt



Pēdējo piecu gadu laikā būtiski attīstījušās spēļu un spēļošanas industrijas, kas piedāvā jaunus veidus, kā apgūt kompetences, kā vieglāk atcerēties jaunu informāciju, kā panākt jauniešu uzmanību. Taču starptautisku pētījumu ietvaros ļoti skaidri atspoguļojas arī nopietno spēļu nozīmīgā loma organizāciju dzīvē.

Šajā rakstā vēlos pavisam īsi paskaidrot, kas ir nopietnās spēles un kā tās var palīdzēt komandām mācīties, iesaistīties un kopā augt.


Vispirms ir svarīgi saprast atšķirību starp jēdzieniem “nopietnās spēles” (serious games) un “spēļošana” (gamification). Jā, tas nav viens un tas pats. Spēļošanas koncepts ir saistīts ar aktivitātēm, kuras balstītas uz ārējiem motivātoriem (sacensību, uzvaru, apbalvojumiem, atzinības punktiem). Spēļošana aktivizē uzvedību, bet pagaidām pētījumi neapliecina ilgtermiņa noturīgu mācīšanās vai uzvedības maiņas rezultātu. Līdz ko ārējie stimuli pazūd, uzvedība atgriežas ierastajās sliedēs. Piemēram, kāds uzņēmums vēloties aktivizēt darbinieku veselīgu dzīves veidu, organizē veselības kampaņu, kuras ietvaros darbinieki caur fiziskām vai citām aktivitātēm krāj punktus un finālā saņem balvu par uzvedību. Kampaņas laiks beidzas, balvas izdalītas un cilvēki atslābst.

Turpretī nopietnajām spēlēm cita misija un uzstādījums. Tās parasti strādā ar cilvēka iekšējo motivāciju, nodrošina pieredzē balstītu mācīšanos, rada drošu vidi sarežģītu jautājumu risināšanai un ilgtermiņa rezultātiem komandā. Kā saka nopietno spēļu virziena pētnieks Prenskijs (2002), mācīšanās caur spēlēm, kurās ir jautrības elements, paaugstina cilvēku motivāciju un interesi par procesu. Viņš norāda, ka pievienojot spēles vieglumu, mācīšanās process tiek padarīts ne tikai patīkams, bet arī efektīvāks.


"Fun" elements spēles procesā rada vieglumu pat tādās situācijās, kas ir smagnējas un problemātiskas.

Savukārt starptautisks autoru kolektīvs (Aristidis Protopsaltis, Lucia Pannese, Dimitra Pappa, Sonia Hetzner , 2015) savā pētījumā “Serious Games and Formal and Informal Learning” skaidro, ka nopietnās spēles liek cilvēkiem iesaistīties ļoti personiskā līmenī, kas nozīmē mācīšanos emocionāli un kognitīvi. Un šo abu līmeņu iesaiste sekmē gan cilvēku uzmanību, gan motivāciju.


Jāatzīst, ka redzot, kā komandas manā vadībā spēlē “Saruna par pārmaiņām”, kur ir iekļauts šis “fun” elements caur lomām, ko darbinieki izdzīvo, pilnībā varu apliecināt, ka dalībnieki pilnībā nododas pārmaiņu situācijai, dažādām perspektīvām un viņu emocionālās inteliģences līmenis spēles laikā paaugstinās caur mācīšanos klausīties, reflektēt un sniegt atgriezenisko saiti. Līdz ar to pamanu, ka šis process sniedz būtisku pienesumu arī visas komandas darbam un attieksmei vienam pret otru.

Tieši šo komandas darba aspektu uzsver arī kāda cita pētījuma “A Serious Game to develop and assess teamwork competency” autoru kolektīvs no Spānijas (Mariluz Guenaga, Andoni Eguíluz, Alex Rayón, Asier Núñez, 2015). Viņi norāda, ka ir maz spēļu, kas ļauj komandām attīstīties kā komandām, tomēr norāda, ka tām ir būtiska loma, jo ļauj attīstīt klausīšanos kā atslēgas kompetenci, spēju saprast vienam otru un uzlabot prasmi sarunāties, veido veselīgu kultūru. Tāpat komandas gars uzlabojas, kad pozitīvās emocijas dominē pār negācijām. Un tieši nopietnās spēles dod pienesumu šajā komandas kompetenču attīstības procesā.


Tomēr kopsummējot to, kāpēc spēles var palīdzēt komandām radīt vieglumu attīstības, problēmu risināšanas procesā, vēlos uzsvērt, ka svarīgs ir mērķis. Spēlei ir jābūt skaidram mērķim, ko vēlamies ar to sasniegt. Mūsu rokās var būt vislabākais instruments, taču to izmantojot bezmērķīgi, rezultāts būs vienkārši labi vai ne tik labi pavadīts laiks bez jūtamas ietekmes.


Tāpēc pirms ieviest spēles elementus kādas problēmas, izaicinājuma risināšanā uzdodiet sev šādus jautājumus:

1. Kas ir tas izaicinājums komandā, ko vēlamies pārvarēt vai atrisināt? (pārmaiņu pieņemšana, komunikācija, atgriezeniskā saite, sadarbība, emocionālā inteliģence komandā utt.)

2. Kāda tipa spēle mums būtu vajadzīga, lai procesam piešķirtu vieglumu? (Pieredzes spēle; stāstā balstīta spēle, kas sekmē iesaisti; puzles tipa spēle, kurā jārisina konkrēta problēma; izzinoša spēle, kas novirza cilvēku uz ārējiem resursiem info iegūšanā.)

3. Kā konkrētā spēle mums palīdzēt virzīties uz priekšu? (tā ir iespēja iegūt vērtīgu informāciju, ko pēc tam izmantot risinājumu meklēšanā; tā atrisinās kādu sasāpējušu problēmu; tā ļaus cilvēkiem paskatīties vienam uz otru; paaugstinās emocionālo inteliģenci utt.)


Pieredzes un stāstā balstītā nopietnā spēle darbinieku iesaistei "Saruna par pārmaiņām" jau spēlē komandas Latvijā un Vācijā. Vairāk uzzini: ​http://talkaboutchange.org/


Autore:

Ieva Zaumane

Ieva Zaumane Systemic Change dibinātāja un iekšējās komunikācijas stratēģiskā konsultante

Spēles jeb instrumenta "Saruna par pārmaiņām" autore


© LASAP 2020

Pārpublicējot vai citējot, atsauce uz LASAP obligāta

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS POLITIKA

STATŪTI