Lai kļūtu par sirdsgudru uzņēmumu, nepietiek ar labiem darbiem, palīdzot tiem, kas lūdz palīdzību, īstenojot neregulāras atbalsta aktivitātes un neizvērtējot to ietekmi un rezultātus. Sirdsgudrs uzņēmums ir tāds, kurš rada pievienoto vērtību vietējai kopienai, apzinoties, kādas ir vietējās kopienas sociālās vajadzības vai problēmjautājumi un kā uzņēmums var kļūt par daļu no risinājuma tiem. Par to ar LASAP biedriem diskutējām 12. decembra vakarā Labās prakses pēcpusdienā.
Vairāk nekā trešdaļa (39%) Latvijas iedzīvotāju ir pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību tie neatbalsta, to atklāj pētījumu kompānijas TNS 2013. gadā veiktā aptauja par korporatīvo sociālo atbildību. Ja uzņēmumi rīkojas pretēji sabiedrības interesēm, tie riskē ne tikai ar reputāciju, bet arī ar peļņas samazināšanos. Uzņēmumiem jāņem vērā aizvien pieaugošās prasības no vietējās kopienas, bet attiecību pamatā jāliek stratēģija.
Ar vietējo kopienu nereti maldīgi saprot tikai pašu sabiedrību, bet ar atbalstu vietējai kopienai – labdarību. Sociālās atbildības kontekstā vietējā kopiena ir kopiena, kurā dzīvo, strādā, nodarbojas ar uzņēmējdarbību indivīdi, ģimenes un organizācijas. Vietējā kopiena dala ne tikai telpu, bet arī sociālās vajadzības, resursus un arīdzan riskus. Uzņēmumam tā ir iespēja kļūt par daļu no risinājuma.
Mērķtiecīga vietējās kopienas atbalsta politika nav atrauta no uzņēmuma darbības specifikas un stratēģiskā redzējuma. Tai ir atbalstoša funkcija. Līdz ar to uzņēmuma atbalsts vietējai kopienai var izpausties kā līdzdalība vai proaktīva iesaistīšanās vides, nodarbinātības, infrastruktūras, izglītības, veselības vai citu sociālu vajadzību īstenošanā, kas veicina dzīves kvalitātes pieaugumu.
Tieši vietējā kopiena ir tā, kas nodrošina uzņēmuma eksistenci konkrētā vidē, līdz ar to uzņēmumam ar stratēģisku attiecību veidošanu vietējā kopienā ir iespēja šai vidē paaugstināt dzīves kvalitāti. No tā iegūst ne tikai pats uzņēmums un tā darbinieki ar ģimenēm, bet arī klienti, piegādātāji un citas ietekmes puses. Īstenojot stratēģiskas sabiedrības atbalsta aktivitātes, iegūst ne tikai atbalsta saņēmējs, bet arī atbalsta devējs, kas nozīmē ilgtspējīgu attieksmi.
Labās prakses pēcpusdienā ar savu pieredzi dalījās arī informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Exigen Services Latvia” komunikācijas speciāliste Marina Kozlova, stāstot gan par stratēģisku atbalstu darbiniekiem, domājot par to aktuālajām vajadzībām gan darba vietā, gan ārpus tās, gan izglītībai un zinātnei, ļaujot attīstīt nozari un veidot kvalificētu nākotnes darbaspēku. Tie ir divi galvenie pamatvirzieni vietējās kopienas pilnveidošanai, kuri ne vien sniedz ieguldījumu vietējā kopienā, bet ilgtermiņā nodrošina uzņēmumam zinošus un motivētus darbiniekus.
Savukārt drošības kompānijas „Grifs AG” iekšējās un ārējās komunikācijas speciāliste Inese Artemjeva uzsvēra, ka būtiski ir nevis darīt lietas pareizi, bet darīt pareizās lietas, kas kalpoja par pamatu rakstiskai sabiedrības atbalsta politikas izstrādei. Tas gan atvieglo lēmuma pieņemšanu uzņēmumā par atbalstāmajām aktivitātēm, gan palīdz uzņēmumam veicināt drošības jautājumu aktualizēšanu un skaidrošanu sabiedrībā.
Lai ilustrētu, kā vietējā kopiena var uzlabot savu dzīves kvalitāti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, Baltinavas piemērs ir spilgts: Latvijas-Krievijas pierobežas ciemā Baltinavā ir mazs iedzīvotāju skaits un nav daudz brīvā laika pavadīšanas iespēju, kas veicina sociālas problēmas, piemēram, alkoholismu. Septiņas zemnieku saimniecības, ieguldot kopīgus līdzekļus un brīvprātīgo darbu, izveidoja hokeja laukumu vietējiem iedzīvotājiem. Uzlēja ledu, sagādāja bortus, uz kā ar otām uzpindzelēja zemnieku saimniecību nosaukumus, gaismas, skaļruņus, radot jaunu tikšanās un socializēšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem. Īstermiņā tas ir kvalitatīvs brīvais laiks vietējai sabiedrībai, pasargājot no dīkdienības un alkoholisma, bet ilgtermiņā šīs pašas zemnieku saimniecības iegūst veselīgus un motivētus potenciālos darbiniekus. Ieguvēji ir visa vietējā kopiena, ieskaitot saimniecības, iegūstot drošu vidi bērniem un ģimenēm, veselīgu izklaidi visām paaudzēm, pilnveidojot sociālās attiecības kaimiņu vidū.
Uzņēmums, kas dod vairāk nekā no tā sagaida un vairāk nekā no tā prasa likuma panti, kopj savu sociālo atbildību, veicinot veselīgāku biznesa vidi. Jo augstāka būs dzīves kvalitāte vietējā kopienā, jo rezultatīvāka un stabilāka būs organizācijas/uzņēmuma attīstība ilgtermiņā.
P.S. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu tālredzīgu domāšanu un stratēģisku pieeju korporatīvajai sociālajai atbildībai, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta eksperti līdzās Ilgtspējas indeksam izstrādājuši tiešsaistē pieejamu bezmaksas pašvērtējuma rīku uzņēmumiem „Atbildīga biznesa novērtējums”. Pāris stundās tas ļaus saprast, kāda ir uzņēmuma pieeja ne tikai attiecībām ar vietējo kopienu, bet arī stratēģijai, tirgus attiecībām, videi un darba videi, un aicinās domāt par tiem virzieniem, kas ir būtiski, bet vēl nav apgūti.
Comments