Search
  • LASAP

Kitija Balcare: Ko darīt, lai darbinieks lepotos ar savu darba vietu?

Kamēr Latvijā šogad beidzot top nacionālais korporatīvās sociālās atbildības rīcības plāns, tikmēr jau piekto gadu uzņēmumi un organizācijas pavasarī mēra savu „ilgtspēju” un tās svārstības ekonomikas, sociālajos un vides jautājumos, piedaloties Ilgtspējas indeksā. Ir vērts izcelt dažas tendences, ko atklāj uzņēmumu sniegums pērn.

Ilgtspējas nedēļā izziņotie pētījumu kompānijas TNS dati atklāj, ka 69% Latvijas iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Tāpat arī paši uzņēmumu vadītāji darba vides aspektus min kā galvenos Latvijas ilgtspējas kontekstā (49%), vienlaikus pēdējos gados uzņēmēju vidū fokuss uz darba vidi ir samazinājies (par 13 procentpunktiem).

Pajautājiet pašu darbiniekiem Vērtējot uzņēmumus un organizācijas Ilgtspējas indeksā pēc to vietējās kopienas un sabiedrības atbalsta snieguma, viena no izteiktām iezīmēm ir zema darbinieku iesaiste sabiedrības atbalsta prioritāšu un virzienu noteikšanā. Citiem vārdiem sakot, uzņēmuma vadība pati izlemj, kam atvēlēt finanšu līdzekļus vai darbinieku brīvprātīgā darba stundas, bet darbiniekiem tas jāuztver pašsaprotami bez iespējas paust savu viedokli. Iesaistīt pašu darbiniekus ne vien vietējās kopienas problēmjautājumu risināšanā, bet arī šo problēmjautājumu vai pilnveides iespēju noteikšanā, ir tālredzīga uzņēmuma rīcība. Tas palielina ne vien darbinieka pašvērtējumu (jo viņa viedoklis visādi citādi „bezdvēseliskam” uzņēmumam kā organizācijai tomēr rūp), bet arī paaugstina darbinieka lojalitāti uzņēmumam, kas tālāk rezultējas jau ilglaicīgā darbiniekā un kopīgos „darba augļos”.

Finanses vai brīvprātīgais darbs? Ilgtspējas indeksa šī gada dati norāda vairākas tendences. Ja atsevišķi uzņēmumi nav vēl nonākuši līdz darbinieku iesaistei kopīgā sabiedrības atbalsta virzienu noteikšanā, tad daļa uzņēmumu tomēr atvēl saviem darbiniekiem iespēju iesaistīties brīvprātīgā darbā. Iniciatīva apsveicama, bet biznesa domāšanā izteikta kļūda, ko tomēr mēdz itin bieži pieļaut turklāt lielie uzņēmumi Latvijā, ir brīvprātīgajam darbam veltītā laika neuzskaitīšana. Respektīvi, arī darbinieku laiks ir uzņēmuma resurss, ko viegli var pārvērst investīcijās, aprēķinot ciparu, ko patiesībā uzņēmums iegulda vietējās kopienas pilnveidei, kas ir būtiski uzņēmuma paškontrolei ne vien skaitot, bet arī novērtējot padarīto. Svarīgs ir ne tikai darbinieku skaits, kas iesaistās, bet arī brīvprātīgajam darbam atvēlētais laiks un brīvprātīgā darba virziens, kā arī rezultātu izvērtēšana. Īpaši svarīgi tas ir maziem uzņēmumiem, kuri finanšu līdzekļus nespēj atvēlēt, bet var savu ieguldījumu vietējā kopienā sniegt, izmantojot brīvprātīgā darba formu.

Domājiet globāli, rīkojieties lokāli Lai arī starptautiskiem uzņēmumiem vīzija, misija un vērtības var būt identiskas, tomēr to izpausmes un izpratne vietējā mērogā atšķirsies. Uzņēmumi joprojām uzrāda savas globālās vadlīnijas, bet nepiemēro tās lokālajam kontekstam. Pirms investēt uzņēmuma līdzekļus vietējās pilsētas basketbola komandas atbalstam, vērts noskaidrot, vai uzņēmuma darbinieki paši spēlē basketbolu, vai to ģimenes locekļi darbojas komandā vai arī aktīvi seko spēlēm? Ja šī saite daļai darbinieku ir, tad arī uzņēmuma ieguldījums ir vērtīgs un atdevi nesošs, jo darbinieks redzēs, ka šī sadarbība ir pamatota, ja reiz paši vai to ģimenes locekļi darbojas basketbola komandā. Tātad ar savu darbu pats darbinieks atbalsta arī savējos vietējā pilsētā, nodrošinot iespēju startēt basketbola sacensībās. Ja šīs sasaistes nav, tad tas paliek sponsorēšanas līmenī, atstājot logo uz sporta formām vai laukuma noformējumā bez noteiktas motivācijas, vien nemērķtiecīgas atpazīstamības veicināšanai, kura darbiniekam var nešķist pamatoti nepieciešama.

Varbūt ikgadējo mantu ziedošanu kādam pašu darbiniekiem anonīmam bērnu namam var aizvietot vai papildināt ar pašu uzņēmuma darbinieku bērnu vides pilnveidi vietējai skolai iegādājoties interaktīvo tāfeli tā, kā to izdarīja „Ventspils Nafta Termināls”? Varbūt tā vietā, lai būtu viens no pilsētas svētku sponsoriem ar logo uz reklāmas plakātiem, vietējais būvniecības uzņēmums sadarbībā ar pašvaldību var labāk labiekārtot autobusa pieturu, kas atrodas turpat pie uzņēmuma un ko ikdienā lieto pašu darbinieki tā, kā to izdarīja „Siguldas Būvmeistars”? Varbūt bezmaksas braucienu vietā katru rudeni, sākoties tumšajai sezonai, mazajiem skolēniem var dalīt bezmaksas atstarotājus kā to dara „Ventspils Reiss” ne tikai iepriecinot mazos gājējus, bet vienlaikus paaugstinot pašu darbinieku drošību uz ceļiem? Varbūt nedarīt paša uzņēmuma izlemtās lielas lietas Latvijas nākotnes labā, iekams nav pajautātas idejas pašiem Latvijas iedzīvotājiem tā, kā to izdarīja „Swedbank”, aizsākot lielprojektu „Idejas Latvijai”? Pirms izvēlēties virzienus, ko uzņēmums vēlas atbalstīt ar savu līdzdalību finansiāli vai cilvēkresursu formā, ir vērts paškontrolei uzdot jautājumu: kurš un ko iegūs no šīs uzņēmuma un tā darbinieku iesaistes konkrētā aktivitātē?

Lai uzņēmums augtu Ķēdes reakcija patiesībā ir vienkārša. Iesaistīts darbinieks ir vērtīgs darbinieks abpusēji labvēlīgās attiecībās ar uzņēmumu. Ja uzņēmumam kā sociāli atbildīgam darba devējam rūp darbinieka viedoklis, tad arī darbinieka lojalitāte savai darba vietai ilgtermiņā pieaug. Savukārt, ja darbinieks lepojas ar savu darba vietu, visticamāk to agrāk vai vēlāk ievēros arī viņa ģimene, draugi, paziņas, tādējādi veidojot uzticama un atbildīga uzņēmuma reputāciju. Un visbeidzot, ja sabiedrība uzticas uzņēmumam, izvēloties to kā atbildīgu produktu piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, tad ilgtermiņā aug arī pats uzņēmums. Gan darbinieku apmierinātības, gan apgrozījuma, gan arī peļņas ziņā. Ieguvēji ir visi.

© LASAP 2020

Pārpublicējot vai citējot, atsauce uz LASAP obligāta

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS POLITIKA

STATŪTI