Šis ir caurskatāmības laikmets. Ne vien indivīda, bet arī organizāciju dzīvē. Caurskatāmība ir nevis vēlamais, bet jau neizbēgami esošais. Līdz ar to organizācijas, kuras stratēģiski uztver korporatīvās sociālās atbildības jautājumus un kuras brīvprātīgi ziņo par tiem gada šķērsgriezumā, ir ieguvējas. Nupat ir noslēdzies Ilgtspējas indekss 2013, kurā 51 Latvijas organizācija saņēmusi novērtējumu par gada laikā paveikto stratēģijā, darba vidē, vidē, tirgus attiecībās un sabiedrībā.
Pētījumi Latvijā atklāj, ka joprojām gan sabiedrība, gan organizācijas par sociāli atbildīgu organizācijas rīcību uzskata nodokļu nomaksu. To patiesībā regulē likumdošana un tā ir pašsaprotama lieta. Tas ir pirmais, vienkāršākais un bezkompromisu līmenis, ja runājam par atbildīgu uzņēmējdarbību. Jāiet tālāk par likumā noteiktajām normām. Otrais līmenis jau ir konkrētas aktivitātes, sniedzot atbalstu. Trešais līmenis ir pašu iniciēti projekti, kas balstīti izpētē un kuros iesaistām savas ietekmes puses, uzņemoties līdera lomu, lūkojoties ilgtermiņā.
Būt labam vai vērtīgam? Nefinanšu ziņošana Ilgtspējas indeksā ļauj organizācijai apzināties savas stiprās puses un strādāt pie pilnveidošanās citās izpausmēs. Korporatīvā sociālā atbildība tās mūsdienu izpratnē ir organizāciju atbildība par to ietekmēm uz sabiedrību.
Piedaloties Ilgtspējas indeksa pieteikumu vērtēšanā sabiedrības jautājumu grupā, secinu, ka no vienas puses joprojām redzama labdarība un sponsorēšana, kas ir klasiskais priekšstats par sabiedrības atbalstu, bet no otras puses ir stratēģiski pamatotas aktivitātes. Tās organizācija var veikt tikai ar vajadzību izpēti un ar ietekmju apzināšanos. Respektīvi, iesaistot ietekmes puses.
Uz visām lietām var paskatīties no dažādiem skatupunktiem. Ir amerikāniskā pieeja sociālajai atbildībai un ir eiropeiskā, kas veidojas pēdējos gadu desmitos. Amerikāniskā pieejā dominē labdarība un sponsorēšana, savukārt eiropiskā ir vērsta uz investīcijām ilgtspējas veicināšanai. Ja tie pirmie līdzdarbojas un atbalsta, sniedzot materiālus vai finansiālus līdzekļus, tad tie otri paši veido, radot pievienoto vērtību un veicinot izaugsmi ne vien atbalsta sniedzējam, bet arī pašiem. Tātad jautājums – būt labam vai būt vērtīgam – ir tas, ko derētu uzdot pirms lemt par tālāku darbību.
Ieraudzīt ķēdes reakciju Lai pieņemtu pilnvērtīgus, stratēģiskus lēmumus, tad organizācijai jāspēj redzēt kopsakarības. Savstarpējo mijiedarbību. Jācenšas saskatīt visās aktivitātēs ķēdes reakciju, apzinoties savas organizācijas vietu un lomu, kā arī ietekmi uz darbiniekiem, vidi, sabiedrību.
Izskatot ziņojumus sabiedrības jautājumu sadaļā, joprojām vērojams, ka daļai organizāciju netiek noteikti mērķi sabiedrības atbalstam. Sabiedrības atbalsta aktivitātēm jābūt mērķtiecīgām, pamatotām un ar pēctecību. Lai mērķtiecīgi to darītu, ir vērts pieturēties pie trīs soļiem. Pirmkārt, jānosaka organizācijas prioritātes stratēģiskā līmenī kontekstā ar biznesa stratēģiju. Otrkārt, jāiesaista ietekmes puses prioritāšu noteikšanā, tostarp, pašas organizācijas darbinieki, ne vien sadarbības partneri, klienti vai citas puses. Treškārt, jāizvērtē rezultāti un pēc tam jānosaka nākamie stratēģiskie soļi.
Ja lielākas organizācijas ar starptautisku pieredzi ar katru gadu top sakārtotākas un mērķtiecīgākas, tad daļa vidējo un mazo uzņēmumu aizraujas ar neregulārām, ilustratīvi sakot, ar gadījuma rakstura atbalsta aktivitātēm. Taču jāņem vērā, ka ne vienmēr starptautiskām organizācijām vēlams izstrādāt lokālos aktivitāšu plānus, izzinot lokāli būtiskos jautājumus un stratēģiski tos risinot.
„Vientuļās salas” sindroms Jāizvairās no „vientuļās salas” sindroma. Nav ieteicams paļauties uz „vientuļām” aktivitātēm, bet jāizvirza mērķi un jānodrošina iesaiste to sasniegšanā, piedaloties gan uzņēmuma darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, gan klientiem, gan sabiedrībai kopumā. Īpaši būtiski ir iesaistīt pašas organizācijas pārstāvjus jeb darbiniekus ne tikai mērķu sasniegšanā, bet jau mērķu noteikšanas procesā.
Viena no tipiskām problēmām ir tā, ka organizācijas īsteno sabiedrības atbalsta aktivitātes, bet nereti neseko rezultātiem un neizvērtē savu ieguldījumu. Vienvirziena komunikācija bez atgriezeniskās saites. Nepieciešams kopsavilkums un izvērtēšana. Jāievieš ziņošana kā labā prakse.
Nobeigumā jāuzsver, ka ir vērts izvairīties no „gadījuma rakstura” attiecībām un no spontānām aktivitātēm, lai lūkotos ilgtermiņā uz savas organizācijas „labklājību” un tās mijiedarbību ar apkārtējiem. Vērts apzināties „kopdzīvi” uz vienīgās planētas Zeme un mērķtiecīgi darboties, lai to uzlabotu. Turklāt jebkura korporatīvās sociālās atbildības stratēģija jābūvē atsperoties no sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, kurus tieši vai netieši ietekmē organizācijas darbība.
P.S. Ieskatam labajā praksē nefinanšu ziņošanā pieejams Ilgtspējas indeksa 2013 pārskats: http://www.slideshare.net/Ilgtspeja/ir-ilgtspejas-indekss-web.
Comments