Mijiedarbība un līdzatbildība. Šie divi vārdi bija prātā, sekojot līdzi pērnās nedēļas situācijai ar aptuveni 8000 izsūtītajām „bīstamajām” aploksnēm. To dēļ divās Mūkusalas ielas biroju ēkās uz konkrētu laiku tika izsludināta karantīna. No vienas puses it kā neveikls aplokšņu sūtītāja mārketinga gājiens, no citas puses pārspīlēts biroja darbinieku aizdomīgums, bet vēl no citas – „klikšķu žurnālistikas” paraugdemonstrējums ar desmitiem fotogrāfiju ziņu portālu lapās. Te nav jautājuma par to, kurš vainīgs, bet drīzāk par to, kurš atbildīgs.
Biroju darbinieku neefektīvās darba stundas un trauksmes sajūta. Satiksmes traucējumi Mūkusalas ielā. Operatīvo dienestu izniekotās darba stundas un izmaksas karantīnas situācijas „aprīkošanai” ar nepieciešamo. Mediju pārsteidzīga vēlme „informēt sabiedrību” (īsti nav skaidrs, kādi ziņu kritēriji kalpojuši par pamatu ziņošanai sabiedrībai). Interneta pakalpojumu sniedzēja vēlme tikt pamanītiem pārpilnajās pastkastēs ar savu, „īpašo” sūtījumu bez atpakaļadreses, bet ar pirmstiesas brīdinājumu apmaksāt rēķinus un ledeni mierinājumam pēc pārdzīvotā stresa.
Sākumā neviens īsti nevarēja atklāt, no kurienes un kādēļ biroju ēku pasta kastēs uzradās aploksnes ar aizdomīgu, jautājumus rosinošu saturu, par kuru klīda dažādas baumas informatīvajā telpā. Dienas izskaņā televīzijas reportierei pieteicās pats aplokšņu sūtītāja pārstāvis. Tas, izrādās, it kā ir bijis kāds interneta pakalpojumu sniedzējs ar savu netradicionālo mārketinga pieeju: reklāmas sūtījumā ievietota brīdinoša skrejlapa un „Laimas” ledene. Turklāt, te vēl vienā brīdī bija jātaisnojas pašmāju saldumu ražotājam, kas nonācis kāda cita pakotā un sūtītā „dāvanā”, maldinot saņēmējus par sūtītāju.
No vienas puses sociālos tīklos tiek pausts viedoklis par sabiedrisko attiecību un reklāmas jomu darboņiem, kas pārkāpj robežas savu mērķu sasniegšanas vārdā. Protams, vispārinot un attiecinot uz visu nozari kopumā, nevis izvērtējot konkrēto gadījumu un konkrētās „reklāmas akcijas” rīkotāju atbildību. Reklāmas profesionāļu ētikas kodekss atgādina, ka reklāmas profesionālim jāapzinās, ka viņš ar savu attieksmi un uzvedību reprezentē profesiju. Turklāt arī to, ka reklāmas veidošanas un izplatīšanas procesā jāievēro vispārējie un sabiedrībā pieņemtie pieklājības, ētikas, morāles, humānisma, tikumības un personu savstarpējās cieņas principi, un to, ka reklāma nedrīkst radīt bailes vai negatīvu spriedzi, izņemot gadījumus, kad tā ir izmantota pārbaudāmas, pierādāmas drošības nolūkos. Izskatās, ka šis nav bijis tas gadījums, kad uzrunāt reklāmas vēstījuma saņēmēju ar iebiedēšanu. Viennozīmīgi, lai arī reklāmai jābūt drosmīgai, tomēr arī ētiskai, apzinoties iespējamās sekas, izvērtējot riskus un vēstījuma saņēmēju iespējamās reakcijas. No otras puses, akmens var tikt mests pašu mediju „dārziņā”, ar jautājumu, vai tiešām klikšķu vārdā šāda situācija uzreiz bija jāizceļ ziņu slejās, tādējādi pievēršot uzmanību neskaidrajai krīzes situācijai un veicinot citu varoņu ātras (un bieži vien bēdīgās) slavas vēlmi?
Lieli reklāmas akcijas mērķi un lieli operatīvo dienestu un darba devēju izdevumi, bet mazs reklāmas kampaņas risku izvērtējums un mazs ziņu kritēriju pamatojums no mediju puses. Citiem vārdiem sakot, skaļa brēka, bet niecīga vilna.
Comments