top of page
Search
  • Kristīne Mennika

Labbūtība 3.0 – no personiskā uz sabiedrisko labumu

Covid-19 laikā ar degsmi iegrimu labbūtības tēmā, kas pēc tam kļuva par manu intereses lauku, ko pētīt un attīstīt. Gatavojoties HR nedēļas prezentācijai, padziļināti skatīju materiālus par labbūtības evolūciju un uzdūros Stenforda Universitātes profesora Taita Šhanafelta (Tait D. Shanafelt) zinātniskajai publikācijai “Ārstu labbūtība 2.0: kur esam un kurp dodamies” 2021. gada oktobra Mayo Clinic Proceedings izdevumā[1]. Izpētīju profesora piedāvāto labbūtības attīstību ārstu vidū, palūkojos uz to plašākajā kontekstā un piedāvāju ideju par labbūtību 3.0, kuras sākuma punkts ir 2022. gada 24. februāris. Datums, kas nav jāpaskaidro.


No “ciešanu laikmeta” līdz labbūtībai 2.0

Savā zinātniskajā publikācijā profesors Šhanafelts aplūkoja labbūtības evolūciju no “ciešanu laikmeta” līdz pat Covid-19 laikam, kad labbūtības 2.0 posms piedzīvoja savu zenītu. Ja iesākumā medicīnas iestādēs pievērsa darbiniekiem uzmanību tikai algas dienā, tad jau nākamajā posmā sāka apzināties, ka klientu labsajūta korelē ar personāla noskaņojumu un ir nepieciešams veicināt darbinieku labbūtību, lai klienti būtu apmierināti. Profesors min, ka labbūtības 2.0 iedīgļi aizsākās 2017. gadā, kas medicīnas iestādes sāka pastiprināti rūpēties par savu personālu, izstrādājot speciālas programmas un ieviešot virkni aktivitāšu; šis posms īpaši attīstījās pandēmijas laikā. Tātad, ja līdz 2005. gadam ārstniecības iestāžu galvenais fokuss bija uz iestādi, labbūtības 1.0 posmā – klientu, tad labbūtības 2.0 – darbinieku.

2022. gada 24. februāris aizsāka posmu labbūtība 3.0

Apskatot Stenforda Universitātes profesora evolūcijas teoriju, mēs redzam tikai aptuveno sākuma un beigu laiku katram no posmiem. Tomēr, attīstot profesora pētījumu, nākamā posma sākumu varam skaidri iezīmēt – 24. februāris, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir datums, kad mūsu personiskā labbūtība sāka korelēt ar līdzcilvēku labbūtību un mēs sākām vairāk gan dot paši, gan sagaidīt no darba devēja.


Virkne aptauju apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ne vien skaidri zina, kā pusē viņi ir, bet viņi arī aktīvi rīkojas, iespēju robežās sniedzot praktisko, emocionālo un finansiālo atbalstu. Piemēram, 2022. gada martā veiktā SKDS aptauja pēc “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma parāda, ka 65,4 % atbalsta Ukraiņu, pie tam, 90 % atbalsts ir ģimenēs, kurās runā latviski. Savukārt pēc Citadeles pasūtījuma Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja jūnijā atklāja, ka teju katrs trešais Latvijā ir gatavs par apkuri un elektrību maksāt vairāk, ja tas palīdzēs kļūt neatkarīgiem no Krievijas energoresursiem (vēl 15 % to būtu gatavi darīt, taču nevar atļauties). Tāpat septembrī TV3 raidījuma "900 sekundes" aptaujā secināts, ka 46 % Latvijas iedzīvotāju kopš kara sākuma kaut reizi ziedojuši Ukrainas atbalstam (naudu, preces, laiku u.c.).


Ko tas parāda darba devējiem? Darbinieki nav vienaldzīgi par notiekošo Ukrainā, viņi vēlas sniegt visa veida atbalstu un būt aktīvi sabiedrības locekļi. Ar to darba devējiem ir jārēķinās – darbiniekam vairs nevajag kārtējo labumu sev.


Darbinieku gaidas I: atbalsts vajadzībai palīdzēt un pašrealizēties

Ņemot vērā faktu, ka liela daļa sabiedrības locekļu ir skaidra un stingra nostāja attiecībā uz savu pozīciju kara jautājumā un ir vajadzība savu iespēju robežās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai vai kara bēgļiem, darba devējam jārēķinās, ka tas var prasīt gan darbinieku laiku, gan enerģiju. Pašrealizācija ir būtiska labbūtības komponente, ko iepriekš darba devēji centās apmierināt, iespēju robežās atbalstot darbinieku aktivitātes ārpus darba vai rīkojot interešu grupu aktivitātes organizācijas iekšienē.


Tagad darbinieki sagaida no darba devēja atbalstu savai vajadzībai palīdzēt citiem vai piedalīties publiskās atbalsta aktivitātēs. Piemēram, Tvnet grupa ne vien atbalstīja savas RUS Tvnet komandas dalību protestā pie Brīvības pieminekļa, bet dalījās ar to savos sociālo tīklu kontos. Madara Cosmetics komanda piešķīra savu publisko telpu darbinieku nostāju un jūtu paušanai. Savukārt aģentūras New black birojs pēc darbinieku iniciatīvas vienā dienā pārvērtās par sveču darbnīcu, lai varētu izgatavot sveces ierakumiem. Kā teica Artūrs Mednis, aģentūras īpašnieks, par šo iniciatīvu viņš uzzināja brīdī, kad ieradās birojā, kas izskatījās pēc noliktavas; tas gan viņu nepārsteidza, jo visi organizācijā šajā jautājumā ir vienoti un darba devējs aktīvi atbalsta individuālās idejas jau no pirmās dienas.


Vēl labs piemērs ir LMT, kas kļuva par biedrības “Tavi draugi” sadarbības partneri, palīdzot gan organizatoriskajos jautājumos, gan kā brīvprātīgie un atbalsta personas ukraiņiem – LMT radīja iespēju iesaistīties katram pēc savām iespējām un vēlmēm; tāpat bija organizēti saliedēšanās pasākumi struktūrvienībām biedrības noliktavā Ventspils ielā 50. Izcils piemērs ir Latvijas Banka, kas, redzot lielo darbinieku vēlmi palīdzēt un iesaistīties, piedāvā 10 apmaksātās brīvprātīgo dienas gadā.

Darbinieku gaidas II: stingra publiska nostāja Ukrainas jautājumā

Pie tam, darbinieki gaida ne vien atbalstu savām aktivitātēm, bet arī publisku organizācijas komunikāciju. Tas daudziem ir nepieciešams, lai kalibrētu savas un darba vietas vērtības – pārliecināties, ka esam “uz viena viļņa”. Ir dzirdēts, ka to organizāciju darbinieki, kuru darba devējs nav skaidri definējis un publiskojis nostāju, ikdienā ir apjukuši un jūtas diskomfortā. Tāda ilgstoša neziņa organizācijai var izraisīt negatīvas sekas, par ko runāšu raksta beigās.


Skaidru un stingru publisku nostāju daudzi uzņēmēji pauda jau pirmajās kara dienās – daloties ar savu pozīciju sociālajos tīklos, izliekot karogus pie birojiem, ekrānos, skatlogos utt. Zinu, ka daudzi arī veica virkni iekšējo komunikāciju aktivitāšu, piemēram, organizēja vadības un darbinieku sanāksmes, sūtīja vadības e-pastus utt. Ticu, ka darbinieki novērtēja gan ārējās, gan iekšējās komunikācijas aktivitātes, jūtot lepnumu par savu organizāciju un stiprinot piederības saites. Ir daudz redzamu piemēru un diemžēl nav iespējams minēt visus, tāpēc rakstā iekļaušu dažus spilgtākos, kas ir atrodami sociālajos tīklos vai iedoti personīgi. Piemēram, foto ar New Black biroju pie Dzemdību nama atsūtīja pati aģentūra, piebilstot, ka, lai gan viņi ir saņēmuši arī lidojošas olas, tas viņus nav atturējis turpināt paust publisku un redzamu atbalstu kara plosītajai valstij. Ticu, ka aģentūras darbinieki ikdienā ir lepni par sevi un savu organizāciju.

Darbinieku gaidas III: atbildīga un aktīva rīcība

Vēl vairāk – darbinieki no savas organizācijas sagaida ne vien atbalstu savu vajadzību realizācijai un publisku atbalstu Ukrainai, bet arī aktīvu rīcību. Katrai organizācijai ir sava niša, tāpēc atbalsta pasākumu loks ir teju bezgalīgs. No publiski pieejamās informācijas izceļu tikai dažus spilgtus piemērus (un pateicos visiem pārējiem, kuri nav pieminēti):

- Pirmajā kara dienā Rimi Baltic paziņoja par Krievijā ražoto preču izņemšanu no saviem veikalu plauktiem.

- Banka Citadele jau 25. februārī savos sociālajos tīklos pauda publisku atbalstu Ukrainai un 28. februārī informēja par iespēju kara bēgļiem bez maksas atvērt kontu.

- LMT bēgļus nodrošināja ne vien ar bezmaksas sakariem, bet savā Vidtelevīzijā sāka piedāvāt kvalitatīvu saturu gan ukraiņu bērniem, gan pieaugušajiem.

- Savukārt Tvnet savus vērtīgākos resursus – banera vietas – bez maksas piedāvāja informācijas izvietošanai par ziedojumu iespējām.

- Īpaši aizkustināja Latvijas Pasta akcija “Adījumi Ukrainas atbalstam”, kur ikviens Latvijas pasta nodaļā varēja nogādāt adītās zeķes, ko bez maksas nosūta uz biedrību “Tavi draugi” un tālāk gan fronti, gan paramediķiem un uz robežas salstošajiem bēgļiem.

- Jau 3. martā Dobeles dzirnavnieks uz Ukrainu nosūtīja 40 tonnas pārtikas produktu un Facebook ierakstīja: Mēs, Dobeles dzirnavnieks, šobrīd stāvam kopā ar visu Ukrainas tautu un valdību. Šodien ceļā uz Ukrainu devies pirmais no Dobeles dzirnavnieka atbalsta sūtījumiem Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas pārtikas produktu. Mēs turpināsim sniegt atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Ukraiņi, jūsu drosme un spēks ir iedvesmojis un vienojis cilvēkus visā plašajā pasaulē. Mēs esam ar jums un palīdzēsim, kā vien spēsim, jo Latvijas iedzīvotāji dziļi izprot neatkarīgas, demokrātiskas valsts nozīmi. Ukraina izturēs un Ukraina uzvarēs! Слава Україні! Героям слава! #StandWithUkraine”; tagad veikalu plauktos varam iegādāties uzņēmuma produkciju, kur no katras nopirktās putras pakas 10 centi aiziet ziedojumam Ukrainai."

Noslēguma vietā

Ir skaidrs, ka labbūtības koncepts ir attīstījies un paplašinājies. Darba devējiem labbūtība vairs nav tikai un vienīgi rūpe par darbieniekiem, viņu personisko vajadzību apmierināšanu un maksimāli plašo labumu paku. Šobrīd tas ir par atbildīgu rīcību un rūpi gan par darbiniekiem, gan par grūtībās nonākušajiem jeb karadarbības skartajiem ukraiņiem.


Kas notiek ar tiem darba devējiem, kuri ignorē dabisko labbūtības evolūciju uz 3.0 un aizvien ir aizķērušies kādā no iepriekšējiem labbūtības posmiem? Labākais, kas ar viņiem var notikt, ir ietekmēts bizness un samazināta finanšu plūsma.


Kas ir sliktākais? Sabojāta reputācija un darbinieku aiziešana.

Darbinieki aiziet, jo vairs nesaktīt vērtību sistēmas, ir kauns par darba devēja pozīciju vai rīcību (vai bezdarbību). Spilgts ir manas bijušās Microsoft kolēģes piemērs, ar kuru Jarina (Yaryna) man atļāva dalīties arī šajā rakstā:

Ticu, ka labbūtība 3.0. ir pamats empātiskai, cilvēcīgai un saliedētai sabiedrībai. Jo vairāk un jo ātrāk organizācijas šo apzināsies un praktizēs ikdienā, jo labāka un nobriedušāka būs visa mūsu sabiedrība.


Ekrānšāviņi un foto no publikajiem avotiem – sociālajiem tīkliem un medijiem; New Black biroja bildi atsūtīja uzņēmuma pārstāve.

[1] Physician Well-being 2.0: Where Are We and Where Are We Going Tait D. Shanafelt, MD, Professor of Medicine, Department of Internal Medicine, 500 Pasteur Dr, Stanford, CA. Mayo Clinic Proceedings, Volume 96, Issue 10, October 2021, Pages 2505-2507


Kristīne Mennika, LASAP valdes locekle un Citadeles grupas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā

0 comments
bottom of page