Ļoti līdzīgiem vārdiem beidzām sarunu twitter ar kādu Nacionālā teātra cienītāju. Saruna sākās ar lūgumu ieteikt kā uz Lindas (tā sauc dāmu) tālruņa iedarbināt foursquare, jo Latvijas Nacionālais teātri, kuru nereti dzirdēts saucam par konservatīvāko no galvaspilsētas iestudējumu namiem, ieviesis nebijušu foursquare special.
Atzīmējoties foursquare platformā un parādot šo vēstījumu biļešu kasē, pērkot divas biļetes uz jauno Ināras Sluckas režisēto “Zudušo laiku citējot” – jāmaksā tikai par vienu.
Jau iesākot sezonu Nacionālais teātris eksperimentēja foursquare, aplūkojot apmeklētāju statistiku, kura pieejama tiem, kas pieteikuši tiesības uz foursquare vietu (venue claim), ievietoja ziņojumus (status update) šajā sociālajā platformā, uzrunājot tieši Nacionālajā teātrī esošos – lojālos teātra cienītājus, kuri piepulcējušies foursquare fanu kopienai.
Man gribas izsaukties – LŪK šeit redzam atbildi uz jautājumu, kuru man skeptiski, ironiski un ieinteresēti uzdevuši desmitiem “foursquare atturībnieku” gan lietotāju, gan biznesa un komunikācijas profesionāļu pusē – Kāda jēga no tā foursquare?
Uz lietotāja atrašanos balstītās sociālās platformas ļauj veidot personiskas attiecības virtualitātē ar lojālajiem klientiem. Jau ilgākā laikā atsevišķi uzņēmumi Latvijā strādā ar savu apmeklētāju, kurš pieņēmis lēmumu izmantot pakalpojumu vai iegādāties preci un vēl tam piedevām rāda lojalitāti konkrētajam uzņēmumam, saviem draugiem dzīvē un sociālajās platformās ļaujot ieraudzīt klātbūtni un piederību laimai, statoilam vai rimim..
Mans jautājums – kādēļ līdz šim runājam par tikai nelielu daļu uzņēmumu, kas spēj izmantot uz lietotāja atrašanos balstītu pieredzi, lai nodrošinātu aizvien labāku (lasi pilnveidotāku) pakalpojumu?
Bình luận