Pieļauju, ka daudzi no mums itin bieži savā Twitter un Facebook saņem dažādas ziņas ar lūgumiem palīdzēt un aicinājumus uz publiskiem pasākumiem. Parasti, ja lūgums/ ziņa šķiet vērtīga, nospiežu kādu “tālāk padošanas” ikonu un uzreiz sajūtos kaut ko labu izdarījusi. Un viss jau ir lieliski, ja ziņas mērķis ir bijis to padot tālāk. Bet nereti aizdomājos par to, ka ar vieglu roku “nošēroju” un aizmirstu ziņas, pēc kuru izlasīšanas vajadzētu sekot reālai rīcībai.
Pati priekš sevis šo fenomenu esmu nodēvējusi par “rīcības ilūziju sociālajos medijos”. Proti, tiek jaukta virtuāla darbība ar reālu. Un nav jau arī nekāds pārsteigums, jo ir taču daudz vieglāk nospiest “share”, un grūtāk tiešām iet pa rajonu un meklēt kaķa, suņa, atslēgu saimnieku…
Šis faktors ietekmē arī ikdienas darbu komunikācijas speciālistiem, it īpaši, ja jāmotivē sociālo mediju lietotāji piedalīties klātienes akcijā, pasākumā vai izdarīt kādu citu reālu, nevis virtuālu darbību. Varbūt arī jums ir gadījies saskarties ar to, ka pat neskatoties uz lielu “buzz” sociālajos medijos, pasākuma dienā nākas sarkt, bālēt un taisnoties klientam vai priekšniekam, kāpēc uz šķietami lielisku pasākumu atnākuši tikai daži cilvēki.
Pavisam nesen pati piedzīvoju ko līdzīgu, kad aicinājumam ziedot lietotus trikotāžas apģērbus projektam Lude saņēmām ap 70 “share” Facebook, bet no reālajiem ziedojumiem “čuš” vien bija. Mēs gan par to īpaši neskumām, jo akcijas mērķis bija pieteikt zīmolu un vēstīt tā saturu, nevis savākt ziedotu drēbju kalnu. Bet ja mērķis būtu bijusi reālā darbība, šī akcija būtu bijis kārtīgs FAIL. Protams, no otras puses, ir sociālo mediju aktivitātes, kurās cilvēku līdzdarbošanās pozitīvi pārsteidz, un te būtu minama gan kampaņa “Lielie bērnu slimnīcai”, gan “Lestera granulas”, gan arī kampaņa, kurā savu ieguldījumu devu arī pati, “#palidzesim” – autiņbiksīšu un piena maisījumu ziedojumi Kapseļu ielas sociālajam centram.
No sliktās un labās pieredzes esmu iemācījusies sekojošo: – uzrunā cilvēkus tieši, personiski un individuāli – savāc kritisko masu “pūlim” pats – ja aiz rokas neatvilksi un trīs reizes neatgādināsi, nekas nebūs – saturs ir svarīgs! Ja tā būs problēma, kas patiešām cilvēkiem rūp, vai arī nebijis, unikāls, sirsnīgs un visādi citādi lielisks pasākums – interese būs!
Comments