Komunikācija 2026: atgriešanās pie atbildības

Dr. sc. comm. Olga Kazaka, komunikācijas aģentūras Olsen+Partners partnere, “Pirmās PR

grāmatas” autore

Pēdējos gados komunikācija centās būt viegla, dzīvīga un maksimāli patiesa. Dažkārt pat

vieglprātīga. Zīmoli attālinājās no formāla toņa, mācījās runāt vienkāršāk, demonstrēt

ievainojamību un izmantot pašironiju. Tas bija likumsakarīgi: auditorija bija nogurusi no

klasiskās korporatīvās retorikas un gaidīja īstu sarunu.

Tomēr 2026. gads iezīmē būtisku pavērsienu. Ilgstošas ģeopolitiskās, ekonomiskās un

tehnoloģiskās nestabilitātes apstākļos mainās arī gaidas pret komunikāciju. Priekšplānā

izvirzās nevis radošums radošuma pēc, bet skaidrība, konsekvence un spēja uzņemties

atbildību par saviem vārdiem un rīcību.

Tieši tāpēc uzticēšanās kļūst par centrālo kategoriju. Saskaņā ar Edelman Trust Barometer

datiem uzticēšanās ir viens no trim galvenajiem faktoriem, kas ietekmē lēmumu par pirkumu.

Turklāt daudzās valstīs uzticēšanās biznesam pārsniedz uzticēšanos valsts institūcijām un

medijiem. Tas būtiski maina zīmolu lomu: tie kļūst par sabiedriskiem orientieriem.

Līderis kā realitātes interpretētājs

Īpaša loma šajā procesā ir organizācijas vadītājam. Līdera personīgais zīmols no papildu

priekšrocības ir kļuvis par obligātu pamatelementu. To redzam arī praksē: manā

komunikācijas aģentūrā pēdējos gados būtiski pieaudzis pieprasījums pēc organizāciju

vadītāju personīgā zīmola stratēģijām.

Vienlaikus pieaug informācijas pārslodze. Saskaņā ar Norstat datiem 46% Latvijas

iedzīvotāju ir nobažījušies par mākslīgā intelekta izplatītu dezinformāciju. Vidē, kur teksti un

attēli var tikt radīti dažu sekunžu laikā, arvien lielāka vērtība ir tiem, kuri spēj skaidrot,

strukturēt un uzņemties atbildību par saviem vārdiem.

2026. gadā vadītājs vairs nav tikai iedvesmotājs, bet arī interpretētājs. Cilvēks, kurš palīdz

auditorijai orientēties sarežģītā realitātē. Turklāt pētījumi rāda, ka līderus ievērojami biežāk

kritizē par nepietiekamu komunikāciju nekā par pārmērīgu. Klusēšana nenoteiktības

apstākļos tiek uztverta kā empātijas trūkums vai mēģinājums distancēties no problēmām.

Tāpēc sistemātiska un pārdomāta komunikācija kļūst par neatņemamu vadības funkcijas

daļu.

Jēgas deficīta laikmets

Ģeneratīvo rīku parādīšanās kļuvusi par pagrieziena punktu. Iespēja radīt tekstus, attēlus un

video milzīgos apjomos ir izraisījusi strauju satura pieaugumu. Taču kvalitāte un unikalitāte

ne vienmēr aug līdz ar apjomu.

McKinsey uzsver: mākslīgais intelekts pastiprina jau esošās zīmola īpašības. Ja

komunikācija ir vāja vai viduvēja, MI to padarīs tikai redzamāku. Rezultātā auditorija

sastopas ar lielu apjomu satura, kas ir vienāds pēc struktūras un intonācijas. Tāpēc būtiski

pieaug organizācijas patiesā balss un autentiskuma nozīme. Vienlaikus zīmols, kas deklarē

vērtības, bet tās neapstiprina ar rīcību, uzticēšanos zaudē daudz straujāk nekā iepriekš.

Nogurums no globālās dienaskārtības un fokuss uz “savējiem”

Sabiedrības noskaņojums tieši ietekmē arī komunikāciju. Saskaņā ar Norstat datiem 59%

Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par valsts attīstību, savukārt 47% uzskata, ka lietas

kopumā virzās nepareizā virzienā. Trauksme un nogurums liek cilvēkiem kļūt

piesardzīgākiem.

Euromonitor International pārskats iezīmē tendenci “mazāk, bet labāk”: cilvēki cenšas

vienkāršot savu dzīvi, koncentrēties uz kontrolējamiem ikdienas aspektiem, meklēt nelielus

prieka mirkļus un atzīmēt mazos sasniegumus. Mājas arvien vairāk tiek uztvertas kā

atjaunošanās telpa, bet zīmoli – kā potenciāli stabilitātes un atbalsta avoti. Iepirkšanās nereti

kļūst par veidu, kā mazināt trauksmi un atgūt kontroles sajūtu.

Īpašu uzmanību pelna arī nostalģijas atgriešanās. Pētījumi rāda, ka nestabilos laikos cilvēki

vēršas pagātnē kā pie psiholoģiskas noturības avota. Runa nav par vēlmi atjaunot konkrētu

laikmetu, bet gan par centieniem aizņemties no pagātnes paredzamības sajūtu un kopīgi

piedzīvotu pieredzi. 2026. gada nostalģija ir kolektīva, jo tā apelē pie sajūtas “mēs to esam

piedzīvojuši kopā”, pie kultūras kodiem, atpazīstamiem simboliem un emocionāliem

enkuriem. Tāpēc atgriežas arhīvu dizaini, jubilejas kolekcijas, retro estētika un atsauces uz

kopīgām atmiņām. Paātrinājuma laikmetā pagātne kļūst par veidu, kā palēnināt tempu un

atgūt stabilitātes sajūtu.

Vienlaikus ar trauksmes pieaugumu pastiprinās arī auditorijas orientācija uz sevi. Patērētājs

arvien biežāk domā kategorijās “kā tas ietekmēs mani”, nevis “kā tas ietekmēs pasauli”.

Saskaņā ar Edelman Trust Barometer datiem starp galvenajām gaidām pret organizācijām ir

skaidrs pieprasījums palīdzēt cilvēkiem justies labāk – mazināt stresu, radīt drošības un

emocionāla komforta sajūtu, kā arī sniegt vērtīgas zināšanas.

McKinsey pievērš uzmanību vēl vienam aspektam: zīmoli, kas izvairās no riska un izvēlas

tikai “drošu” komunikāciju, kļūst mazāk pamanāmi. Tomēr drosme 2026. gadā nav

provokācija redzamības dēļ. Pieaugošas polarizācijas apstākļos jebkurš paziņojums var

izraisīt spēcīgu reakciju, tāpēc stratēģiskai drosmei jābalstās skaidri formulētās vērtībās un

dziļā savas auditorijas izpratnē. Mēģinājums piesaistīt uzmanību bez vērtību pamata ātri tiek

uztverts kā manipulācija, kas grauj uzticēšanos.

Kopumā 2026. gadu var raksturot kā nobriedušas komunikācijas laiku. Uzvar tās

organizācijas un līderi, kuri formulē skaidru vērtību pozīciju un uzņemas atbildību, regulāri un

konsekventi komunicē, uztver uzticēšanos kā stratēģisku aktīvu, izmanto mākslīgo intelektu

kā rīku, saglabājot savu balsi, un strādā ar konkrētām kopienām, nevis abstraktu

mērķauditoriju. Turklāt jābūt gataviem, ka auditorija šogad kā nekad agrāk katru jūsu

vēstījumu izvērtēs caur vienkāršu, bet prasīgu jautājumu: “Ko tieši es no tā iegūstu?”

Informāciju sagatavoja:

Ance Jaks

vecākā komunikācijas projektu vadītāja

Olsen+Partners

ance.jaks@olsen.lv

29217196