Elastīgs darba stils — iespēja rast līdzsvaru un būt laimīgai
Ikdienā man nav būtiski, kur un kad veicu savu darbu, tomēr tam vienmēr jābūt izpildītam noteiktajā termiņā un izcilā kvalitātē. Man jābūt pieejamai kolēģiem un sadarbības partneriem, jāpiedalās sanāksmēs un nepieciešamības gadījumā jāspēj ātri reaģēt, tomēr atrašanās birojā nav galvenais kritērijs šo nosacījumu izpildei.
Microsoft Latvia nav astoņu stundu garu darbadienu principa, jo uzskatām, ka svarīgākais ir darba rezultāts, nevis strikta darba laika un vietas ievērošana. Esmu pārliecināta, ka šāda pieeja ir devusi mums pozitīvu efektu darbinieku apmierinātības veicināšanā un kvalitātes celšanā.
Tas, ka varu pati sakārtot savu dienu, ļauj man rast līdzsvaru starp darbu, profesionālajām aktivitātēm un ģimeni. Atbildu par Microsoft komunikāciju Baltijā, darbojos LASAP valdē un kopā ar vīru audzinu trīs dēlus — Mikus, Miķeli un Matīsu. Sabalansēta diena ir laimes un panākuma atslēga.
Uz rezultātu orientēts darbs
Elastīgais darba stils ir uz rezultātu orientēts darbs, kam pakārtots darba laiks un pielāgota darba vieta. Microsoft Latvia nenotiek darba laika kontrole, to var veikt jebkur un jebkurā laikā, un darbiniekiem nav savas darba vietas. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, nav nozīmes, no kuras ierīces veicam darbu, pieslēdzamies sapulcēm un esam pieejami saziņai. Darbinieks var piedalīties telekonferencēs neatkarīgi no tā, kur viņš ir — mājās, darbā, ceļā vai kur citur. Tā kā liela daļa datu glabājas mākoņos, tad darbiniekiem vajadzīgā informācija ir pieejama jebkur, kur vien ir internets.
Ņemot vērā, ka mūsu birojā bieži ir viesi no pārējām Baltijas valstīm vai reģiona, mums ir svarīgi radīt atvērtu un draudzīgu vidi. Kad 2010. gadā pievienojos Microsoft Latvia kolektīvam, katram bija sava vieta, un kolēģiem no citām valstīm bija jāveic izmeklēšana, lai atrastu sev brīvu vietu. Tas radīja neērtības un bija viens no iemesliem, kāpēc jaunajā birojā, uz kuru pārcēlāmies 2011. gada nogalē, Microsoft Latvia attiecies no prakses, ka katram darbiniekam ir sava konkrēta vieta. Mūsu birojā var strādāt pie jebkura brīvā darba galda, vasarā ir iespējams strādāt uz balkona. Ja paredzamas garas sarunas Skype biznesam, darbinieks var izvēlēties strādāt kādā no mazajām slēgtā tipa telpām, lai netraucētu kolēģus. Mūsu vadītājai arī nav sava atsevišķa kabineta ar ādas krēslu. Galvenais noteikums visiem — aiz sevis jāatstāj tīra darba vieta, kā arī visas savas personīgas mantas jāatstāj katram darbiniekam speciāli izveidotā skapītī.
Lai neciestu darba kvalitāte, katram darbiniekam ir izvirzīti konkrēti darba mērķi, līdz ar to darba vieta un laiks kļūst sekundārs, svarīgs ir galarezultāts un pieejamība — gan cilvēka pieejamība, gan pieejamība darbam nepieciešamajām tehnoloģijām un informācijai.
Daudziem sabiedrisko attiecību profesionāļiem elastīgs darbs ir ikdiena jau gadiem ilgi. Tas palīdz mums būt dinamiskiem, ātri reaģēt uz notikumiem un novērst iespējamās krīzes. Par elastīgā darba tēmu šī gada martā runāju arī Cilvēkfaktors konferencē.
Cilvēcīguma aspekts
Elastīgs darbs ir cilvēkiem draudzīgs, jo ievēro katra individuālās personības iezīmes, vēlmes un vajadzības. Katram no mums ir savs darba dienas ritums — kāds ir produktīvs rīta cēlienā, kādam mūza atnāk tieši vakara stundās. Arī ģimenes cilvēkiem ir savas vajadzības un konkrēti pienākumi — kādam ir svarīgi pašam izņemt bērnus no skolas vai pavadīt viņus uz pulciņiem. Kas traucē darbu veikt futbola treniņa laikā, ja tam vajadzīgs tikai portatīvais dators un nav jāatrodas savā darba vietā? Personīgi es esmu strādājusi autobusā, bērnu futbola, deju pulciņu un mūzikas skolas koncertu laikā, nerunājot par kafejnīcām, lidostām un metro. Arvien vairāk redzu cilvēkus strādājam visdažādākajās vietās. Tas vairs nevienu nepārsteidz.
Lielisks piemērs elastīgā darba cilvēcīgai pusei ir martā pasauli pāršalkušais video, kurā no mājām strādājošajam profesoram BBC tiešraides laikā fonā vispirms parādās abi bērni, tad sieva, kura, radot nekārtību, viņus puspietupienā ātri evakuē. Video raisīja plašas diskusijas — citi nosodīja profesoru par nevīžību, ka tik atbildīgā brīdī netika aizslēgtas durvis, cits priecājās par humoristisku skatu un radīto haosu. Vasarā daudz strādāju no mājām, bet pārējos mēnešos — piektdienās. Man ir gadījušies iekšējie zvani, kuru laikā kāds no bērniem nolemj pievienoties, tomēr es to neliedzu un ņemu viņu klēpī. Arī tad, kad esmu aktīvajos zvanos ar ieslēgtu kameru. Mēs katrs esam bērni saviem vecākiem, vai mums ir savi bērni. Mums nav jābaidās rādīt savu cilvēcīgo pusi.
Elastīgs darbs — ne katram piemērots
Lai gan ir daudz profesiju, kas pieļauj elastīgu darbu, ne visi darba devēji to atbalsta. Kādi tad ir galvenie argumenti, lai darbinieki atrastos konkrētajā vietā? Pirmkārt, tā ir vēlme kontrolēt darbiniekus un nespēja uzticēties. Vai tiešām, ja darbinieks atrodas līdzās, mēs esam droši par viņa astoņu stundu nodošanos tikai darba lietām? Neticu, ka atrašanās darba krēslā ir galvenais darba rādītājs. Otrkārt, nav vadības atbalsta, jo netiek saskatīts ieguvums darbam ārpus biroja. Saprotu, ka mainīt ieradumus un paskatīties ārpus saviem rāmjiem prasa papildu piepūli, tomēr esmu droša, ka gan gados jauni darbinieki, gan tēmas aktualizēšana liks vadītājiem pārdomāt darba organizēšanu un salāgot to ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām un darbinieku vajadzībām.
Vadītājs ir piemērs darbiniekiem, kurš atbild arī par darba vides radīšanu. Vadītājam jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un pašam jābūt gatavam pārmaiņām.
Protams, jāņem vērā, ka ne visas profesijas un amati ir piemēroti elastīgam darbam. Grūti iedomāties, piemēram, apkopēju, vadītāju, pavāru vai sekretāru darbu no attāluma.
Gribu minēt vēl divus svarīgus faktorus, kas ietekmē elastīgo darbu — piemērotās tehnoloģijas un profesionālais briedums. Ja darbinieks nav nodrošināts ar rīkiem, kas atbalsta elastīgo darbu, par strādāšanu ārpus biroja var aizmirst. Otrs — profesionālais briedums, proti, darbinieka spēja strādāt bez vadības kontroles un neizmantot situāciju ļaunprātīgi. Ir jāspēj prioretizēt darbus, prast pakārtot dienu visiem veicamajiem darbiem, rodot līdzsvaru starp darbu un privātajām lietām, kā arī būt pieejamam.
“Strādā jebkur!” diena 2017
2011. gada nogalē Microsoft Latvia pārcēlās uz jaunajām biroja telpām, un, vēl tikai to plānojot, mēs raudzījāmies, lai tiktu ņemta vērā elastīga darba koncepcija.
Sākot ieviest elastīgo darba stilu un pirms septiņiem gadiem uzsākot darbu jaunajā birojā, redzējām, ka interese par šādu pieeju ir vēl citiem uzņēmumiem, kas pie mums nāca ekskursijās un vēlāk ieviesa to arī savās organizācijās. Lielā interese pamudināja mūs uzsākt aktīvu darbu savas pieredzes nodošanā un elastīgā darba stila popularizēšanā, tāpēc 2012. gada maija pēdējā piektdienā uzsākām iniciatīvu — “Strādā jebkur!” dienu. Šajā dienā kopā ar partneriem, draugiem un interesentiem vairākas stundas ejam strādāt ārpus birojiem.
Nu jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies “Strādā jebkur!” diena, kurā Latvijas organizācijas un to darbiniekus aicinām izmēģināt elastīga darba stila un jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, tostarp plašo Wi-Fi pieejamību, kā arī padomāt par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.
Iepriekšējos gados “Strādā jebkur!” dienas akcijās kopumā piedalījās vairāk nekā 850 dalībnieku:
2016. gadā laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pulcējās ap 200 dalībnieku no 70 organizācijām.
2015. gadā Operas skvērā kopā strādāja 250 cilvēku no 70 organizācijām.
2014. gadā Spīķeru laukumā — 250 dalībnieku no 70 organizācijām.
2013. gadā Stacijas laukumā pie t/c Origo — 150 akcijas dalībnieku no 55 organizācijām.
2012. gadā Microsoft Latvia kopā ar partneriem veica savu pirmo pētījumu un organizēja pirmo diskusiju par elastīgā darba stila izaicinājumiem un iespējām.
Katru gadu mēs cenšamies atrast kādu interesantu elastīgā darba aspektu un dažādot akcijas aktivitātes. Šogad “Strādā jebkur!” dienas ietvaros kopā ar šī gada partneriem — VARAM, Lattelecom, Squalio, Draugiem Grupa, kim? un NP Properties — aicinām interesentus 26. maijā plkst. 13.00 strādāt “Strādā jebkur!” pop-up pilsētā “Sporta 2” — pagalmā pie Laikmetīgās mākslas centra kim?.
Pop-up pilsētas programma šogad iecerēta īpaši bagātīga — ko darīt būs ikvienam interesantam. Plānojam kopīgi strādāt un tīkloties radošā vidē, svaigā gaisā; smelties iedvesmu pieredzes stāstos; piedalīties tematiskās meistarklasēs, tostarp jogas nodarbībā. Tāpat mūsu pop-up pilsētā skolēni demonstrēs tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu stundās, būs iespēja bez maksas apmeklēt Laikmetīgās mākslas centra kim? izstādes, pārbaudīt savu datoru pie datoraloga, kā arī iepazīt jaunākās ierīces un produktivitātes risinājumus elastīgam darbam.
Aicinu ikvienu interesentu pievienoties mūsu pasākumam www.stradajebkur.lv un kopā demonstrēt elastīgā darba priekšrocības. Ja vēlaties aktīvi iesaistīties “Strādā jebkur!” dienas popularizēšanā, jums atradīsies vieta starp informatīvajiem atbalstītājiem un draugiem
Tiekamies 26. maijā!
P.S. Priecāšos par katru komentāru šīs tēmas aspektu apskatīšanai no dažādajiem skatu punktiem.
Comments