Kā (neapzināti) aizspriedumi grauj komunikāciju?

Eiropas dažādības mēneša ietvaros LASAP biedre, komunikācijas profesionāle, eksperte bezbērnotības iekļaušanas jautājumos, satura autore un veidotāja Vita Stiģe-Škuškovnika piedāvā informatīvu rakstu ar praktiskiem ieteikumiem par to, kā izvairīties no (neapzinātiem) aizspriedumiem efektīvas komunikācijas veidošanā.

Komunikācija ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, kas veido mūsu attieksmi, uztveri un rīcību. Tā ne tikai atspoguļo, bet arī veido pasauli, kurā vēlamies dzīvot un strādāt – pasauli, kurā mēs visi komunicējam: ģimenē, darba vidē, publiskajā telpā. Tomēr pat pārdomāta komunikācija var nebūt efektīva, ja tajā tiek ignorēti stereotipi un netiek atpazīti aizspriedumi. Tie var nemanāmi ielauzties valodā, attēlos, pieņēmumos un reakcijās, radot nevienlīdzību, kādas sabiedrības grupas izslēgšanu vai pat diskrimināciju. Lai veidotu iekļaujošu komunikāciju, nepieciešama vēlme mācīties atpazīt aizspriedumus un pārvarēt tos.

Aizspriedumi ietekmē ne tikai mūsu uztveri, bet arī spēju veidot jēgpilnu, līdzsvarotu un empātisku dialogu. Jau klasiskajā Šenona-Vīvera komunikācijas modelī viens no komunikācijas elementiem ir “troksnis”, kas kavē efektīvu informācijas nodošanu, apmaiņu un uztveri. Arī aizspriedumi šajā gadījumā var darboties kā “trokšņi”.

Kas ir (neapzināti) aizspriedumi?

Aizspriedumi ir iepriekš izveidoti, nepamatoti uzskati vai attieksme pret cilvēku, sabiedrības grupu vai parādību, kas nav balstīti faktos vai personīgā pieredzē, bet gan stereotipos, vispārinājumos vai sociālos pieņēmumos. Vienkāršoti sakot, aizspriedumi rodas, kad tiek izdarīti secinājumi par kādu, viņu pat nepazīstot – tikai tāpēc, ka cilvēks pieder noteiktai grupai, izskatās vai rīkojas citādi.

Savukārt, neapzināti aizspriedumi ir automātiskas asociācijas, reakcijas un attieksmes, kas darbojas bez apzinātas gribas vai nodoma un lielākoties ir negatīvi. Tie veidojas ilgstošas sociālās ietekmes un pieredzes rezultātā un var ietekmēt mūsu spriedumus, lēmumus un uzvedību pat tad, ja uzskatām sevi par objektīviem un atvērtiem. Tie ir pieņēmumi, kas var ietekmēt spēju objektīvi spriest par citiem cilvēkiem, kā arī traucē objektīvi izvērtēt viņu prasmes un spējas.

Neapzināti aizspriedumi ir īpaši bīstami, jo tos ir grūtāk pamanīt, bet tie var radīt sistemātisku nevienlīdzību komunikācijā, lēmumu pieņemšanā un attiecībās.

Kā izpaužas aizspriedumi?

Iekļaujoša, neaizspriedumaina komunikācija ir tāda, kurā izvairās no stereotipiem un fokusa uz nebūtiskām detaļām. Tajā tiek atzītas pozitīvās kvalitātes, kas piemīt visu dzimumu un seksuālo orientāciju cilvēkiem, personām ar invaliditāti, visdažādākā vecuma un etniskās izcelsmes cilvēkiem, personām ar dažādu ģimenes vai attiecību stāvokli, reliģisko piederību vai citām pazīmēm.

Aizspriedumi var izpausties gan acīm redzami, gan nemanāmi – smalkos pieņēmumos vai attieksmē, taču to ietekme uz komunikāciju ir paliekoša. Piemēram, vecuma diskriminācija bieži balstās nepamatotos pieņēmumos, ka cilvēks noteiktā vecumā nav spējīgs sekot līdzi pārmaiņām vai kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tāpat aizspriedumi, kas saistīti ar cilvēka izskatu vai veselības stāvokli, var veicināt stigmatizējošus uzskatus par spēju iekļauties sabiedrībā vai par kādu personības īpašību trūkumu. Nepamatoti vispārinājumi bieži skar arī cilvēkus, kuru etniskā piederība, invaliditāte, ģimenes vai attiecību statuss, seksuālā orientācija un citas dažādības pazīmes neatbilst sabiedrības “normām” – šādā veidā tiek nostiprināti stereotipi un padziļinātas sociālās stigmas.

Ko atklāj pētījumi?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē tiek veikti dažādi pētījumi par dažādības, iekļaušanas, vienlīdzības un diskriminācijas tēmām. Lai arī to rezultāti atklāj, ka cieņpilna un iekļaujoša komunikācija un vide veicina cilvēku apmierinātību, lojalitāti, mentālo labbūtību, produktivitāti, radošus risinājumus un uzņēmumu finansiālus ieguvumus, arvien novērojamas tendences, kas iezīmē sabiedrības aizspriedumus attieksmēs un rīcībās.

Šeit dažu pētījumu dati priekšstata veidošanai:

• 2023. gada “Dažādības kompasa” aptaujā lielākā daļa darba devēju kā galveno šķērsli dažādības veicināšanai min aizspriedumus un stereotipus (20 %), 17 % norāda uz līdzekļu trūkumu, bet 13 % min izpratnes trūkumu.

• “Eirobarometra” 2022. gada pētījums atklāj, ka 39 % cilvēku Latvijā uzskata, ka ar diskrimināciju darba vietā bieži saskaras cilvēki ar citu etnisko izcelsmi vai reliģisko pārliecību. Tas bieži izpaužas tieši neverbālā vai netiešā komunikācijā.

• Latvijas iedzīvotāji biežāk Latvijas sabiedrībā saredz šādus diskriminācijas pamatus: seksuālā orientācija, etniskā izcelsme, sociālekonomiskais stāvoklis. 

• Tiesiskais regulējums nav galvenais šķērslis iekļaujošas darba vides veidošanā, visvairāk traucē tieši stereotipi, aizspriedumi un zināšanu trūkums par iespējām tos mazināt vai novērst.

• Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nevēlētos dzīvot kaimiņos musulmaņiem (sevišķi vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar zemiem ienākumiem), romiem, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem (sevišķi vecāko paaudžu pārstāvji un krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji), kā arī cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm, kuri pēdējos gados Latvijā daudz studē un strādā kurjerdienestos un informācijas tehnoloģiju sektorā. Tikai viena trešdaļa (34 %) Latvijas iedzīvotāju saka, ka viņiem nebūtu pretenzijas dzīvot kaimiņos jebkuras no šo grupu pārstāvjiem.

• Vairāk nekā 65 % darbinieku globāli atzīst, ka ir saskārušies ar aizspriedumiem komunikācijas laikā, īpaši attiecībā uz dzimumu, vecumu un etnisko izcelsmi.

• Mākslīgā intelekta (MI) izmantojums ir viens no jaunākajiem faktoriem diskriminācijas veicināšanā dažādu iemeslu dēļ – to var radīt aizspriedumi, kas apzināti vai neapzināti ir iekļauti, piemēram, sejas atpazīšanas algoritma izveides, testēšanas un ieviešanas laikā, kā arī lēmumi, kādas darbības veikt, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. MI sistēmu rezultātus būtiski ietekmē algoritmu vai programmatūras izstrādē izmantoto datu kvalitāte, kas var atspoguļot neobjektivitāti, neprecizitātes un kļūdas datu vākšanas procesā.
  

Kā atpazīt aizspriedumus?

Aizspriedumu atpazīšana nenotiek vienā dienā, tas ir nepārtraukts darbs ar sevi. Taču tāpat kā citas īpašības un spējas, arī šo var uzlabot un attīstīt. Kā būtu ar nelielu individuālu uzdevumu?

Pirmkātrt, lai atpazītu savus aizspriedumus un neobjektivitāti, padomājiet par situācijām, kad esat:

• izvairījies no cilvēkiem, kurus labi nepazīstat;

• izturējies pret cilvēkiem atšķirīgāk nekā pret citiem;

• ignorējis vai noraidījis kāda cita vajadzības, grūtības vai jūtas;

• izjutis negatīvas domas un sajūtas pret cilvēkiem, nespējot konkrēti pamatot iemeslu;

• saņēmis atsauksmes no citiem, ka viņi jūtas neērti komunikācijā ar jums.

Otrkārt, lai atpazītu citu aizspriedumus un neobjektivitāti pret jums, padomājiet par situācijām, kad esat pamanījis, ka:

• cilvēki runā jūsu vietā, neprasot, ko jūs vēlētos teikt;

• citi izsaka pieņēmumus par jūsu situāciju, jums neprasot viedokli;

• pret jums tiek izrādīta atšķirīga attieksme, piemēram, atšķirīgs atalgojums vai nosacījumi kādās situācijās, vai arī tiek lūgts darīt vairāk vai mazāk nekā citiem;

• jūs jūtaties neērti ar cilvēkiem vai situācijās, kas parasti tā nenotiktu.

Kādas atbildes sev ieguvāt? Kādas situācijas atsaucāt atmiņā? Kā tajās jutāties?

Ieteikumi aizspriedumu pārvarēšanai

Aizspriedumi nereti ir neredzamie šķēršļi, kas rada plaisu pat starp tuvākajiem cilvēkiem. Tie deformē mūsu uztveri, komunikācijas gaitu un rezultātus. Tikai apzinoties savu skatupunktu ierobežojumus un aktīvi meklējot veidus, kā būt atvērtākiem, ir iespējams veidot godīgāku, saprotošāku un empātiskāku sabiedrību.

Komunikācija ir tilts, bet aizspriedumi – plaisa tajā. Tāpēc, lai izvairītos no aizspriedumiem un mazinātu to ietekmi, nepieciešama apzināta un ilgtermiņa rīcība:

1. Pašrefleksija un izglītošanās. Atzīt, ka katram no mums ir aizspriedumi, ir pirmais solis. Iepazīstiet dažādas pieredzes, kultūras un stāstus. Zināšanas palīdz mazināt bailes un nepamatotus pieņēmumus. Piedalieties un organizējiet mācības.

2. Aktīva klausīšanās un stereotipu apšaubīšana. Ja pieķerat sevi vispārinājumos, apstājieties un uzdodiet sev jautājumu: vai tas patiešām attiecas uz ikvienu? Nevis pieņemt par pašsaprotamu, bet jautāt un ieklausīties – tas palīdz lauzt stereotipus un veidot izpratni.

3. Iekļaujoša valoda un komunikācija. Vārdi un vizuālie materiāli ir svarīgi. Izvairieties no vispārinājumiem un sabiedrības piešķirtajām uzskatu normām, kā arī apzīmējumiem un frāzēm, kas nostiprina stereotipus un veicina stigmas. Cieņpilna valoda ir vienkāršs, bet efektīvs instruments aizspriedumu mazināšanai.

4. Empātija un emocionālā inteliģence. Empātija ir spēja iejusties cita cilvēka pieredzē un uztvert pasauli no viņa skatpunkta, veicinot sapratni, cieņpilnu attieksmi un iekļaujošu komunikāciju. Apzinieties un piefiksējiet savas reakcijas, tādējādi spēsiet objektīvāk uztvert informāciju.

5. Iekļaujošas vides veicināšana. Pavadiet laiku kopā ar cilvēkiem, kuri atšķiras no jums. Centieties ieraudzīt situācijas no citu cilvēku skatpunkta. Uzdodiet jautājumus un ieklausieties atbildēs, respektējot tās.

6. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Atzīstiet savas kļūdas, un esiet gatavi no tām mācīties. Atvainojieties, ja tas nepieciešams, tas tiks novērtēts. Aizspriedumu pārvarēšana ir nepārtraukts attīstības process. Jums izdosies!

Vita Stiģe-Škuškovnika, LASAP biedre, vitastige.lv