Jo vairāk zini, jo vairāk jautājumu: izziņa kā atslēga veiksmīgai komunikācijai

Kas man ir jādara? Kādi ir mani ikdienas pienākumi? Kas un kā man tagad jāraksta? Ko pateikt, ko noklusēt? - šie un daudzi citi jautājumi man kā topošajam sabiedrisko attiecību (turpmāk - SA) profesionālim prātā atgriežas atkal un atkal. Tādēļ esmu pateicīga pieredzējušiem nozares speciālistiem, kuri nebaidās dalīties savā pieredzē un sniegt atbalstu jaunajiem profesionāļiem. Atbildes uz šiem un citiem maniem jautājumiem noskaidroju pirmajā rubrikas “Jaunie profesionāļi jautā” sērijā, kurā uzdevu interesējošos jautājumus savai mentorei Alisei Zvaigznei. Alise sevi dēvē par cilvēku “komunikāciju” un nozarē jau ir vairāk nekā 10 gadus. Pilnu sarunu vari noklausīties oficiālajā LASAP Instagram profilā.

*MI veidots attēls

Mediju monitorings - SA profesionāļa ikdienas rituāls

Savā īsajā SA profesionāļa ikdienā, ko apstiprināja arī Alise, neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir mediju monitorings jeb sekošana līdzi uzņēmuma, organizācijas publicitātei. Mediju telpas apzināšana ļauj ieraudzīt potenciālās krīzes. Manā pieredzē krīzes biežāk ir radušās tieši sociālo mediju vidē, tāpēc manu ikdienas pienākumu sarakstu papildina sociālo mediju monitorings un organizācijai nelabvēlīga satura analīze. Publiskās vides monitorings ikdienā palīdz sekot līdzi sasniegtās auditorijas apmēram, kā arī varu sekot līdzi konkurentu aktivitātēm. Strādājot kopā ar Alisi, ir nostiprinājusies  izpratne, ka publikāciju monitorings ļauj savlaicīgi pamanīt iespējas sevi pozicionēt kā jomas ekspertu. 

Preses relīze: svarīgākais rīks vēstījumu nodošanā

Manā pieredzē saprast īsto mirkli, kad komunicēt nemaz nav tik sarežģīti, daudz izaicinošāk atrast  pareizo veidu, kā nodot vēstījumu. Jau kopš pirmajām satikšanās reizēm esmu sapratusi, ka Alises iecienītākais SA rīks ir preses relīze. Man pašai tuvāki ir teksti ar metaforām un epitetiem, tāpēc  relīze vienmēr šķitusi  pārāk  sausa un garlaicīga. Tomēr pieredze rāda, ka tieši relīze ir viens no efektīvākajiem veidiem,  kā ar mediju starpniecību nodot svarīgāko vēstījumu sabiedrībai. Vienlaikus, sev bieži atgādinu, ka relīze nav jāizsūta vienmēr - un šeit vienmēr noder prasme laikus pateikt “nē”, kas, starp citu, ir ļoti vērtīga prasme  ikdienā. 

Jo vienkāršāk un skaidrāk, jo labāka komunikācija!

Viens no noteikumiem, kas man vienmēr ir acu priekšā - neatkarīgi no tā, kādu tekstu rakstām, tam jābūt saprotamam un pēc iespējas vienkāršam. Ja sapratīsim paši, sapratīs arī lasītāji. Kā atzīst Alise: ”Ja pati nevaru izskaidrot kaut ko vienā teikumā, iespējams,  es šo tēmu vēl neesmu pietiekami izpratusi, lai par to publiski paustu viedokli.”

Man pašai  vienkāršība nenāk viegli, jo īpaši, ja runa ir par īsiem tekstiem, tādēļ  jautāju Alisei - kā tad uzrakstīt patiešām vienkāršu tekstu? Viņa man iemācīja savu iecienītāko vingrinājumu: izvēlēties kādu ziņas rakstu un saīsināt to, svītrojot liekos vārdus, nepārveidojot pašus teikumus vai teksta struktūru.

Foto: Montas privātais arhīvs

Rakstītprasme nav “talants” - tas ir treniņš

Es noteikti nepiekrītu uzskatam, ka rakstīšanas prasmei jābūt iedzimtai, lai radītu izcilus tekstus. Rakstītprasmi var trenēt - un arī tiem, kam piemīt talants, regulāra  praktizēšanās ir būtiska. Skolā man rakstīšana nepatika un nepadevās, taču  universitātē, kur bija nedēļas, kad  jāuzraksta  trīs esejas, manī iedzīvināja rakstnieku. Tieši treniņš ļauj nonākt līdz prasmei rakstīt kodolīgus, sabiedrībai saprotamus tekstus, kas, pats galvenais, ļaus nodot arī organizācijas vēstījumu. Šeit īpaši svarīga Alises pieredze: “Tas, ka mums patīk komunicēt un šķiet, ka darām to labi, vēl nenozīmē, ka mums ir prasmes būt SA speciālistam un rakstīt lieliskus tekstus.” Arī savā īsajā pieredzē esmu sapratusi - un par to ar mentori Alisi runājam bieži  - , ka tikai regulāra praktizēšanās ļauj valodai tapt skaistākai un izkoptākai. 

Ir jāzina daudz, bet svarīgāk zināt KUR meklēt

Nenoliedzami, lai uzrakstītu tekstu, relīzi, viedokli un nodotu skaidru vēstījumu, ir jāorientējas informācijā. Viena no pirmajām atziņām, ko guvu SA praksē - SA un komunikācijas speciālistiem, diemžēl vai par laimi, bieži ir jābūt kā organizācijas “vietējam uzziņu birojam”. Tas gan nenozīmē, ka ir jāzina viss. Svarīgākais ir zināt, kur meklēt nepieciešamo informāciju.  No savas pieredzes, reizēm arī sāpīgi mācoties, esmu sapratusi: ja baidīsies jautāt, skaidrības nebūs. Tikai uzdodot jautājumus iespējams patiesi izprast iegūto informāciju un pēc tam nodot tālāk vēstījumu pēc iespējas vienkāršāk un saprotami. Un, protams, vēl viena atziņa ko regulāri dzirdam mentoringa tikšanās reizēs - nekad nedrīkst apstāties pie izglītošanās. Ir jāveido kontakti, jābūt SA “burbulī” un jāseko līdzi aktualitātēm.

Emocijas noliekam plauktiņā, dati ir īstā vērtība

Ikviena nozare piedzīvo dažādas tendences un pārmaiņas - vieni izrādās veiksmīgāki, citi paliek  tikai izmēģinājumu līmenī bez paliekošas vērtības. Uz jautājumu par tendencēm Alise atbildēja diez gan piesardzīgi, tomēr  vairākkārt atkārtoja, ka svarīgi uz katru nākamo trendu jālūkojas  kritiski, balstoties  pieejamajos datos. Sistemātisku komunikāciju, kas sniedz rezultātus, var sasniegt tikai ar veiksmīgu stratēģiju un skaidriem mērķiem. Kā atzīst Alise: “Tieši stratēģija un skaidri mērķi, man palīdz pārvarēt grūtos mirkļus.”

Noslēgumā, sarunā piefiksētie zelta likumi:

• Vispirms  fakti, pēc tam emocijas;

• Vienmēr pārlasi uzrakstīto un pārliecinies, ka informācija ir aktuāla;

• Domā par to, kā tekstu uztvers  lasītājs, nevis par to, kā tu pats jūties;

• Ja nav rakstīšanas “mūzas”, raksti visu, kas ienāk prātā neko nelabojot un nepārdomājot. Pie teksta atgriezies pēc laika atpakaļ, iespējams ieraudzīsi kolosālu viedokļa rakstu;

• Jo labāk sapratīsi tēmu, jo vienkāršāk spēsi to izskaidrot citiem.

Būt sabiedrisko attiecību speciālistam nebūt nav viegla pastaiga mežā. Taču, ja blakus ir garda kafija, zinoši kolēģi un gatavība DAUDZ mācīties, viss izdosies. Prakse, jautājumi un nezūdoša vēlme būt labākam ir pamats veiksmīgai izaugsmei.

Paldies un turpinām meklēt atbildes uz visiem kā un kāpēc! 

Viedokļraksta autore ir Monta Melzoba, un tas tapis LASAP mentoringa programmas ietvaros. Paldies Luīzei Vilčukai un Mairai Bokmanei par atbalstu raksta tapšanā.

Monta Melzoba, mg.sc.comm.