Pēdējā laikā ir sacēlusies neliela vētra – ASV vēstniecība ir sākusi komunicēt krievu valodā, krievu valodā komunicējošu personu meklē arī Lielbritānijas vēstniecība, un arī NATO komunicē krieviski. Nils Ušakovs savukārt saņēmis Valsts Valodas Centra sodu par komunikāciju krievu valodā.
Ja runa būtu par privāto sektoru, viss būtu skaidrs – kādā valodā runā klients, tādā runā uzņēmums. Latviski vienmēr, bet citās valodās atkarībā no situācijas – klienta. Uz valsts pārvaldi šis princips parasti neattiecas, te darbojas princips, ka valsts valoda ir latviešu valoda un, komunicējot latviski, cilvēki tiek it kā motivēti mācīties valsts valodu. Daudziem politiķiem tas ir principa jautājums. Ļoti daudziem ierēdņiem krievu valodas zināšanas vienkārši ir nepietiekamas, lai varētu komunicēt krieviski. Patiesībā, daudziem nepietiekamas ir ne tikai krievu, bet arī angļu valodas zināšanas.
Ikdienā pie manis vēršas dažādi žurnālisti – gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Intervijas tādēļ tiek sniegtas pēc iespējas tajā valodā, kurā runā žurnālists, lai labāk nodotu ziņojumu. Tādēļ nepieciešamības gadījumā tiek piemeklēts eksperts ne tikai tradicionālajā angļu, bet arī krievu, somu, poļu, franču, itāļu valodās. Runājam arī ar Krievijas medijiem, tai skaitā tiem, kurus mēdz saukt par “propagandas”. Nereti sanāk, ka sarunāts interviju sniegt angļu valodā, tomēr žurnālista angļu valodas prasmes ir tik rudimentāras, ka, lai nodotu vēstījumu, nākas pāriet uz krievu valodu. Jo organizācijai vissvarīgākais uzdevums ir saprotami nodot vēstījumu.
Viena no problēmām, ar kuru saskaras Latvijas krievu valodā raidošie mediji – grūti atrast krieviski runājošus ekspertus, kas var stāstīt par Baltijas valstu aizsardzību, ekonomikas politiku, nodokļiem, DAESH un terorismu, kā arī citiem ar valsts pārvaldi saistītiem jautājumiem. Kā eksperti darbojas Gapoņenko, viltus OECD vēlēšanu novērotājs Graudiņš, Lindermans, u.t.t. Viņi ļoti bieži ir tie, kas komentē Latvijas politiku, nevis valsts pārvaldes pārstāvji. Bet vai valsts pārvaldes interesēs nav nodot ziņojumus valodā, kuru cilvēki saprot un lietot medijus, kurus lieto attiecīgā mērķauditorija? Citādi sanāk kā Donaldam Trampam, kurš, uzrunājot publiku, kurā nebija neviena cilvēka ar tumšu ādas krāsu, lūdza tumšādainajiem amerikāņiem par viņu balsot.
Protams, komunikācija citās valodās ir ievērojama finansiālā un cilvēkresursu investīcija. Tas ir politiskās gribas, arī principu pārkāpšanas jautājums. Jo nav jau tikai jāiztulko, bet ir nepieciešams arī adaptēt saturu attiecīgajai mērķauditorijai. Tomēr komunikācijas nekad nevar būt par daudz. Un var sākt ar minimumu – faktu lapām citās valodās. Piemēram, Zviedrijas valsts mājaslapā 16 valodās pieejams plašs apskats par to, kā tiek pārvaldīta Zviedrijas valsts. Kādēļ gan arī Latvijas Institūtam nepieširt līdzekļus komunikācijai ne tikai latviešu un angļu, bet arī krievu, zviedru, igauņu, lietuviešu, ķīniešu un arābu valodās?
Vēl viens nozīmīgs aspekts ir pakalpojumu pieejamība. Daudziem cilvēkiem, kas vēlas izmantot valsts institūciju pakalpojumus, bet kuriem nav pietiekamu valodas zināšanu, ir liegta šī iespēja. Tas varētu būt saistīts ar veselības aprūpi, nodokļu apmaksu vai citiem pakalpojumiem. Latvijā 2013.gadā ar to, ka zāļu instrukcijas nav pieejamas krievu valodā, sev politiskos punktus nopelnīja Lindermans. Līdzīga situācija radās ar aizliegumu Nacionālajam veselības dienestam izplatīt drukātus ielūgumus uz vēža skrīningu krievu valodā.
Tādēļ, piemēram, ASV nodokļu pārvaldes vai slimību kontroles centra pakalpojumi ir pieejami gan angļu, gan spāņu, gan krievu un ķīniešu valodās. Valstij ir jālemj, kas ir nozīmīgāk – lai cilvēki iemācās angļu valodu, vai tomēr lai neizplata slimības, par kurām nav informēti vai nemaksā nodokļus? Lai slimo ar slimībām, kuru ārstēšana vēlāk izmaksā vairāk?
Man šķiet, ka sliktākais šobrīd būtu diskusiju novest līdz secinājumam “tvītošana citā valodā ir valsts nodevība”. Tā ir uzsākta un ir jāturpina, lai saprastu, kā valsts pārvaldei, vēstniecībām un starptautiskām organizācijām kļūt atvērtākām un vai tas vispār ir nepieciešams.
