top of page

Labbūtība 3.0 – no personiskā uz sabiedrisko labumu

  • Writer: KristÄ«ne Mennika
    Kristīne Mennika
  • 2022. g. 9. dec.
  • LasÄ«ts 6 min

Updated: 2022. g. 12. dec.

Covid-19 laikā ar degsmi iegrimu labbÅ«tÄ«bas tēmā, kas pēc tam kÄŒuva par manu intereses lauku, ko pētÄ«t un attÄ«stÄ«t. Gatavojoties HR nedēČas prezentācijai, padziÄŒināti skatÄ«ju materiālus par labbÅ«tÄ«bas evolÅ«ciju un uzdÅ«ros Stenforda Universitātes profesora Taita Å hanafelta (Tait D. Shanafelt) zinātniskajai publikācijai “Ārstu labbÅ«tÄ«ba 2.0: kur esam un kurp dodamies” 2021. gada oktobra Mayo Clinic Proceedings izdevumā[1]. IzpētÄ«ju profesora piedāvāto labbÅ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bu ārstu vidÅ«, palÅ«kojos uz to plašākajā kontekstā un piedāvāju ideju par labbÅ«tÄ«bu 3.0, kuras sākuma punkts ir 2022. gada 24. februāris. Datums, kas nav jāpaskaidro.


No “ciešanu laikmeta” līdz labbūtībai 2.0

Savā zinātniskajā publikācijā profesors Å hanafelts aplÅ«koja labbÅ«tÄ«bas evolÅ«ciju no “cieÅ¡anu laikmeta” lÄ«dz pat Covid-19 laikam, kad labbÅ«tÄ«bas 2.0 posms piedzÄ«voja savu zenÄ«tu. Ja iesākumā medicÄ«nas iestādēs pievērsa darbiniekiem uzmanÄ«bu tikai algas dienā, tad jau nākamajā posmā sāka apzināties, ka klientu labsajÅ«ta korelē ar personāla noskaņojumu un ir nepiecieÅ¡ams veicināt darbinieku labbÅ«tÄ«bu, lai klienti bÅ«tu apmierināti. Profesors min, ka labbÅ«tÄ«bas 2.0 iedÄ«gÄŒi aizsākās 2017. gadā, kas medicÄ«nas iestādes sāka pastiprināti rÅ«pēties par savu personālu, izstrādājot speciālas programmas un ievieÅ¡ot virkni aktivitāšu; Å¡is posms Ä«paÅ¡i attÄ«stÄ«jās pandēmijas laikā. Tātad, ja lÄ«dz 2005. gadam ārstniecÄ«bas iestāşu galvenais fokuss bija uz iestādi, labbÅ«tÄ«bas 1.0 posmā – klientu, tad labbÅ«tÄ«bas 2.0 – darbinieku.

ree

2022. gada 24. februāris aizsāka posmu labbūtība 3.0

Apskatot Stenforda Universitātes profesora evolūcijas teoriju, mēs redzam tikai aptuveno sākuma un beigu laiku katram no posmiem. Tomēr, attīstot profesora pētījumu, nākamā posma sākumu varam skaidri iezīmēt – 24. februāris, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir datums, kad mūsu personiskā labbūtība sāka korelēt ar līdzcilvēku labbūtību un mēs sākām vairāk gan dot paši, gan sagaidīt no darba devēja.


Virkne aptauju apliecina, ka Latvijas iedzÄ«votāju vairākums ne vien skaidri zina, kā pusē viņi ir, bet viņi arÄ« aktÄ«vi rÄ«kojas, iespēju robeşās sniedzot praktisko, emocionālo un finansiālo atbalstu. Piemēram, 2022. gada martā veiktā SKDS aptauja pēc “Kas notiek Latvijā?” pasÅ«tÄ«juma parāda, ka 65,4 % atbalsta Ukraiņu, pie tam, 90 % atbalsts ir Ä£imenēs, kurās runā latviski. Savukārt pēc Citadeles pasÅ«tÄ«juma Norstat veiktā iedzÄ«votāju aptauja jÅ«nijā atklāja, ka teju katrs treÅ¡ais Latvijā ir gatavs par apkuri un elektrÄ«bu maksāt vairāk, ja tas palÄ«dzēs kČūt neatkarÄ«giem no Krievijas energoresursiem (vēl 15 % to bÅ«tu gatavi darÄ«t, taču nevar atÄŒauties). Tāpat septembrÄ« TV3 raidÄ«juma "900 sekundes" aptaujā secināts, ka 46 % Latvijas iedzÄ«votāju kopÅ¡ kara sākuma kaut reizi ziedojuÅ¡i Ukrainas atbalstam (naudu, preces, laiku u.c.).


Ko tas parāda darba devējiem? Darbinieki nav vienaldzÄ«gi par notiekoÅ¡o Ukrainā, viņi vēlas sniegt visa veida atbalstu un bÅ«t aktÄ«vi sabiedrÄ«bas locekÄŒi. Ar to darba devējiem ir jārēķinās – darbiniekam vairs nevajag kārtējo labumu sev.


Darbinieku gaidas I: atbalsts vajadzībai palīdzēt un pašrealizēties

Ņemot vērā faktu, ka liela daÄŒa sabiedrÄ«bas locekÄŒu ir skaidra un stingra nostāja attiecÄ«bā uz savu pozÄ«ciju kara jautājumā un ir vajadzÄ«ba savu iespēju robeşās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai vai kara bēgÄŒiem, darba devējam jārēķinās, ka tas var prasÄ«t gan darbinieku laiku, gan enerÄ£iju. PaÅ¡realizācija ir bÅ«tiska labbÅ«tÄ«bas komponente, ko iepriekÅ¡ darba devēji centās apmierināt, iespēju robeşās atbalstot darbinieku aktivitātes ārpus darba vai rÄ«kojot intereÅ¡u grupu aktivitātes organizācijas iekÅ¡ienē.


Tagad darbinieki sagaida no darba devēja atbalstu savai vajadzÄ«bai palÄ«dzēt citiem vai piedalÄ«ties publiskās atbalsta aktivitātēs. Piemēram, Tvnet grupa ne vien atbalstÄ«ja savas RUS Tvnet komandas dalÄ«bu protestā pie BrÄ«vÄ«bas pieminekÄŒa, bet dalÄ«jās ar to savos sociālo tÄ«klu kontos. Madara Cosmetics komanda piešķīra savu publisko telpu darbinieku nostāju un jÅ«tu pauÅ¡anai. Savukārt aÄ£entÅ«ras New black birojs pēc darbinieku iniciatÄ«vas vienā dienā pārvērtās par sveču darbnÄ«cu, lai varētu izgatavot sveces ierakumiem. Kā teica ArtÅ«rs Mednis, aÄ£entÅ«ras Ä«paÅ¡nieks, par Å¡o iniciatÄ«vu viņš uzzināja brÄ«dÄ«, kad ieradās birojā, kas izskatÄ«jās pēc noliktavas; tas gan viņu nepārsteidza, jo visi organizācijā Å¡ajā jautājumā ir vienoti un darba devējs aktÄ«vi atbalsta individuālās idejas jau no pirmās dienas.


Vēl labs piemērs ir LMT, kas kÄŒuva par biedrÄ«bas “Tavi draugi” sadarbÄ«bas partneri, palÄ«dzot gan organizatoriskajos jautājumos, gan kā brÄ«vprātÄ«gie un atbalsta personas ukraiņiem – LMT radÄ«ja iespēju iesaistÄ«ties katram pēc savām iespējām un vēlmēm; tāpat bija organizēti saliedēšanās pasākumi struktÅ«rvienÄ«bām biedrÄ«bas noliktavā Ventspils ielā 50. Izcils piemērs ir Latvijas Banka, kas, redzot lielo darbinieku vēlmi palÄ«dzēt un iesaistÄ«ties, piedāvā 10 apmaksātās brÄ«vprātÄ«go dienas gadā.

ree
ree

Darbinieku gaidas II: stingra publiska nostāja Ukrainas jautājumā

Pie tam, darbinieki gaida ne vien atbalstu savām aktivitātēm, bet arÄ« publisku organizācijas komunikāciju. Tas daudziem ir nepiecieÅ¡ams, lai kalibrētu savas un darba vietas vērtÄ«bas – pārliecināties, ka esam “uz viena viČņa”. Ir dzirdēts, ka to organizāciju darbinieki, kuru darba devējs nav skaidri definējis un publiskojis nostāju, ikdienā ir apjukuÅ¡i un jÅ«tas diskomfortā. Tāda ilgstoÅ¡a neziņa organizācijai var izraisÄ«t negatÄ«vas sekas, par ko runāšu raksta beigās.


Skaidru un stingru publisku nostāju daudzi uzņēmēji pauda jau pirmajās kara dienās – daloties ar savu pozÄ«ciju sociālajos tÄ«klos, izliekot karogus pie birojiem, ekrānos, skatlogos utt. Zinu, ka daudzi arÄ« veica virkni iekšējo komunikāciju aktivitāšu, piemēram, organizēja vadÄ«bas un darbinieku sanāksmes, sÅ«tÄ«ja vadÄ«bas e-pastus utt. Ticu, ka darbinieki novērtēja gan ārējās, gan iekšējās komunikācijas aktivitātes, jÅ«tot lepnumu par savu organizāciju un stiprinot piederÄ«bas saites. Ir daudz redzamu piemēru un diemÅŸÄ“l nav iespējams minēt visus, tāpēc rakstā iekÄŒauÅ¡u daÅŸus spilgtākos, kas ir atrodami sociālajos tÄ«klos vai iedoti personÄ«gi. Piemēram, foto ar New Black biroju pie DzemdÄ«bu nama atsÅ«tÄ«ja pati aÄ£entÅ«ra, piebilstot, ka, lai gan viņi ir saņēmuÅ¡i arÄ« lidojoÅ¡as olas, tas viņus nav atturējis turpināt paust publisku un redzamu atbalstu kara plosÄ«tajai valstij. Ticu, ka aÄ£entÅ«ras darbinieki ikdienā ir lepni par sevi un savu organizāciju.

ree
ree

Darbinieku gaidas III: atbildīga un aktīva rīcība

Vēl vairāk – darbinieki no savas organizācijas sagaida ne vien atbalstu savu vajadzÄ«bu realizācijai un publisku atbalstu Ukrainai, bet arÄ« aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu. Katrai organizācijai ir sava niÅ¡a, tāpēc atbalsta pasākumu loks ir teju bezgalÄ«gs. No publiski pieejamās informācijas izceÄŒu tikai daÅŸus spilgtus piemērus (un pateicos visiem pārējiem, kuri nav pieminēti):

- Pirmajā kara dienā Rimi Baltic paziņoja par Krievijā raÅŸoto preču izņemÅ¡anu no saviem veikalu plauktiem.

- Banka Citadele jau 25. februārÄ« savos sociālajos tÄ«klos pauda publisku atbalstu Ukrainai un 28. februārÄ« informēja par iespēju kara bēgÄŒiem bez maksas atvērt kontu.

- LMT bēgÄŒus nodroÅ¡ināja ne vien ar bezmaksas sakariem, bet savā VidtelevÄ«zijā sāka piedāvāt kvalitatÄ«vu saturu gan ukraiņu bērniem, gan pieauguÅ¡ajiem.

- Savukārt Tvnet savus vērtīgākos resursus – banera vietas – bez maksas piedāvāja informācijas izvietošanai par ziedojumu iespējām.

- ĪpaÅ¡i aizkustināja Latvijas Pasta akcija “AdÄ«jumi Ukrainas atbalstam”, kur ikviens Latvijas pasta nodaČā varēja nogādāt adÄ«tās zeÄ·es, ko bez maksas nosÅ«ta uz biedrÄ«bu “Tavi draugi” un tālāk gan fronti, gan paramediÄ·iem un uz robeÅŸas salstoÅ¡ajiem bēgÄŒiem.

- Jau 3. martā Dobeles dzirnavnieks uz Ukrainu nosÅ«tÄ«ja 40 tonnas pārtikas produktu un Facebook ierakstÄ«ja: “Mēs, Dobeles dzirnavnieks, Å¡obrÄ«d stāvam kopā ar visu Ukrainas tautu un valdÄ«bu. Å odien ceČā uz Ukrainu devies pirmais no Dobeles dzirnavnieka atbalsta sÅ«tÄ«jumiem Ukrainas iedzÄ«votājiem – vairāk nekā 40 tonnas pārtikas produktu. Mēs turpināsim sniegt atbalstu tik ilgi, cik tas bÅ«s nepiecieÅ¡ams. Ukraiņi, jÅ«su drosme un spēks ir iedvesmojis un vienojis cilvēkus visā plaÅ¡ajā pasaulē. Mēs esam ar jums un palÄ«dzēsim, kā vien spēsim, jo Latvijas iedzÄ«votāji dziÄŒi izprot neatkarÄ«gas, demokrātiskas valsts nozÄ«mi. Ukraina izturēs un Ukraina uzvarēs! Слава УкраїМі! ГерПяЌ слава! #StandWithUkraine”; tagad veikalu plauktos varam iegādāties uzņēmuma produkciju, kur no katras nopirktās putras pakas 10 centi aiziet ziedojumam Ukrainai."

ree
ree
ree

Noslēguma vietā

Ir skaidrs, ka labbūtības koncepts ir attīstījies un paplašinājies. Darba devējiem labbūtība vairs nav tikai un vienīgi rūpe par darbieniekiem, viņu personisko vajadzību apmierināšanu un maksimāli plašo labumu paku. Šobrīd tas ir par atbildīgu rīcību un rūpi gan par darbiniekiem, gan par grūtībās nonākušajiem jeb karadarbības skartajiem ukraiņiem.


Kas notiek ar tiem darba devējiem, kuri ignorē dabisko labbūtības evolūciju uz 3.0 un aizvien ir aizķērušies kādā no iepriekšējiem labbūtības posmiem? Labākais, kas ar viņiem var notikt, ir ietekmēts bizness un samazināta finanšu plūsma.


Kas ir sliktākais? Sabojāta reputācija un darbinieku aiziešana.

ree
ree

Darbinieki aiziet, jo vairs nesaktÄ«t vērtÄ«bu sistēmas, ir kauns par darba devēja pozÄ«ciju vai rÄ«cÄ«bu (vai bezdarbÄ«bu). Spilgts ir manas bijušās Microsoft kolēģes piemērs, ar kuru Jarina (Yaryna) man atČāva dalÄ«ties arÄ« Å¡ajā rakstā:

ree

Ticu, ka labbūtība 3.0. ir pamats empātiskai, cilvēcīgai un saliedētai sabiedrībai. Jo vairāk un jo ātrāk organizācijas šo apzināsies un praktizēs ikdienā, jo labāka un nobriedušāka būs visa mūsu sabiedrība.


Ekrānšāviņi un foto no publikajiem avotiem – sociālajiem tīkliem un medijiem; New Black biroja bildi atsūtīja uzņēmuma pārstāve.

[1] Physician Well-being 2.0: Where Are We and Where Are We Going Tait D. Shanafelt, MD, Professor of Medicine, Department of Internal Medicine, 500 Pasteur Dr, Stanford, CA. Mayo Clinic Proceedings, Volume 96, Issue 10, October 2021, Pages 2505-2507


Kristīne Mennika, LASAP valdes locekle un Citadeles grupas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā

bottom of page