Mobilā komunikācija – organizāciju komunikācijas attīstības superspēja

Šodienas informācijas pārpilnības laikmetā mobilā komunikācija vairs nav tikai rīks – tas ir dzīvesveids. Viedtālrunis, kas pavisam nesen bija tikai zvaniem un ziņapmaiņai, kļuvis par personīgo biroju, ziņu avotu, saziņas centru, darba telpu un pat reklāmas platformu, iepazīšanās un pat darījumu slēgšanas vidi.

Šī transformācija būtiski ietekmē ne tikai individuālus paradumus, bet arī organizāciju komunikācijas un sabiedrisko attiecību stratēģijas. Ja kādreiz komunikācijas kompetence nozīmēja spēju uzrakstīt preses relīzi vai vadīt interviju, tad šodien tā ietver spēju komunicēt ātri, pielāgoti un digitālajā mobilajā vidē.

Komunikācijas profesionālis = mobilās vides stratēģis

Mūsdienu komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistam jāspēj domāt mobilajā formātā. Tas nozīmē ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī dziļu izpratni par to, kā cilvēki patērē informāciju savos tālruņos: ātri, virspusēji, vizuāli un bieži vien multitaskojot. Spēja radīt īsu, kodolīgu, vizuāli pievilcīgu un platformai piemērotu saturu kļūst par vienu no būtiskākajām prasmēm. Ja komunikācija nav pielāgota mobilajai ierīcei, tā vienkārši netiek uztverta un zaudē savu vērtību.

Mobilās komunikācijas stratēģijās arvien lielāku nozīmi iegūst mikroformāti – stāsti (Stories), īsie video, GIF formāta reakcijas, interaktīvas aptaujas, čatboti un tiešraides. Komunikācijas profesionāļiem jāspēj ne vien saprast šos formātus, bet arī tos jēgpilni integrēt savā ikdienas darbā. Runa nav tikai par tehnoloģiju izmantošanu – runa ir par spēju tajā radīt saturu, kas spēj uzrunāt.

Organizāciju superspēja – domāt mobilajā līmenī

Diemžēl daudzām organizācijām vēl joprojām ir tendence komunikāciju veidot "no galda” – tas ir, prioritizēt iekšējās vajadzības, hierarhiju, formālismu un klasiskos kanālus. Taču šāda pieeja bieži vien nespēj uzrunāt galveno auditoriju – sabiedrību, kas informāciju uztver caur viedtālruni. Organizācijām jāsaprot: ja tās nedomā mobilajā līmenī, tās zaudē komunikācijas spēju un aktualitāti.

Šī domāšana attiecas ne tikai uz sociālo mediju saturu, bet arī uz tīmekļvietņu dizainu, klientu apkalpošanu, digitālo pieejamību, vizuālajiem materiāliem un pat e-pastu struktūru. “Mobile first” vairs nav tikai modes sauklis – tā ir izdzīvošanas stratēģija informācijas un uzmanības laikmetā. Pat nelielas pašvaldības un NVO šobrīd nevar atļauties ignorēt šo pieeju, ja vēlas komunicēt efektīvi.

Nākotnes kompetences – pielāgošanās un cilvēcība digitālajā vidē

Lai arī tehnoloģijas attīstās strauji, cilvēku vēlme pēc autentiskas, saprotamas un empātiskas komunikācijas paliek nemainīga. Digitālajā telpā arvien vairāk uzplaukst zīmoli, kas prot būt personiski, saprotami un sociāli atbildīgi. Tas nozīmē, ka komunikācijas profesionāļiem jāspēj apvienot tehniskās prasmes ar emocionālo inteliģenci. Spēja būt cilvēcīgiem – arī 6 collu ekrānā – ir nākotnes prasme.

Secinājums

Mobilā komunikācija nav nākotnes perspektīva – tā ir šodiena. Tā ir kļuvusi par normu, nevis izņēmumu. Ikviens, kurš vēlas efektīvi komunicēt, veidot attiecības un stiprināt organizācijas reputācijas un saskarsmes valodu, nevar atļauties to ignorēt. 

Inese Pabērza, komunikācijas stratēģe, zīmolu satura veidotāja