2023. gada 11. decembrī, LASAP valdes locekle, radošuma un dizaina domāšanas mācību trenere un koučs Viktorija Buraka kopā ar kolēģi Mārtiņu Meļķi aizvadīja radošu vakaru Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem, kur tās biedri un viesi tika iepazīstināti ar autorprogrammu “Radošuma algoritms”.
Klātesošie uzzināja vairāk par radošuma metodēm, kā veicināt personīgo un komandas radošumu; kā radīt savu individuālo, pielāgoto “Radošuma algoritmu” inovāciju veicināšanai; kā ieplānot radošumu 2024. gadā. Tāpat notika diskusijas par to, kādas ir radošuma iespējas un piemēri dažādos darbības veidos un profesijās, kā arī radošuma daudzveidīgas iespējas un potenciāls cilvēku un Mākslīgā intelekta sadarbībai. Arī lasītājiem tiek piedāvāta iespēja ielūkoties kādi ir: “7 veidi, kā uzlabot savu radošumu”.
Radošums kā gaisma apspīd mūsu ikdienu ar degsmi, aizrautību, eksperimentiem un iespēju padarīt dzīvi aizraujošu, piešķirot tai īpašu jaunrades garšu. Tomēr arī šajā tēmā ir savi aizspriedumi, piemēram, “radošam ir jāpiedzimst”, “tas ir haotisks un nevadāms process”. Radošums, kreativitāte, jaunrade, lai kā mēs sauktu šo pašizpausmi vai kopradi, ar to tiek saprasta spēja un drosme domāt citādāk un meklēt citus – efektīvākus – risinājumus, radot inovācijas. Svarīgi zināt – radošums piemīt visiem! Uzdevums ir to pamanīt, atklāt, veicināt. Tātad tā ir prasme, kuru var trenēt, attīstīt, pilnveidot. Turklāt tieši radošā domāšana ir prasme, kas šogad World Economic Forum pārskatā ir otrajā vietā Top 10 pieprasītāko prasmju sarakstā. Rast jaunas idejas, spēt inovēt, rast iedvesmu un drosmi eksperimentēt, meklēt nestandarta risinājumus – to visu iespējams panākt, zinot un praktizējot Radošuma algoritmu.
1. Iepazīsti sevi!
Vienam radošums atnāk līdz ar pirmajiem saules stariem no rīta, kamēr otram radošums dzimst vakara stundās, kad debess klaju apspīd zvaigznes. Varbūt tavs radošums atraisās, kad apmeklē kādus seminārus vai satiec domubiedrus, bet varbūt, kad sēdi viens pie kamīna. Braucot ceļā vai pastaigā, esot pie dabas vai dušā – kad tev rodas labākās idejas? Kāds tu esi, kad esi radošs? Katram būs savs individuāls radošuma algoritms. Kā teica dižie prāti: “Tas, kurš pazīst citus, ir gudrs; kurš pazīst sevi, ir sasniedzis apgaismību”. Svarīgi sākt ar sevi, iepazīt, kas ir tie stimuli, priekšnosacījumi, pozitīvās ambīcijas, kas sniedz dzirksti radošuma ugunskuram. Pierakstot un saprotot šos aspektus, tos var apzināti izmantot kā “radošuma aptieciņu” brīžos, kad radīt ir nepieciešamība, bet “mūzu” gaidīt nav laika un iespējas. Jāņem vērā, ka nedrīkst aizmirst arī par radošuma starta komplektu: zinātkāri, iedvesmu, drosmi un atvērtību.
2. Maini vidi vai stāvokli!
Citreiz pati vide vai situācija dod impulsu radošumam. Drošas vides izveide inovācijām ir svarīga. Tajā pašā laikā ir svarīgi ik pa laikam pamainīt savu ierasto stāvokli – atrast jaunu taciņu, pa kuru aiziet uz darbu, pagatavot jaunu ēdienu, aiziet pastrādāt coworkinga telpās vai kopā ar kolēģiem organizēt sapulci, pastaigājot pa mežu. Mainot savu skatu leņķi un telpu, var rasties jaunas idejas.
3. Sapņo plaši, vērienīgi un ieplāno!
Izvirzi mērķus, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Svarīgi sapņot, vizualizēt un saprast, kas ir vēlamais virziens, kurā doties radošajā ceļojumā. Formula šāda: sapņus pārvēršam mērķos, bet mērķus – plānos ar termiņu. Bez skaidra mērķa un plāna uz to var viegli apmaldīties. Jā, arī radošumu var ieplānot un vadīt. Piemēram, daudzas organizācijas jau šobrīd ievieš “Radošuma un inovāciju dienas” ar noteiktu regularitāti. Tāpat var ieplānot “Mākslinieka randiņu”, atraisot iekšējo bērnu un katru mēnesi ieplānojot laiku tikai kopā ar sevi, apmeklējot kādu izstādi, dzejas lasīšanu, mandalu krāsošanu vai salsas nodarbības apmeklējumu.
4. Ar kaut ko jāsāk!
Un tomēr jāatstāj vietu brīnumam. Meklējiet, un jūs atradīsiet, riskējiet, un dzīve jūs atalgos. Jāatzīst, ka radošums ir process, kura rezultātu precīzās detaļās nevar paredzēt, atstājot kādu vietu jaunrades atklājumam. Lai nonāktu pie rezultāta, vispirms jāuztaisa pirmā skice, prototips, jāļaujas eksperimentam, sajaucot sastāvdaļas dažādā secībā, kombinācijā. Šis solis prasa zināmu nenoteiktības toleranci un kontroles palaišanu. Kaut kas liels rodas tikai tad, kad gleznotājs vairs nesaprot, ko viņš dara. Cilvēki visvairāk baidās spert soli nezināmajā un pateikt kaut ko jaunu. Viss sākas ar pirmo līniju, pirmo burtu. Jāapbruņojas ar pacietību un jāizbauda ceļojums, izslēdzot perfekcionismu jaunrades sākuma soļos. Lai dzīvotu radošu dzīvu, mums jāpārstāj baidīties no kļūdām. Kļūdies pēc iespējas ātrāk, lai nonāktu līdz īstajam, labākajam risinājumam!
5. Izmanto metodes, iesaisti citus cilvēkus!
Dažādas radošas metodes palīdzēs paskatīties uz jautājumu vai izaicinājumu citādāk. Piemēram, lieliska radošumu veicinoša metode ir arī metaforiski asociatīvās kartiņas, ar kuru palīdzību iespējams paplašināt robežas, pamanīt būtisko un meklēt jaunus ceļus. Viena no manām iecienītākajām metodēm ir “De Bono cepures”. Šī metode izstrādāta ar mērķi vienkāršot domāšanas procesu, sadalot to dažādās 6 dažādās lomās jeb cepures. Tāpat var izmantot ideju ģenerēšanas metodes, kā arī vizualizācijas, ņemot talkā krāsainus marķierus un atspoguļojot situācijas, vīzijas karikatūrās, shēmās un tēlos. Līdztekus var izmantot arī Disneja metodi, lai kārtīgi izsapņotos un tad saliktu darbības soļus. Šī metode ļauj pasapņot, apskatīties realitāti un arī kritiski novērtēt esošo situāciju caur 3 dažādām pozīcijām: sapņotājs, reālists, kritiķis. Šie un citi instrumenti ir radošuma draugi, kas palīdz paplašināt rāmjus un ieraudzīt jaunus apvāršņus.
6. Dod dzīvību savai idejai!
Iespējas vienmēr ir dzīvas. Radīt nozīmē redzēt kaut ko tādu, kas vēl neeksistē. Atliek vien izdomāt, kā to iemiesot dzīvē, padarot to redzamu citiem. Pastāv teorija, ka vienlaicīgi viena un tā pati ideja ieplūst daudzu cilvēku prātos, jo viņas vienīgais mērķis ir materializēties šajā pasaulē. Viens – padomās un aizmirsīs, savukārt otrs – pamanīs un piefiksēs, izmantos radošo pulsāciju, lai iedotu dzīvību šai idejai: spers vienu soli, tad nākamo, ieviešot šo ideju dzīvē. Radošums ir spēle, bezmaksas eksperiments, kurā izmantojam katrs pēc sava prāta izvēlētus resursus. Koučingā pastāv 24 stundu likums, kas paredz: ja tu pirmās diennakts laikā neizdari kaut vienu mazu darbību savas idejas realizēšanai, tad tālāk pastāv aizvien mazāka iespēja, ka tu to kādreiz nākotnē realizēsi.
7. Radošā atlabšana
Radošais strupceļš ir procesa neatņemama sastāvdaļa. Ja esi radošās profesijas pārstāvis, tad vēl jo īpaši saproti šo soli – šaubas par sevi, ideju un motivācijas trūkums, bailes, nepieciešamība radīt izcilību un nepārtrauktais radošums, kas izraisa nogurumu un izdegšanu. Radošuma būtībā ir prieks, nevis pienākums, tādēļ svarīgi atcerēties par labbūtības aspektu. Lai tiktu galā ar radošajiem pagriezieniem, mums vispirms ir jākļūst līdzjūtīgiem pret sevi. Mūsu pienākums ir uzturēt ķermeni pie labas veselības. Pretējā gadījumā mēs nespēsim uzturēt spēcīgu un skaidru prātu. Šeit var noderēt inkubācija – idejas un radošumu uz laiku ielikt “marinēties”, apzināti pārslēdzot uzmanību uz kaut ko citu. Tāpat arī ļoti būtiska ir enerģijas bateriju un entuziasma uzlāde. Radošuma procesam jābūt patīkamam, atceroties, ka “svarīgs ir ceļš, nevis ierašanās galapunktā”. Ieplānojiet atpūtu, radiet interesi par dzīvi, kas norit acu priekšā. Cilvēki, priekšmeti, literatūra, mūzika. Pasaulē ir brīnišķu dārgumu, skaistu un interesantu cilvēku pārpilnība. Radošais darbs patiesībā ir radošuma rotaļas noteiktā laikā, un šīs spēles būtība ir prieka noslēpums.
Paldies par mirkļu piefiksēšanu fotomākslā Mārim Lazdānam
Raksta autore:Viktorija Buraka, LASAP valdes locekle, radošuma un dizaina domāšanas mācību trenere un koučs
Comments