Apstiprināti 3 komunikācijas nozares termini latviešu valodā
- LASAP
- 2023. g. 11. dec.
- Lasīts 2 min
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas lūguma LZA Terminoloģijas komisija 2023. gada 24. janvāra sēdē ir apspriedusi un apstiprina oficiālā lietojumā trīs komunikācijas nozares terminus - medijs, plašsaziņa un sociālie mediji.
Apstiprināto terminu definīcijas:
medijs (biežāk – mediji) – kaut kas, kas atrodas starp komunikatoriem, ļaujot nodot informāciju vai vēstījumu; savienojoša substance vai (tehnoloģiska) sistēma, ko var izmantot (informācijas) pārraidīšanai vai glabāšanai, šaurākā nozīmē – plašsaziņai (masu komunikācijai);
plašsaziņa – sociālās un publiskās komunikācijas (komunikācijas sabiedrībā) veids, kura pamatā ir vienvirziena komunikācija, kurā informācijas avoti sniedz vēstījumus auditorijai. Plašsaziņas auditorija ir heterogēna un laika un telpas ziņā lielākoties nošķirta gan no informācijas sākotnējā avota, gan savstarpēji. Par informācijas nesējiem izmanto plašsaziņas (masu) medijus (saīsināti – medijus), galvenokārt drukāto presi, radio, televīziju un internetu. Ienākumus gūst no profesionāli standartizētu mediju produktu pārdošanas sasniegtajai auditorijai, kā arī nodrošinot reklāmdevējiem piekļuvi sasniegtajai auditorijai;
sociālie mediji – tīmekļa vietnes un lietotnes – tiešsaistes mediji kā tehnoloģiskās platformas –, kas lietotājiem ļauj veidot, publicēt un izplatīt informāciju personiskā vai publiskā saziņā, kā arī veidot kopienas un savstarpēji mijiedarboties uz šī satura pamata.
Terminoloģijas komisijas Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisija izveidota 2021. gada decembrī un tajā darbojas gan Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem, gan Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji, gan arī Latvijas augstskolu pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes augstskolas.
Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas sastāvs:
Dr. sc. comm. Jānis Buholcs - Vidzemes Augstskola;
Dr. sc. soc. Renāte Cāne - Biznesa augstskola Turība;
Agnese Dāvidsone, Ph.D. - Vidzemes Augstskola;
Jolanta Derkevica-Pilskunga, Ph.D. - Biznesa augstskola "Turība";
Dr. philol. Ainārs Dimants - Rīgas Stradiņa universitāte;
Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns - Latvijas Universitāte;
Inga Latkovska - Latvijas Universitāte;
Dr. philol. Dite Liepa - Rīgas Stradiņa universitāte;
Baiba Liepiņa - Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja;
Dr. sc. comm. Klinta Ločmele - Latvijas Universitāte;
Mārtiņš Pričins - Latvijas Universitāte;
Dr. philol. Ilva Skulte - Rīgas Stradiņa universitāte;
Valdis Tilgalis - Biznesa augstskola "Turība";
Kristīne Tjarve - Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes priekšsēdētāja (komisijas vadītājas p.i.).





This is a useful update on the approval of communication industry terminology — having clear, standardized terms helps professionals, media, and the wider public speak the same language and avoid misunderstandings. It also highlights how language and public discourse shape perception in other fields, including sports and media commentary; for example, discussions like https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/212827/martins-lauva-uz-latvijas-izlasi-ir-parak-mazs-publiskais-spiediens show how public pressure and communication around national teams can influence expectations and performance. Clear terminology and responsible communication matter everywhere.