Atļaušos apgalvot, ka visi mēs vienā vai otrā situācijā esam bijuši apmulsuši mēģinot izskaidrot ar ko tad mēs kā sabiedrisko attiecību speciālisti ikdienā nodarbojamies. Visai uzjautrinošs šķiet šis kopsavilkums bildēs par to, ko dažādas cilvēku grupas uzskata par mūsu aroda galvenajām iezīmēm Visprecīzākā laikam ir vecāku viedoklim par mūsu darbu veltītā lielā jautājuma zīme. Lai nu kā, skaidrojot manas ikdienas gaitās, man šad un tad ir lieti noderējuši Holivudas un citu kino industriju radītie palīglīdzekļi jeb filmas, kas atsedz vienu vai otru mūsu darbības aspektu. Jā – pārspīlēti, jā – kariķēti, jā – ne tos „baltākos” profesijas aspektus. Bet, kā teikts Bībelē: „lai pirmo akmeni met tas, kas pats bez vainas.”
Zinu šādi saraksti ir neskaitāmi, taču šīs ir filmas, kas ir uzrunājušas mani profesionāli un varbūt var noderēt arī citiem. Ja ne citam, tad laiskai ziemas brīvdienu vakara pavadīšanai.
Ideāls palīglīdzeklis, lai parādītu, kā iespējams negatīvu TV diskusijas situāciju pagriezt sev pozitīvā virzienā, kā gūt naidīgi noskaņotas auditorijas atbalstu. Tam noder filmas ievads, ko izmantoju semināros, lai radītu priekšstatu. Un izmantošu tik ilgi kamēr neizdosies atrast tikpat spilgtu Latvijas piemēru, diemžēl pagaidām nav sanācis tādu sadzirdēt. Labs ir arī filmas galvenā varoņa skaidrojums dēlam par publiskas diskusijas jēgu, proti, to, ka šādā diskusijā nav svarīgi pārliecināt pretinieku (īstenībā, to nemaz nav iespējams panākt), bet gan svarīgi ir atstāt iespaidu uz auditoriju, kas skatās/ klausās. Un šeit jebkuri līdzekļi ir derīgi. Arī pilnīga demagoģija.
Šī filma ir lielisks palīglīdzeklis, lai saprastu mūsu darbarīku, metožu plašumu. Labi, mēs gluži nerīkojam virtuālos karus Balkānu valstīs, lai novērstu uzmanību no prezidenta seksa skandāla pirmsvēlēšanu brīdī, bet mēs visi cenšamies ar visiem iespējamiem līdzekļiem pievērst uzmanību mūsu projektam, t.i., vienlaicīgi novērst uzmanību no kaut kā cita. Kas zina, varbūt šī filma tālajā 1998. gadā parādīja Flash mob idejas iedīgļus, filmā radot „tautas iniciēto, spontāno” kurpju mešanu kokos pie Baltā nama, lai atbalstītu virtuālā Balkānu kara varoni Schue (Kurpi). Iedodiet šo filmu studentiem, lai uzskaita metodes, kas te tiek izmantotas. Būs interesanti visiem.
Lai gan filma pamatā ir par juristu un viņa vārdu spēku, tomēr šeit advokāts ir gana atjautīgs, lai saprastu, ka daudzi spriedumi tiek pieņemti nevis tiesas zālēs, bet avīžu slejās. Te arī spilgti parādās tas, kā precīzi formulēti vēstījumi spēj mainīt situāciju, pat glābt dzīvību.
Ja arī tu esi saskāries ar ētikas dilemmu – vai spēju strādāt ar klientu/ darba devēju, kas melo, vai spēju pārliecināt citus par ideju, kurai neticu, tad šī filma ir domāta tev. Tā var palīdzēt definēt pašam sev – vai es kā profesionālis spēju piedāvāt profesionālu risinājumu situācijām, kas neatbilst manai pārliecībai? Līdzīgi kā tas ir advokātiem, kam tiesā vienlīdz profesionāli jāaizstāv cilvēks, kas ir klaji vainīgs un tāds, kas ir nevainīgs. Ko izvēlētos tu?
Ļoti līdzīga dilemma tiek risināta arī šajā filmā. Ko darīt, ja tavs priekšnieks nav tas par ko izliekas? Vai turpināsi viņu pārstāvēt?
Visā visumā garlaicīga filma, ja ne viens brīdis, kad personīgu iemeslu dēļ galvenais varonis „noraujas” preses konferences laikā, savas personīgās emocijas uzkraujot klientam un pie viena apvainojot žurnālistus. Tā rezultātā seko atlaišana un visu „durvju aizvēršanās” nozarē. Vai pie mums sekotu tikpat nežēlīga reakcija?
Seriāls kaut nedaudz ļauj ielūkoties TV raidījumu aizkadrā, protams, cik nu tas var būt reālistiski seriālā. Uzmanības centrā ir TV ziņu vadītāja (News Ancor) un ziņu producentes atgūtā apziņa par ziņu raidījumu nozīmi sabiedrības izglītošanā, proti, to, ka ziņu raidījumiem nebūtu jācīnās par reitingiem, kas neglābjami noved pie tā, ka tiek veidoti sižeti, kas potenciāli vairāk spēj piesaistīt skatītājus, nevis tādi, kam varētu būt patiesa nozīme cilvēku dzīvē. Tiek arī parādīts, cik svarīgi ir pārbaudīt ziņu avotu ticamību. Cik lielā mērā mūsu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, izvēloties sižetus, ievēro sabiedrības patiesās vajadzības un cik lielā mērā satraucas par reitingiem?
Šī gan nav Holivudas ražojuma filma, bet vecā padomjlaiku Sojuzfiļm. Bet tāpēc tā nebūt nav sliktāka, lai raksturotu iespaida spēku. Šajā gadījumā to tēlu, kādu mēs paši spējam radīt par sevi. Ar savu rīcību mēs spējam sevi (savu produktu, organizāciju) padarīt par „Visiekārojamākajiem” mērķauditorijas acīs.
Stāsts par to, kas notiek lielo pasākumu aizkulisēs, par projektu vadītāja „sirmajiem matiem” cenšoties nodrošināt, lai pasākuma apmeklētāji justos labi. Nu labi, varbūt mums nav gluži nācies rūpēties par karaļa uzņemšanas balli un nav nācies piedzīvot ar to saistīta pasākumu rīkotāja raizes, bet kam gan nav nācies ar papīru, skoču un šķērēm radīt kaut ko pasākumam nepieciešamu, vienlaikus cenšoties saglabāt vēsu mieru.
Noteikti ir arī citas filmas, kas atsedz, lai neteiktu atkailina un varbūt kariķē kādu mūsu aroda aspektu. Ierosiniet, ko būtu vērts noskatīties!