LASAP mentoringa programma: pieredze, kontakti un profesionālā izaugsme
- Maira Bokmane
- pirms 2 dienām
- Lasīts 9 min
LASAP mentoringa programma jau vairākus gadus palīdz jaunajiem komunikācijas profesionāļiem spert pirmos soļus karjerā, mācoties no pieredzējušiem sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares ekspertiem. Aizvadītajā sezonā programmā piedalījās 15 mentoru un mentorējamo pāri, kuri dalījās pieredzē, zināšanās un profesionālajos izaicinājumos.
Ko īsti cilvēks iegūst mentoringā? Zināšanas? Kontaktus? Praktisku pieredzi? Koordinējot programmu, domāju, ka atbildi zinu, bet pēc astoņiem mēnešiem sapratu, ka kļūdījos.
Pirmie jautājumi sākas daudz vēlāk
Cik bieži, domājot par profesionālo dzīvi, mēs sakām sev: "Kad būs vairāk pieredzes, tad pieteikšos.", "Kad jutīšos drošāk, tad uzstāšos publiski.", "Kad zināšu vairāk, tad uzrakstīšu."
Sakām, ka pieredze ir labākais skolotājs. Tomēr pieredze pati par sevi neko neiemāca, ja nav cilvēka, kurš ir gatavs dalīties tajā atklāti, un otra cilvēka, kurš ir gatavs tajā ieklausīties.
2025.gada oktobra izskaņā sākās jau trešā LASAP mentoringa programma, kas ilga līdz 2026. gada jūnijam. Pirmajā programmā, kas notika 2020. gadā, es pati piedalījos kā mentorējamā, bet tagad jau otro reizi man bija uzticēta programmas koordinēšana.
Šī loma ļauj ne tikai rūpēties par programmas norisi, bet arī no malas vērot, kas patiesībā notiek šo astoņu mēnešu laikā ar dalībniekiem.
Kādam no mentoringa programmas dalībniekiem tā bija pirmā reize, kad viņš uzdrošinājās publiski paust savu viedokli. Kādam citam - iespēja beidzot saprast, kurā komunikācijas jomā vēlas attīstīties. Kāds cits dalībnieks vai pat mentors pirmo reizi piedalījās Instagram tiešraidē (sarunas pieejamas LASAP Instagram profilā), bet kādam šī programma kļuva par apliecinājumu, ka izvēlētā profesija patiešām ir īstā.
Interesanti, ka lielākās pārmaiņas visbiežāk nenotika ikmēneša semināros, kas ir daļa no LASAP mentoringa programmas, bet gan mentoru un mentorējamo individuālajās sarunās, WhatsApp ziņās pēc tikšanās, kopīgās kafijas pauzēs vai brīdī, kad mentors iedrošināja pamēģināt.
Kāpēc jaunajiem komunikācijas speciālistiem bieži trūkst pareizo jautājumu?
Toreiz, kad pati biju mentoringa programmas dalībniece, man šķita, ka lielākais ieguvums būs iespēja satikt pieredzējušu komunikācijas profesionāli un uzdot jautājumus. Šodien, atskatoties uz to laiku, saprotu, ka lielākā problēma nebija atbilžu trūkums. Man vienkārši nebija jautājumu.
Jautājumu nebija, bet ne tāpēc, ka būtu viss skaidrs. Gluži pretēji - es vēl nezināju, cik plaša patiesībā ir komunikācijas un sabiedrisko attiecību nozare. Tobrīd man šķita, ka sabiedriskās attiecības lielākoties ir publiskā runa, pasākumu organizēšana un sociālo mediju satura veidošana.
Šodien zinu, ka komunikācijas profesionālis var:
veidot darba devēja tēlu,
vadīt krīzes komunikāciju,
attīstīt uzņēmuma vai personas reputāciju,
konsultēt valdes un vadītājus,
strādāt ar mākslīgo intelektu,
veidot personiskos zīmolus,
īstenot sabiedrības līdzdalības projektus,
sadarboties ar valsts institūcijām,
vadīt iekšējo komunikāciju
vai palīdzēt uzņēmumiem ienākt jaunos tirgos.
Un tie ir tikai daži piemēri. Nav brīnums, ka jaunam cilvēkam sākumā ir grūti saprast, ko vispār jautāt.
Mentora loma profesionālajā izaugsmē
Koordinējot LASAP mentoringa programmu, daudz domāju par to, kas pašai toreiz pietrūka. Man šķiet, ka mentors nevar gaidīt, kad jaunais nozares kolēģis uzdos īstos jautājumus, jo dažkārt viņš pat nenojauš, kādi tie varētu būt.
Mentora uzdevums ir palīdzēt ieraudzīt iespējas, uzdot pretjautājumus, izaicināt domāt plašāk un reizēm arī uzdot pavisam praktisku uzdevumu, kas liek izkāpt ārpus komforta zonas.
Viena no LASAP mentoringa programmas mentorēm Jolanta Derkevica-Pilskunga, kura velta savu laiku jaunajiem nozares kolēģiem jau trešo reizi, pirmajā tikšanās reizē ar mentorējamo vienojās par konkrētiem mērķiem:
"Es iedevu vairākus virzienus, no kuriem izvēlēties. Elzai patika, ka bija noteikta struktūra, pēc kuras vadījāmies, un konkrēti uzdevumi, kas līdz nākamajai reizei bija jāizpilda."
Lasot Jolantas teikto, atminos, kā bija tad, kad mācījos braukt ar ar automašīnu. Sākumā instruktors neļāva uzreiz braukt - viņš soli pa solim mācīja darbību secību, līdz kādā brīdī viss kļuva dabiski. Profesionālajā izaugsmē notiek ļoti līdzīgi.
Trešās LASAP mentoringa programmas dalībniece Monta Melzoba atzīst, ka tieši pieredzes stāsti ar pieredzējušiem kolēģiem palīdzējuši saprast to, ko akadēmiskajā vidē ne vienmēr iespējams pilnvērtīgi iemācīties:
"Bija kolosāli paklausīties Sigitas pieredzes stāstus un saprast, ko tik tiešām arī dzīvē ir prasījusi reaģēšana krīžu gadījumos. Klausoties pieredzes stāstus, kļuva daudz vieglāk salikt pa plauktiņiem, kā teorija satiekas ar praksi un kā katra situācija pieprasa savu domāšanas veidu."
Tieši tāpēc pieredzes stāsti tik bieži paliek atmiņā ilgāk nekā tikai teorija. Tie palīdz saprast ne tikai ko darīt, bet arī kāpēc to darīt.
Lielāko ieguvumu gūst tie, kuri izmanto iespējas
Vēl viena lieta, ko šī gada mentoringa programmas laikā novēroju, bija tas, ka vislielāko ieguvumu negūst tie dalībnieki, kuriem ir "pieredzējušākais un profesionālākais mentors", bet gan tie, kuri izmanto visas sniegtās iespējas, kā arī ir proaktīvi.
Mēs vairākkārt aicinājām mentoringa programmas dalībniekus rakstīt viedokļrakstus LASAP mājaslapai, sakārtot savu LinkedIn profilu, publicēt pirmos profesionālos ierakstus sociālajos medijos un kopā ar mentoriem piedalīties Instagram tiešraidēs. Gandrīz visiem tā bija pirmā šāda pieredze.
Vairāki mentoringa programmas pāri minēja, ka pirms tiešraidēm (jā, arī pieredzējušiem kolēģiem tiešraides bija pirmo reizi) bija satraukums, šaubas un jautājumi, vai tiešām sanāks. Pēc tām, savukārt, gandarījums un pārsteigums par to, ka viss izdevās daudz dabiskāk un vieglāk, nekā sākumā šķita.
Šajā gadījumā ļoti precīzi sasaucas krīžu komunikācijas stratēģes, programmas mentores Sigitas Pildavas novērojums.
"Atslēgas cilvēks mentoringa programmā ir pats mentorējamais - vai viņš spēj novērtēt to, kas viņam ir pieejams, vai spēj salikt prioritātes un izmantot iespējas. Mēs sākām ar tēmām, kas konkrētajam mentorējamajam ir svarīgas, jo tikai tad teorija saslēdzas ar praktisko pieredzi. Mentorings nav tikai par profesionāliem jautājumiem. Redzēju, ka ļoti svarīgi ir izrunāt arī to, kas cilvēka prātu patiesi nodarbina ikdienā."
Mēs visi dzīvojam ar pārpildītu kalendāru. Tāpēc mentorings viegli var kļūt par vēl vienu pienākumu. Taču visam jāsākas ar vienu jautājumu sev - kāpēc es šeit piedalos?
Kā mentorings palīdz izkāpt ārpus komforta zonas?
Profesionālā izaugsme ļoti reti sākas ar lieliem sasniegumiem. Daudz biežāk tā sākas ar pavisam maziem lēmumiem - uzrakstīt pirmo profesionālo publikāciju, uzdot jautājumu seminārā, piekrist pirmajai intervijai vai uzstāties auditorijas priekšā, norunāt tikšanos, lai gan iekšēji šķiet, ka vēl neesi tam gatavs.
Mentoringa programmas laikā apzināti aicinājām dalībniekus izmantot iespējas, kuras ikdienā, iespējams, paši nebūtu izvēlējušies, bet tas nebija obligāts uzdevums. Tā bija iespēja izmēģināt sevi drošā vidē, zinot, ka līdzās ir pieredzējis komunikācijas profesionālis, kurš iedos godīgu atgriezenisko saiti, palīdzēs sagatavoties un, ja nepieciešams, pateiks arī to, ko vēl vari darīt labāk.
LASAP mentoringa programmas dalībniece Kristīne Dakstiņa savu dalību mentoringa programmā nosauca par profesionālo paātrinātāju. Man ļoti iepatikās šis salīdzinājums, jo mentors nevar tavā vietā pieņemt lēmumus vai izdarīt darbu, taču viņš var uzdot īsto jautājumu īstajā brīdī un dažreiz ar to pilnīgi pietiek, lai būtu drosme spert nākamo soli.
Savā atsauksmē Kristīne raksta:
"Tā bija unikāla iespēja no iekšpuses redzēt, kā PR patiesībā strādā, kā tas elpo un ar kādiem izaicinājumiem nozares līderi saskaras savā ikdienā."
Mūsdienās daudz runājam par mākslīgā intelekta (turpmāk - MI) integrēšanu sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozarē, tehnoloģijām un digitālajiem rīkiem, tomēr pieredze rāda, ka ir lietas, kuras tehnoloģijas nespēj aizstāt - uzticēšanos, godīgu atgriezenisko saiti, pieredzes stāstus un atbalstošu kolēģi, kurš īstajā brīdī pasaka: "Tev izdosies!"
Savukārt ir cita Kristīnes atziņa, kura būtu jāizceļ: "Lielākais ieguvums bija iespēja redzēt, kā komunikācijas profesionāļi komunicē savā starpā."
Var iemācīties uzrakstīt preses relīzi vai komunikācijas plānu, taču ir daudz grūtāk iemācīties klausīties, uzdot jautājumus, argumentēt savu viedokli un profesionāli diskutēt. To vislabāk var ieraudzīt tikai tad, kad esi līdzās cilvēkiem, kuri šajā profesijā dzīvo ikdienā.
Līdzīgu domu savā atsauksmē min arī LASAP mentoringa programmas absolvente Evija Balta, kura mentoringa programmā iesaistījās kā augstskolas pirmā kursa studente. Viņa atzīst, ka programmā iegūtais devis ne tikai zināšanas, bet arī pārliecību, ka izvēlētā profesija ir īstā.
"Semināri, cilvēki un kopējā vide palīdzēja saprast, kā komunikācijas nozare izskatās reālajā dzīvē. Tie iedvesmoja turpināt augt šajā jomā un deva pārliecību, ka esmu izvēlējusies pareizo ceļu."
Atcerējos sevi studiju laikā. Toreiz man šķita, ka viss svarīgākais notiek auditorijā. Tikai vēlāk sapratu, ka profesionālā izaugsme ļoti bieži sākas ārpus tās - sarunās ar nozares profesionāļiem, pasākumos un kopienās, kur teorija pirmo reizi satiekas ar reālo dzīvi.
Viena ideja var kļūt par sākumu kam daudz lielākam
Ļoti bieži pietiek ar vienu cilvēku, kurš notic tavai idejai. Labs piemērs tam ir Irina Baklanova.
LASAP mentoringa programmā viņa vēlējās attīstīt iniciatīvu par bērniem droša un radoša pagalma veidošanu. Sākumā tā bija ideja, kuru vēlējās attīstīt kopā ar savu mentori Janu Rozi.
Sarunu laikā radās doma par viedokļrakstu, vēlāk - par atsevišķu mājaslapas sadaļu, kur dalīties ne tikai ar veiksmēm, bet arī ar izaicinājumiem, kļūdām un risinājumiem. Rezultātā tapa publikācija, kas pavēra ceļu jaunām sadarbībām un vairākiem līdzdalības projektu piedāvājumiem.
Šis ir ļoti labs piemērs tam, ka mentors ne vienmēr iedod gatavu risinājumu. Dažreiz viņš vienkārši palīdz noticēt, ka ideja ir pietiekami laba, lai to īstenotu.
No mentorējamā līdz mentoram
Iespējams, viens no skaistākajiem mentoringa programmas mirkļiem ir brīdis, kad dalībnieks, kurš pats reiz ienāca programmā ar jautājumiem, pēc dažiem gadiem atgriežas jau kā mentors.
Tieši tāds ir Santas Sinkas, komunikācijas speciālistes un šī gada mentoringa programmas mentores, stāsts. 2024. gadā Santa pati bija mentorējamā. Toreiz viņa vēl meklēja atbildi uz jautājumu, vai sabiedriskās attiecības ir tā joma, kurā vēlas attīstīt savu karjeru. Viņas mentore bija iepriekš pieminētā Sigita Pildava, krīžu komunikācijas profesionāle ar ilggadēju pieredzi.
Šogad Santa mentoringa programmā atgriezās jau pavisam citā lomā - kā mentore jaunajai komunikācijas speciālistei Margaritai Pšeņičņikovai.
Savā atsauksmē Santa raksta:
"2024. gada sākumā pievienojos LASAP mentoringa programmai kā mentorējamā. Tā bija iespēja mācīties, uzdot jautājumus un apzināties, vai sabiedriskās attiecības ir tā joma, kurā vēlos palikt. Šogad programmā jau piedalījos kā mentore. Man tas ir nozīmīgs personīgs solis. Nereti šķiet, ka vēl ir tik daudz ko mācīties, patiesībā, lūkojoties uz mentoringa programmas pieteikumu, mana iekšējā balss teica - tagad ir īstais mirklis."
Cik bieži mēs sev sakām: "Vēl neesmu gatavs." Tajā pašā laikā profesionālajā dzīvē šis brīdis reti pienāk pats no sevis. Daudz biežāk pārliecība rodas pēc pirmā soļa, nevis pirms tā.
Kā mentorings stiprina komunikācijas nozares kopienu
Kā uzsver viena no LASAP mentoringa programmas vadītājām Kristīne Mennika: "Kopiena neveidojas pati no sevis." Viņa atzīst, ka katru gadu visvairāk priecē ne tikai dalībnieku profesionālā izaugsme, bet arī tas, ka programmā ienāk arvien vairāk motivētu cilvēku, kuri patiesi vēlas būt daļa no komunikācijas nozares.
"Šajā LASAP mentoringa programmā priecē redzēt, cik daudz talantīgu, motivētu un aizrautīgu jauno profesionāļu jau ir vai tuvākajā laikā ienāks mūsu nozarē. Mentoringa programma sniedz iespēju ne tikai nodot praktisko pieredzi un zināšanas, bet arī veidot ciešāku saikni starp pieredzējušiem nozares profesionāļiem un tiem, kuri tikai sāk savu karjeru."
Kristīne savā komentārā piemin vēl kādu ļoti nozīmīgu aspektu, par kuru ikdienā reti aizdomājamies - mentoringa programma stiprina ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet visu nozari.
"Prakse rāda, ka ar laiku daudzi mentoringa programmas dalībnieki kļūst par aktīviem LASAP biedriem un iesaistās nozares kopienā. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo tā veidojas spēcīga, profesionāla un uz izaugsmi vērsta komunikācijas vide, kurā pieredze tiek nodota tālāk un vienlaikus rodas jaunas idejas un attīstības iespējas."
Mēs bieži runājam par profesionālu kopienu, bet tā neveidojas tikai konferencēs vai semināros. Tā veidojas tad, kad cilvēki velta viens otram laiku, dalās pieredzē un ir gatavi palīdzēt arī tad, ja par to nesaņem tūlītēju atalgojumu.
Mentoringa programmas noslēguma pasākums un kopienas spēks
Mentoringa programmas noslēguma pasākumā, kas šogad sakrita ar LASAP 25 gadu jubileju, mēs svinējām neierastā vietā - AS "Pasažieru vilciens" vilcienā VIVI, maršrutā Rīga-Sigulda-Rīga.
Komunikācijas nozare arī svinēt prot citādi. Nevis restorānā vai konferenču zālē, bet vilcienā, kas nepārtraukti kustas uz priekšu. Simboliski.
Šajās pāris stundās bija daudz smieklu, sarunu, jaunu iepazīšanos un arī viena no ātrākajām zibakcijām, kādā jebkad bijām piedalījušies. Desmit minūtēs paspēt izkāpt no vilciena, izveidot dzīvu LASAP logo, pacelt dronu un atgriezties atpakaļ. Droši vien tā bija viena no retajām reizēm, kad 53 komunikācijas profesionāļi desmit minūšu laikā spēja vienoties par kopīgu plānu.
Ticu, ka daudziem nozares kolēģiem atmiņā palika pavisam cita aktivitāte. Turpceļā katrs pasākuma dalībnieks saņēma oranžu papīra lapu, uz kuras bija jāatstāj novēlējums nozares kolēģim un jāizveido papīra lidmašīna. Tā bija jāpalaiž gaisā, un pēc tam jāiet aprunāties ar cilvēku, pie kura lidmašīna bija aizlidojusi.
Mentoringa programmas absolvente Katrīna Bartkeviča vēlāk dalījās ar stāstu, kas ļoti precīzi raksturo visu mentoringa būtību.
"Mīlestība pret komunikācijas nozari sākās studiju laikā, kur lielāko iedvesmu sniedza pasniedzēji - spēcīgi nozares praktiķi. Viens no šiem cilvēkiem bija Edīte Olupe. Kad vilcienā metām papīra lidmašīnas, nodomāju - cik labi būtu, ja mana lidmašīna aizlidotu tieši pie viņas. Tā arī notika. Un es beidzot varēju pateikt paldies par pozitīvo iespaidu, ko studiju laikā guvu."
Dažreiz nevajag gaidīt īpašu notikumu vai jubileju, lai pateiktu paldies. Ja sirdī uzrodas doma, ka gribas kādam pateikties, iespējams, tas ir īstais brīdis to izdarīt. Galu galā arī mēs paši priecātos uzzināt, ka reiz esam kādu iedvesmojuši vai palīdzējuši noticēt sev.
Kā mentoringa programma stiprina komunikācijas nozares kopienu
Lasot visas atsauksmes pārliecinos, ka mentorings nav tikai par individuālu izaugsmi. Protams, katram dalībniekam ir savs ieguvums, bet patiesībā, saliekot kopā visus šos stāstus, kļūst skaidrs, ka ieguvējs ir daudz lielāks par katru cilvēku atsevišķi.
No šī procesa iegūst visa nozare. Tieši to ļoti precīzi raksturo LASAP valdes priekšsēdētāja un mentoringa programmas vadītāja Kristīne Tjarve, kura ir tā, kas no desmitiem pieteikumu cenšas atrast īstos mentoru un mentorējamo pārus.
"Ar lielu gandarījumu atskatos uz aizvadīto Mentoringa programmu, kur mums bija iespēja būt atbalstam topošajiem un jaunajiem komunikācijas jomas kolēģiem. Lielākais satraukums vienmēr ir programmas sākuma posmā, kad lasu pieteikuma anketas un cenšos noķert pareizo ķīmiju, kuri mentoru un dalībnieku pāri varētu būt īstie. Man prieks, ka finālā ieguvēji ir visi - ne tikai dalībnieki, bet arī mentori, kuri ir gatavi veltīt laiku jaunajiem un nodot savu profesionālās dzīves pieredzi. Paldies visiem par uzdrīkstēšanos būt daļai no nozares profesionalitātes stiprināšanas komandas."
Mēs bieži skatāmies uz mentoringu no mentorējamā perspektīvas, vienlaikus ieguvēji ir visi. Mentori iegūst iespēju paskatīties uz nozari caur jaunās paaudzes acīm, novērtēt savas spējas, mentorējamie iegūst pieredzi un drosmi, bet LASAP un visa komunikācijas nozare iegūst cilvēkus, kuri viens otru pazīst, uzticas un ir gatavi sadarboties ikdienas profesionālajās gaitās arī pēc programmas noslēguma.
Ja man šodien kāds jautātu, kāds ir mans vērtīgākais secinājums pēc šiem astoņiem mēnešiem, atbilde būtu pavisam vienkārša.
Mentoringa programma man vēlreiz atgādināja, ka profesionālajā dzīvē vislielāko ieguvumu gūst nevis novērotāji, bet dalībnieki. Iesaistīšanās prasa laiku, drosmi un iniciatīvu, tomēr tieši tā rada pieredzi, kontaktus, pārliecību un piederības sajūtu profesionālajai kopienai.
Pieredzi nevar iedot. To var tikai nodot tālāk.
Maira Bokmane, komunikācijas stratēģe, trešās LASAP mentoringa programmas koordinatore
Komentāri