Atkal pārliecinājos, ka šis tiešām ir „Gada notikums”, kuru neesmu izlaidusi nevienu reizi, un par kura nozīmi nekad neesmu šaubījusies. Arī šogad Dinamiskās domas darbnīca, kas notika jau astoto gadu, nelika vilties. Tieši otrādi – kārtējo reizi apstiprināja, ka ir vērts izvērtēt vienmēr aizņemtās maija pēdējās nedēļas nogales prioritātes un doties kaut uz otru Latvijas malu (parasti ļoti skaistās vietās, šoreiz Daudzesē), lai izbaudītu kaut vienu no trim DDD dienām. Šoreiz izdevās baudīt pasākumu gandrīz divas dienas, un, atgriežoties mājās, bija sajūta, ka bijusi prom vismaz nedēļu. Tagad saprotu, ka tas daudzveidīgo, koncentrēto un interesanto lekciju un prezentāciju dēļ.
Kas ir tas, kas DDD katru gadu padara tik pievilcīgu tieši man? – Tie ir īpašie lektori (parasti tās ir publiski atpazīstamas vai pat slavenas personības), no kuru performancēm parasti atceros vairākas vērtīgas atziņas. Vārds performance ir tas, kas raksturo runātāju sniegumu, jo tās nekad nav tikai lekcijas, un arī paši runātāji nekad nav „sausiņi”. – Tie ir studenti, kuri tic „gaišai nākotnei” un ir gatavi iesaistīties jebkurā aktivitātē, kas vien DDD trīs dienu laikā tiek piedāvātas. Redzot, kā „Turības” studentu orgkomiteja skrien un rūpējas par ikkatra labsajūtu, smeļos no viņiem enerģiju vairākiem mēnešiem. – Tā ir iespēja satikt komunikācijas nozares profesionāļus, iegūt no viņiem jaunas vēsmas un pat personiskas attiecības (ko piedāvā vakara sadaļa). – Tā ir iespēja piedalīties reālas PR kampaņas izstrādē un vienkopus redzēt vismaz 10 kampaņu prezentācijas, kurām vērtjumu sniedz profesionāla žūrija (šoreiz pat ļoti starptautiska). Parasti esmu moderējusi studentu darbu, bet šogad pirmo reizi pašai bija iespēja piedalīties kampaņas izstrādē, par kuru tās varonis DJ Kārlis (ilggadējs DDD muzikālais noformējums) bija dziļi aizkustināts. Par gūto pieredzi paldies LASAP kolēģiem Mārim Antonam, Marekam Matisonam un Kristīnei Mennikai, kā arī jauniegūtajiem draugiem no Hāgas universitātes – melnādainajam un efektīgajam nīderlandietim Brūsam un itālietei Laurai.
Atziņas, kas aizķērās no DDD 2013: – Tikai tādam darbam, ko dari ar aizrautību, ir mirdzums /Andžejs Reiters/. – Cilvēkiem ir tieksme uzcelt barjeru pret tēmu par politiku. Izmēram nav nozīmes, ka tik barjeriņa. /Jānis Skutelis/ – Komunikācija šodien ir „real time”. Katrs indivīds kļūst par ekspertu un pauž savu viedokli (kometāru soc.medijos) kā nu prot. Uzņēmumiem ar to ir jārēķinās. Veidojot kampaņas, nevajag koncentrēties tikai uz medijiem, jo tie ir tikai viens no kanāliem. Svarīgāk ir koncentrēties uz stāstu. /Arnis Marcinkēvičs/ – Lai no kolektīva izveidotos komanda, ir jāpārvar grūtības. Biznesā komanda ir izcilība – kad varam sasniegt daudz vairāk un vēl iegūt. Lai izceltu savu efektivitāti, jāstrādā pie sava lielākā plusa un lielākā mīnusa. /Aldis Zauls/ – Lai izceltos starp pārējiem, ir jābūt unikālam. Lai būtu unikāls, jābūt kreatīvam. /Dennis L.Wilcox/ – Militārā domāšana ir laba ar to, ka tā skaidri definē mērķi un prot to attēlot grafiski. Jebkuru mērķi vajag „čelindžot”. /Ralfs Vīlands/
Lai izstāstītu visu, ko uzzināju un piedzīvoju DDD, būtu nepieciešama vairāku rakstu sērija. Tomēr izvēlēšos paturēt noslēpumus un saglabāt intrigu, lai LASAP kolēģi nākamgad saņemtos un atkal piedotu pasākumam „skanējumu” (kā tas bija pirms dažiem gadiem). Tomēr, neskatoties uz citu kolēģu kūtrumu, mana vislielākā cieņa DDD tēvam Andrim Pētersonam par izcili organizēto pasākumu, neatlaidību un nopietnu pieeju procesam!