Piektdien pēcpusdienā AS “Ceļu pārvalde” darbinieki – pārdesmit cilvēku – sarīkoja mītiņu uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula un atlaisto kolēģu aizstāvībai. “Viņš ir vienīgais cilvēks, kas “pacēla” uzņēmumu, visi iepriekšējie bija afēristi. Zauers-Zauls vislabāk pārzina visas lietas, kas saistās ar ceļu lietām. Šī kampaņa ir miermīlīga, bet esam gatavi darīt visu un cīnīties visiem spēkiem, lai panāktu, lai viņš paliek amatā,” teica Ceļu pārvaldes darbinieki.
Skatoties sižetu par vadības aizstāvjiem TV3 ziņās, mana pirmā reakcija bija – šāda darbinieku rīcība ir katra vadītāja sapnis. Medijos nereti dzirdami neapmierinātu darbinieku izteikumi par to, kā vadītāji viņus neciena, neizmaksā algas, neuzklausa, neapmierinoši izpilda vadības funkcijas. Taču Ceļu pārvaldes darbinieku iestāšanās par savu vadītāju ir kaut kas jauns Latvijas informatīvajā telpā.
Lai arī viens sižets neļauj izdarīt pārāk daudz secinājumu, darbinieku aizstāvības pozīcijas nekad nav nepelnītas. Lai kāda būtu realitāte ar bedrīšu lāpīšanas kvalitāti, viens ir skaidrs – vadītājs ir izpelnījies darbinieku cieņu. Tas savukārt liek domāt, ka no šī vadītāja būtu, ko mācīties.
Jaunākie komunikācijas pētījumi liecina, ka, lai kāda uzņēmuma ietekmes puse uzstātos kā advokāti gan ikdienišķās, gan krīzes situācijās, viņiem ir jābūt pārliecinātiem par uzņēmuma korporatīvā rakstura atbilstību realitātei, jāspēj identificēties ar uzņēmumu, jātic tā jēgai un būtībai. Ceļu pārvaldes darbinieki ir apliecinājums tam, ka aizstāvība ir kādas konkrētas rīcības sekas, šajā gadījumā vadītāja attieksme un darbs, kas saskan ar darbinieku vērtībām.
Šoreiz apkopoju četras pozīcijas, kurās vadītājam būtu jāizceļas, lai darbinieki būtu gatavi viņu aizstāvēt arī publiski:
1. Viņam ir jābūt savas jomas speciālistam. Kā mēdza teikt viens no maniem bijušajiem vadītājiem: jājūt drēbe. Ja vadītājs drēbi zina un darbinieki to novērtē, pirmais solis uz komandas cieņu un aizstāvību ir veikts. 2. Viņam ir jābūt atvērtam komunikācijai ar komandu. Vadītāja pozīcija lielā mērā ir komunikācijas funkcija, ar kuras starpniecību panākt komandas snieguma paaugstināšanu. 3. Viņam ir jābūt līderim, kas iedvesmo darīt vairāk un labāk. Cilvēkiem ir jātic, ka vadītājs būs pirmais, kas stāvēs „barikādēs” dienu un nakti, ja gadīsies sarežģītas situācijas, ka vadītājs būs tas, kurš radīs pozitīvu darba vidi pat tad, ja situācija ir kritiska. 4. Viņam ir jābūt atbalstam saviem darbiniekiem, jāciena viņu darbs un personības, problēmsituācijās. Tikai tāds vadītājs, kas ir atbalstošs savai komandai un izrāda cieņu, var to saņemt no darbiniekiem. 5. Vadītājam darbinieki jāiesaista, lai tie zinātu un saprastu, kādi ir uzņēmuma mērķi un kāda ir viņu loma to sasniegšanā. Un, ja kādam ir šaubas tieši par šo punktu, pajautājiet sev: Vai Ceļu pārvaldes darbinieki aizstāvētu savu vadītāju, ja tie nezinātu, ko viņš darījis uzņēmuma labā? Bet zināšana ir tieši saistīta ar darbinieku iesaisti.
Vairāk par blogu un autori šeit