Gatavojoties prezentācijai Latvijas Dažādības hartas pasākumam ar tēmu “Ilgtspējīgā komunikācija”, nonācu pie tēzes, ka organizācijās ilgtspējīga ir tikai personiska komunikācija. Respektīvi – jāveido un jāuztur tāda veida iekšējā komunikācija, kas uzrunā katra darbinieka vērtības, personiskos mērķus un vajadzības, fokusējoties uz katru individuāli, nevis grupām vai masām.
Skats caur zīdaiņa prizmu
Lai labāk izprastu manu ideju, aicinu apskatīties no zīdaiņa prizmas, jo katram noteikti ir bijusi saskarsme ar bērnu līdz gada vecumam. Mazajam cilvēciņam saziņa ar ārpasauli ir balstīta tikai un vienīgi caur viņa vajadzībām – ja, piemēram, gribas ēst, pakasīt muguru vai aprunāties ar kādu pieaugušo, tūlītēji tiek dots signāls apkārtējiem, neskatoties uz to, vai šobrīd tas ir iespējams un nejauc kāda cita plānus. Es, audzinot trīs dēlus, bieži vien, apmierinot zīdaiņu vajadzības, paliku ar aukstu kafiju vai, braucienu laikā, saskāros ar izaicinājumu nomainīt pamperi vai izprast kliegšanas iemeslus. Tā, paturot prātā šo zīdaiņa sajūtu, padomājam par to, ka mēs katrs visu mūžu esam ar savām vajadzībām un savu dzīves redzējumu. Katrs, ko mēs ikdienā satiekam, ir personība, kuras mērķis ir apmierināt savas vajadzības, sasniegt personiskos mērķus un būt saskaņā ar vērtībām. Tas gan nenozīmē, ka mēs esam egoisti un domājam tikai par sevi, bet tikai parāda katras personas pasaules ūnikumu un skata punktu.
Vadītāja primārais uzdevums ir kalpot
Tieši tāpēc katra tiešā vadītāja pienākums ir kalpot (angliski gan skan labāk “serve”) saviem padotajiem (man gan labāk patīk teikt – kolēģiem). Katra vadītāja uzdevums ir izprast ikviena kolēģa personiskos mērķus, vajadzības un būt galvenajam atbalsta punktam to sasniegšanā. Mazajā organizācijā šo lomu pilda vadītājs, lielākajā – katras struktūrvienības vadītājs, ieskaitot citus vadītājus jebkura veida struktūrās – hierarhiskajās un matricas tipa. Es gan pazīstu arī lielu uzņēmumu vadītājus, kuri labi pārzina katra kolēģa dzīvesstāstu un individuāli pieiet ikviena vajadzībām, palīdzot tikt galā ar individuālajām problēmām un sniedzot visu iespējamo atbalstu.
Pazemība un gudra cilvēku vadība
Vadītāja uzdevums ir palīdzēt otram justies īpašam, jo, skatoties caur zīdaiņa prizmu, mēs visi tādi arī esam. Pazemība ir otra nolikšanu centrā, un tas ir svarīgi, lai patiesi varētu saprast līdzcilvēkus, un nolikt nost savu ego. Vadītājam jāsaprot, ka caur pazemību viņš aug gan pats, gan ļaujam augt otram; līdz ar to arī visai organizācijai. Šī ir lieliska īpašība, kas ne katram ir dota, tomēr šo īpašību dzīves laikā var izkopt un apgūt. Tā arī ir pamata kompetence katram līderim, kas kā prioritāte jāattīsta katrā organizācijā.
Gribu piebilst, ka pazemība iet roku rokā ar empātiju – iekāpjot otra cilvēka kurpēs, mums ir iespēja kaut nedaudz mēģināt paskatīties uz situāciju viņa vai viņas acīm. Vēl viena būtiska vadītāja loma – spēja klausīties. Svarīgi ir spēt klausīties un saklausīt tieši to, ko otrs mums cenšas pateikt. Tas nav viegli un prasa zināmu treniņu mums katram.
Grupas kā kanāls indivīda personiskai uzrunāšanai
Uzstāšanās ietvaros minēju dažus uzņēmumus, kas iekšējo komunikāciju veido caur dažādajām interešu grupām, piemēram, kādā uzņēmumā darbiniekiem ir izveidota LGBT atbalsta grupa, citā – sieviešu vai aktīvā orientēšanās cienītāju grupa. Ir svarīgi, ka darba devēji dod iespēju cilvēkiem apvienoties pēc interesēm, atbalstot konkrēto grupu iniciatīvas un kopīgos mērķus, tomēr gribu uzsvērt, ka domubiedru grupās neviens nav atcēlis individuālos mērķus un vajadzības, kas ir un paliek katram personiskajā līmenī. Jebkāda veida grupas var uzskatīt par labu kanālu konkrētās mērķauditorijas sasniegšanai, tomēr ilgtspējīgas komunikācija iespējama tikai personiskajā līmenī.
Laimīgi darbinieki kā organizācijas vērtība
Ja darbinieks ir pārliecināts par darba devēja patieso interesi sniegt atbalstu viņa vai viņas personisko mērķu sasniegšanā, jūtas saklausīts un atbalstīts, tas palīdz sasniegt arī biznesa mērķus un veidot labu organizācijas tēlu. Darba devējam nebūs izmaksu un izaicinājumu, kas saistīti ar darbinieku rotāciju vai nelojalitāti. Vienmēr jāatceras, ka katrs darbinieks ir uzņēmuma seja gan fiziskajā, gan virtuālajā vidē. Nelojāli darbinieki ir katras organizācijas lielākais risks, kuru var vadīt, ja ikvienam darbiniekam pieiet caur personisko prizmu. Esmu pārliecināta, ka apmierināts darbinieks vienmēr būs lojāls, motivēts un uzticams.
Manas vērtības ir ģimene un profesionalitāte, tādējādi viss, ko es daru, ir saskaņā ar to; arī mērķi un vajadzības tam pakārtoti. Mans šī brīža darba devējs ļauj man būt pilnīgā saskaņā ar manām vērtībām, palīdzot balansēt starp profesionālajiem pienākumiem un ģimenes vajadzībām, tāpēc mani šobrīd nevar nopirkt – esmu lojāla un laimīga darbiniece. Manuprāt, laimīgi darbinieki ir jābūt katra uzņēmuma vērtībai!
Foto: Kristīne Tjarve