Inovāciju komunikācija kā tilts starp radošumu un biznesu

Inovācijas vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums. To patiesā vērtība atklājas vien tad, kad jauninājumi tiek saprasti, pieņemti un ieviesti. Tāpēc komunikācija kļūst par būtisku elementu – par tiltu starp radošu ideju un tirgus panākumiem. Šajā rakstā aplūkota inovāciju komunikācijas nozīme un izklāstīta strukturēta pieeja, kā šo saziņu veidot stratēģiski un mērķtiecīgi.

Kas ir inovācija un tās komunikācija?

Inovācija ir jaunievedums – tādu ideju, ražojumu vai procesu ieviešana, kas situāciju būtiski uzlabo vai risina problēmas. Tā balstās trīs principos: tas ir jaunums, kas nodrošina pārmaiņas, radošums, kas domā ārpus ierastā, un spēja idejas ieviest praksē. Svarīgi, ka inovāciju par tādu teorijā drīkst saukt tikai tad, kad tā palaista tirgū, pievienojot vērtību.

Savukārt inovāciju komunikācija ir specializēta joma, kas fokusējas uz jaunu ideju, pieejas vai metodikas nodošanu ieinteresētajām pusēm, lai tās tiktu pieņemtas un lietotas. Tā ietver gan iekšējo, gan ārējo komunikāciju un tiek ieviesta ar mērķi vairot uzticēšanos un izpratni un atbalstīt pārmaiņas.

Vairāk lasi: What is the definition of Innovation Communication?

Vadītāja loma komunikācijā

Inovāciju procesos komunikācija nereti atstāta novārtā – vadītāji investē tehnoloģijās, bet ne vienmēr veido atbilstošu saskarsmes kultūru. Komunikācijas prasme un atvērtas vides kultūra kļūst par ilgtermiņa ieguldījumu, kas nosaka komandas efektivitāti un līdzdalību. Vadītāja loma ir būtiska, jo viņš ne tikai nosaka virzienu, bet arī rada vidi, kurā komandai jūtas sadzirdēta, iekļauta un motivēta. Ja komunikācija organizācijā tiek veidota stratēģiski un mērķtiecīgi, darbinieki jūtas vairāk iesaistīti, un jauninājumu ieviešana kļūst raitāka. Kā uzsver organizācija augstākā līmeņa komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītājiem, Forbes Communications Council, inovācija rodas tikai tad, kad komandā ir mērķtiecīga sadarbība, kuras pamatā ir uzticēšanās un sapratne.

Vairāk lasi: When Communication Is At Its Best, So Is Innovation

Stratēģiska inovāciju komunikācija: četri posmi

Stratēģiskā komunikācija ir tāda mērķtiecīga saziņa, kas palīdz uzņēmumam sasniegt biznesa mērķus un ar ieinteresētajām pusēm veidot attiecības. Tā nav tikai ziņojumu izplatīšana – tā ir pārdomāta pieeja, kurā saziņas kanāli, rīki un saturs tiek izmantoti kā stratēģiski instrumenti, kas vērsti uz rezultātu, nevis tikai šķietamu klātbūtni.

1. Sāc ar “kāpēc”!

Pirms jebkādas komunikācijas būtiski ir skaidri definēt, kāpēc inovācija vispār tiek radīta. Anglijā dzimušais amerikāņu rakstnieks un iedvesmojošais lektors uzņēmējdarbības vadības jomā Saimons Sineks (Simon Sinek) piedāvā domāšanas modeli “Zelta aplis” (Golden Circle), kurā komunikācija sākas ar jautājumu "kāpēc". Tā vietā, lai uzreiz skaidrotu, ko inovācija darīs, vispirms jāatbild uz jautājumu, kāpēc tā vajadzīga. Kad "kāpēc" ir atbildēts, komunikāciju var strukturēt ap to, kā inovācija tiks ieviesta, un tikai tad skaidrot, ko konkrētu tā piedāvā.

Šī pieeja veido gan iekšējās, gan ārējās komunikācijas pamatu. Tā parāda ne tikai to, kāds ir ražojums vai pakalpojums, bet arī to, kādu vērtību tas rada cilvēkiem, uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.

Vairāk lasi: The Golden Circle

2. Auditorijas un vajadzību analīze

Kad stratēģiskais virziens noteikts, nākamais solis ir auditorijas segmentēšana. Lai komunikācija būtu efektīva, jāsaprot, kam tā paredzēta un kādas ir mērķauditorijas vajadzības, gaidas, rīcība un motivācija.

Vērtības piedāvājuma izstrāde (kanvas) ir sistēma, kas palīdz nodrošināt to, ka ražojums vai pakalpojums tiek radīts klienta vajadzībām un atbilst viņa vērtībām. Tā veidojas ap diviem pamatelementiem: klienta profila noteikšanu un uzņēmuma vērtību piedāvājumu. Tā ļauj padziļināti izprast klientu vajadzības, problēmas un motivāciju. Šī izpratne kalpo kā pamats, lai radītu tādu piedāvājumu, kas patiešām atbilst lietotāju vajadzībām, nevis tikai balstās pieņēmumos. Rezultātā tiek ietaupīts gan laiks, gan nauda, vienlaikus uzlabojot inovācijas atbilstību tirgum.

Vairāk lasi: What is the Value Proposition Canvas?

Bull’s Eye Framework jeb Mērķa centra modelis, kuru Gabriels Veinbergs (Gabriel Weinberg) un Džastins Meirs (Justin Mares) popularizēja grāmatā “Traction”, palīdz uzņēmumiem noteikt visefektīvāko izaugsmes kanālu, pūles un resursus koncentrējot tieši tur, kur ir vislielākais potenciāls.

Šī metode ietver trīs koncentriskus apļus:

- ārējo apli – tie ir visi iespējamie kanāli (sabiedriskās attiecības, e-pasta mārketings, sociālie mediji u.c.);

- vidējo apli – tie ir pārbaudīti kanāli, kas šķiet daudzsološi;

- centrālo apli – tas ir kanāls, kas darbojas visefektīvāk un uz kuru jāfokusējas.

Svarīgi ir pareizos kanālus un satura formātu izvēlēties nevis pēc ieraduma, bet balstoties tajā, kur mērķauditorija atrodas un kā tā patērē informāciju.

Vairāk lasi: The Bullseye Framework: What is it and how to use it

Šis modelis kalpo arī mērķauditorijas noteikšanai un stratēģiskai tās segmentēšanai. Tas palīdz uzņēmumiem un inovatoriem koncentrēties uz tiem klientiem, kuri vislabāk atbilst ražojuma, pakalpojuma vai idejas sākotnējai ieviešanai. Vidū ir centrālā mērķauditorija jeb uzņēmuma “ideālie” klienti. Vidējais aplis ir potenciālie klienti. Ārējais loks, kas nozīmē sabiedrību kopumā, kļūs aktuālāks ilgākas uzņēmuma darbības laikā.

3. Pozicionēšana un stāsts

Kad auditorija un kanāli ir izprasti, svarīgi formulēt, kas šo inovāciju padara atšķirīgu un kāpēc cilvēkiem par to būtu jāinteresējas. Pozicionēšana ir process, kurā tiek noteikts, kas inovāciju padara unikālu (unikālais pārdošanas punkts – USP) un kāpēc tā ir nozīmīga (emocionālais pārdošanas punkts – ESP). Tas palīdz veidot stāstu, kas ar auditoriju rezonē ne tikai racionāli, bet arī emocionāli. Labam stāstam ir spēks iedvesmot, pārliecināt un interesi pārvērst rīcībā. Definējot unikālo, nedrīkstētu aizmirst par analogajiem pārdošanas punktiem (Points of Parity), kas ir nozares standarti, īpašības, pielietojums, bez kura nevar iztikt. Piemēram, ja bērnu autokrēsliņš, tad drošs, ergonomisks utt.

4. Mērījumi un pielāgošana

Visbeidzot kā novērtēt, vai stratēģija darbojas? Tā jāvēro un jāanalizē. Sasniedzamības rādītāji, iesaiste, klikšķi, reģistrācija, zīmola uztveres maiņa – visi šie dati ļauj izdarīt secinājumus un komunikācijas taktiku pielāgot. Mērījumi ne tikai stiprina atbildību par rezultātu, bet arī veicina eksperimentus un paliekošus uzlabojumus. Tā kļūst par atgriezenisko saiti starp ideju un tās praktisko ietekmi tirgū.

Inovāciju komunikācija nav tikai stāstīšana vai radošuma izrādīšana. Tas ir stratēģisks instruments, kas apvieno radošu domāšanu, tirgus izpratni un skaitļos izmērāmu ietekmi. Komunikācija kļūst par tiltu starp radošumu un uzņēmējdarbību, starp ideju un tās ieviešanu. Tikai tad, kad tā ir neatņemama inovācijas daļa jau no paša sākuma, jaunievedumi spēj sasniegt visu savu potenciālu, radīt pārmaiņas un atstāt paliekošu ietekmi.

Netiec galā?

“JDP Integrated Communications” piedāvā konsultācijas, stratēģijas, vadību, kā arī mediju, krīzes komunikācijas un zīmolu pozicionēšanas treniņu.

Raksti: jdp@jdpintegratedcomm.com 

Seko tendencēm un aktualitātēm sociālajos medijos: “JDP Integrated Communications”, @jdpintegrated

Podkāsts "Kādā sakarā?!"

Jolanta Derkevica-Pilskunga, PhD un Annija Slikšjāne