Rudens cēliens septembrī iesākās Zviedrijas akadēmiski zināmā pilsētā Gēteborgā ar profesionālām diskusijām par komunikāciju un sociālā līguma nozīmīgumu. Tur uz ikgadējo tikšanos pulcējās Eiropas universitāšu sabiedrisko attiecību un informācijas koordinatoru (European Universities Public Relations and Information Officers) jeb EUPRIO asociācijas ļaudis, lai runātu par universitāšu un zinātnieku atbildību sabiedrības priekšā un zinātnes komunikācijas aktualitātēm. Kamēr virtuālie pieraksti pārklājas ar citiem dokumentiem, šeit izlasāmas dažu konferences runātāju spilgtākās atziņas.
1. Izglītībai jāveicina iecietība un tai jāpalīdz tikt galā ar aizspriedumiem un maldīgiem priekšstatiem gan lokāla izpratnē, gan starptautiskā līmenī. To uzsvēra Oslo Universitātes rektors profesors Ole Pīters Ottersens (Ole Petter Otterssen), daloties krīzes komunikācijas pieredzē pēc 11. jūlija traģēdijas Norvēģijā. Tā kā traumatiskajai pieredzei, kas iesakņojas vēsturē, nav derīguma termiņa, ikviens ir atbildīgs par tās pārvarēšanu un mācīšanos no kļūdām. It īpaši akadēmiskie prāti, kam jāiesaista sabiedrība diskusijā par pieredzēto, kopīgi analizējot un skaidrojot notikušo.
2. Tehnoloģijas vienlaikus gan nodrošina, gan pieprasa caurskatāmību. Caurskatāmība paaugstina uzticamību un autentiskumu. Savukārt uzticamība ar laiku pāraug uzticībā, turpretī uzticība paaugstina atbildību. Šo ķēdes reakciju derētu atcerēties ikvienai organizācijai, kas savā dienaskārtībā ietver sociālos medijus. Tā mūsdienu komunikācijas ceļus ieskicēja vācietis Aleksandrs Gerbers (Alexander Gerber). Turklāt eksperts zinātnes komunikācijā minēja vēl vienu svaigu jēdzienu „pilsoniskā zinātnes saprastprasme” (civic scientific literacy), kas godpilni nostājas līdzās ierastajai lasītprasmei un mediju lasītprasmei, par kuras pilnveidi jārūpējas jau no mazotnes un no skolas sola, nevis tikai augstskolu auditorijās. Ar piebildi, ka arī žurnālista loma turpina mainīties. Zinātnes žurnālistika no klasiskās stāstu stāstīšanas un tulkošanas pārtapusi par žurnālista kā moderētāja un pētnieka darbu.
3. Lai arī sociālo mediju vadlīniju izstrāde dažviet netiek uzskatīta par nepieciešamību, tomēr sociālo mediju politikas dokumentam organizācijas darbā ir divējāda daba – tas vienlaikus ir gan aizsardzības, gan atbalsta mehānisms. Tas gan regulē, gan sniedz padomu, ja kāds no organizācijas šaubās par iesaisti, par saturu vai par attieksmi organizācijā pret sociālo mediju lietojumu. Zviedru pētniece un arheoloģijas eksperte Osa Larsone (Asa M. Larsson) dalījās pieredzē, kā satuvināt zinātniekus un blogošanu. Par iedvesmu sociālo mediju aktīvai lietošanai bieži vien kalpo vadības (direktoru, rektoru, vadītāju u.c.) iesaiste dialogā ar sabiedrību, izmantojot sociālo medijus. Tas iedvesmo arī pārējos organizācijas pārstāvjus. Padoms, ko zinātniece ieteica izmēģināt tiem, kuri šaubās par blogotāja gaitu sākšanu, ir ieteikt kolēģim vispirms lasīt citu rakstītos blogus par interesējošo tēmu. Un ne tikai lasīt, bet arīdzan komentēt. Tas var atklāt virtuālās komunikācijas garšu, jaunu viedokļu dzimšanas brīnumu un ar laiku iedvesmot pašam sava bloga radīšanai.
4. Mēs esam sociāli dzīvnieki. Mēs reaģējam uz stāstiem. Šiem zinātnes komunikācijas eksperta Endija Tora (Andy Torr) izteiktajiem apgalvojumiem nākas nešauboties piekrist. Pēc ieskata zinātnes komunikācijas niansēs, Endijs viņa prezentācijas apmeklētājiem izdalīja dažādu ietekmes pušu balsošanas kartītes. Tad izteica apgalvojumus par globālās sasilšanas procesu, ļaujot ar kartīti balsot, tādējādi paužot atbalstu un pārstāvot konkrētu ietekmes pusi. Skarbā patiesība izrādījās tieša. Tiem, kas ir darītāji (NVO, zinātnieki), nav pieteikami daudz līdzekļu un resursu. Tiem, kam ir līdzekļi un resursi (uzņēmēji, valdība), nav dziļas intereses. Tiem, kam ir interese (sabiedrība), nav pārliecības par spēju ietekmēt. Un tiem, kam ir pārliecība par spēju ietekmēt un kas ir tie paši darītāji (žurnālisti, sabiedrība, zinātnieki), nav resursu. Apburtais loks.
Starp citu, nākamā gada EUPRIO konference, kas norisināsies Kentas Universitātē Kenterberijā, Apvienotajā Karalistē, jūlijā, tiks veltīta iekšējai komunikācijai. To augstākās izglītības un zinātnes institūciju komunikatori ir atzinuši par prioritāti pārmaiņām pilnajā laikā organizācijās. Konference kalpos par platformu iekšējās komunikācijas pilnveides risinājumu meklēšanai.