Kādēļ izvēlēties maģistra studijas komunikācijas jomā?

Jūlijs ir mirklis, kad augstskolās notiek aktīvākais process un nākamie studenti steidz iesniegt dokumentus kādā no koledžas vai bakalaura studiju programmām. Šis ir mirklis, kad ne tikai vidusskolu absolventi pieņem lēmumus par studijām. Arvien biežāk par maģistrantūras studijām domā komunikācijas profesionāļi, kuri darbojas nozarē jau vairākus gadus, ir uzkrājuši praktisko pieredzi un meklē iespējas profesionālai izaugsmei.

Ja salīdzinu savu profesionālo pieredzi komunikācijas nozarē vairāk kā 20 gadu garumā, pēdējos gados sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozare ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Pieaudzis informācijas apjoms, attīstījušies dažādi digitālās komunikācijas kanāli, mainījušies auditoriju paradumi un pieaugusi nepieciešamība pēc stratēģiskas domāšanas.

Šīs izmaiņas daudziem profesionāļiem mudina uzdot jautājumu – vai ir vērts atgriezties augstskolas solā?

Veidojot šo rakstu, man bija interesanti noskaidrot, kā maģistrantūras studijas vērtē komunikācijas profesionāļi, kuri šo ceļu jau paveikuši. Tādēļ uzrunāju vairākus kolēģus, kuri ieguvuši vai šobrīd iegūst maģistra un doktorantūras izglītību komunikācijas jomā, un lūdzu viņus dalīties pieredzē par to, kādēļ viņi izvēlējās turpināt studijas, kas studiju laikā šķita visvērtīgākais un ko viņi ieteiktu citiem nozares profesionāļiem.

Kādēļ komunikācijas profesionāļi izvēlas turpināt studijas?

Sarunās ar kolēģiem secināju, ka galvenais iemesls studiju turpināšanai nav tikai diploma iegūšana.

Visbiežāk viņi minēja profesionālo izaugsmi, vēlmi specializēties konkrētā jomā, padziļināt zināšanas, paplašināt redzesloku un iegūt jaunu skatījumu uz procesiem, ar kuriem ikdienā saskaras darbā.

Daudzi atzina, ka vairāku gadu darba pieredze palīdz daudz labāk novērtēt studiju laikā iegūtās zināšanas nekā uzreiz pēc bakalaura studiju absolvēšanas.

Kā atzina viens no komunikācijas profesionāļiem:

"Studijas maģistrantūrā komunikācijas praktiķim bez komunikācijas grāda sniedz lielisku iespēju praksē pieredzēto rāmēt teorijas ietvarā."

Savukārt cits kolēģis uzsvēra:

"Komunikācijas joma strauji mainās. Nepieciešams regulārs zināšanu un prasmju atjauninājums."

Maģistrantūras lielākā vērtība – cilvēki un pieredzes apmaiņa

Uzsverot studiju vērtīgākos ieguvumus, kolēģi visbiežāk minēja nevis konkrētus studiju kursus, bet gan cilvēkus.

Tika izcelti:

• pasniedzēji;

• studiju biedri;

• profesionālie kontakti;

• iespēja diskutēt ar dažādu organizāciju pārstāvjiem;

• iespēja iepazīt citu profesionāļu pieeju darba uzdevumu risināšanai.

  
  

Kā norādīja viens no kolēģiem:

"Visvērtīgākā bija iespēja uzzināt par kolēģu pieeju darba uzdevumiem un trenēt prasmes, kuras ikdienā ne vienmēr sanāk izmantot."

Vairāki profesionāļi atzina, ka tieši studiju laikā iegūtie kontakti vēlāk kļuvuši par sadarbības partneriem, klientiem vai kolēģiem.

Kad ir īstais laiks studēt?

Viens no biežākajiem argumentiem, kādēļ cilvēki atliek studijas, ir laika trūkums. Darbs, ģimene, projekti un ikdienas pienākumi daudziem ir pietiekami nozīmīgi iemesli, lai studijas atliktu uz vēlāku laiku.

Tomēr cilvēciskā pieredze liecina, ka ideālais brīdis, visticamāk, nepienāks.

Viens no kolēģiem rakstīja:

"Darīt to, jo drīzāk, jo labāk. Jo īstais brīdis nepienāks nekad, tas ir tagad."

Savukārt cits atzina:

"Ja apsver to, tad ir laiks doties. Es negribēju studēt astoņus gadus, bet, kad beidzot sāku to apsvērt, studēšana izrādījās viens no labākajiem lēmumiem manā profesionālajā attīstībā."

Ko komunikācijas profesionāļi iesaka topošajiem maģistrantiem?

Lūdzot dalīties ar padomiem, kolēģi bija gana vienprātīgi.

Pirms studiju izvēles viņi iesaka:

• rūpīgi iepazīties ar studiju programmas saturu;

• izvērtēt pasniedzēju sastāvu;

• atrast sev piemērotāko studiju formātu;

• izmantot prakses un starptautiskās iespējas;

• maģistra darba tēmu saistīt ar savu profesionālo darbību.

Īpaši vērtīgs ir ieteikums veidot maģistra darbu par tēmu, kas noder arī organizācijai, kurā strādā vai profesionālajā attīstībā. Tas ļauj studijās ieguldīto laiku izmantot ne tikai akadēmisko nosacījumu izpildei, bet arī praktisku risinājumu radīšanai.

Vai maģistrantūra ir nepieciešama visiem?

Manuprāt šis ir viens no pretrunīgākajiem jautājumiem, jo sarunās ar kolēģiem par maģistrantūras nepieciešamību, viedokļi bija atšķirīgi..

Lielākā daļa nozares kolēģu maģistrantūras studijas raksturoja kā vērtīgu ieguldījumu profesionālajā attīstībā, tomēr bija arī viedoklis, ka komunikācijas nozarē būtiska loma ir praktiskajai pieredzei un nepārtrauktai profesionālajai pilnveidei.

Daži uzsvēra, ka maģistrantūra īpaši vērtīga ir tiem, kuri vēlas nodarboties ar pētniecību, akadēmisko darbu vai pasniegšanu augstskolā. Savukārt praktiskajā komunikācijas vidē ne mazāk svarīgas ir digitālās prasmes, stratēģiskā domāšana un darba pieredze.

Šie viedokļi viens otru neizslēdz, drīzāk tie apliecina, ka katram profesionālim ir jāizvērtē savi mērķi un jāatrod sev piemērotākais profesionālās attīstības ceļš. Varbūt tās nav komunikācijas maģistra studijas, bet, piemēram, biznesa vadība, mākslīgais intelekts vai cits studiju novirziens.

Latvijas augstskolu piedāvātās maģistrantūras studiju iespējas

Tiem, kurus uzrunā sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozare, ir iespējas izvēlēties studijas četrās augstskolās - vienu profesionālo un trīs akadēmiskās maģistrantūras studiju programmas komunikācijas nozarē.

Profesionālo maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās iespējams iegūt Biznesa augstskolā Turība, izvēloties studijas programmā “Stratēģiskās komunikācijas vadība” (tiek realizēta arī angļu valodā). Studiju ilgums no 1,5 līdz 2 gadiem, atkarībā no iepriekšējās studiju pieredzes.

Sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijā iespējams iegūt Vidzemes augstskolā studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība” (ViA). Studiju ilgums 2 gadi, pilna laika studijas. Uzņemšanai 2026./2027. ak. gada rudens semestrī - 10 budžeta vietas.

Sociālo zinātņu maģistra grādu žurnālistikā un sabiedriskajās attiecībās iespējams iegūt Latvijas Universitātes studiju programmā “Komunikācijas zinātne". Studiju ilgums 2 gadi jeb 4 semestri. Uzņemšanai 2026./2027. ak. gada rudens semestrī ir 11 budžeta vietas.

Sociālo zinātņu maģistra grāds informācijas un komunikācijas zinātnēs studiju programmā “Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība” iespējams iegūt Rīgas Stradiņa universitātē. Studiju ilgums ir divi gadi, pilna laika klātiene (piektdienu vakaros un sestdienās).

Kam maģistrantūras studijas komunikācijā var būt īpaši noderīgas?

Es ticu, ka maģistrantūras studijas būs noderīgas dažādu jomu profesionāļiem, no kuriem dažus minēšu šeit zemāk:

• komunikācijas un PR profesionāļiem;

• valsts un pašvaldību komunikācijas nodaļas darbiniekiem;

• organizāciju vadītājiem;

• mārketinga profesionāļiem;

• tiem, kuri bakalauru ieguvuši citā jomā, bet strādā komunikācijā.

  
  

Protams, maģistrantūras studijas nav vienīgais veids, kā attīstīt savas profesionālās prasmes, tomēr daudzi komunikācijas profesionāļi tās raksturo kā vērtīgu ieguldījumu savā attīstībā.

Tās sniedz iespēju paskatīties uz ikdienas darbu no cita skatupunkta, iegūt jaunas zināšanas, paplašināt profesionālo kontaktu loku un padziļināt izpratni par procesiem, kas ietekmē komunikāciju organizācijās un sabiedrībā kopumā.

Ja doma par maģistrantūras studijām ienākusi prātā vairākas reizes, iespējams, ir vērts tai pievērst uzmanību. Kā atzina viens no manis uzrunātajiem kolēģiem – īstais brīdis, visticamāk, nebūs rīt vai nākamgad. Tas var būt tieši tagad.

Kristīne Tjarve, uzņēmuma "C SMART" vadītāja, komunikācijas profesionāle, mācībspēks, LASAP valdes pārstāve