Kad māju apgriež otrādi: par LSM, LR un LTV no sistēmiskā, komunikācijas un zīmolvedības skatupunkta

Pēdējās nedēļās plašas diskusijas raisījusi sabiedrisko mediju apvienošana zem LSM zīmola. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist loģisks solis – viens nosaukums, vienota vizuālā identitāte un skaidrāka komunikācija.

Tomēr sabiedrības un arī mediju profesionāļu reakcija liecina par pretējo – šī iecere izraisa spēcīgu pretestību un rada jautājumus par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas identitāti, vēsturisko lomu un vietu kopējā zīmola arhitektūrā.

Kāpēc tā notiek? Uz šo jautājumu iespējams paskatīties ne tikai no komunikācijas un zīmolvedības, bet arī no sistēmiskās domāšanas skatpunkta. Tieši šī pieeja palīdz saprast, kāpēc zīmola maiņa nav tikai dizaina vai nosaukuma jautājums, bet skar arī kolektīvo atmiņu, uzticēšanos un sabiedrības emocionālo saikni ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem.

Sistēmfenomenoloģiskais princips ļoti precīzi paskaidro notiekošo un to, kā un kāpēc mēs šādi reaģējam uz šo procesu.

Kāpēc rodas pretestība? Sistēmiskās domāšanas skatījums

Sistēmiskajā domāšanā ir dzelžains princips - secība nosaka nozīmi. Dziļākā līmenī tas ietver arī emocionālās, patiesās nozīmes un vērtības uztveres aspektu.

• Latvijas Radio (1925) - brīvvalsts sakne, valsts nepārtrauktība, 4. maija sēdes translācija, barikāžu balss, visa piedzīvotā audioatmiņa.

• Latvijas Televīzija (1954) - Atmodas vizuālā seja, Baltijas ceļa aculieciniece, visa piedzīvotā vizuālā atmiņa.

• LSM (2013) - digitālais bērns, radīts kā piekļuves punkts, satura apvienotājs un arī sava satura radītājs.

Kad jaunākais elements tiek pacelts virs vecākajiem, sistēmā rodas inversija. Un inversija vienmēr rada spriedzi pašā sistēmā, kas savukārt ietekmē visus tajā iesaistītos.

ChatGPT ģenerēts attēls

Emocionālā un vēsturiskā realitāte: LR un LTV ir brīvības simboli

Atmodas laikā LR un LTV nebija tikai mediji. Mūsu brīvības vēsturē tie ieņēma daudz dziļāku un nozīmīgāku lomu - tie bija ne tikai informācijas avoti, bet arī koordinācijas centri, tautas vienotības mehānisma drošības balsti, mūsu brīvības balss un seja.

Tie ir kolektīvās atmiņas un identitātes nesēji. To loma un nospiedums mūsu valsts attīstībā ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tātad, sistēmiski skatoties, to svars un nozīme ir vēl lielāki un būtiski pastiprina secības nozīmi.

Savukārt LSM ir vērtīgs, moderns un neapšaubāmi vajadzīgs. Taču tam nav un vienkārši nevar būt tādas pašas simboliskās nozīmes.

Komunikācijas skatupunkts: forma nedrīkst vadīt saturu

Šobrīd tiek mēģināts izdarīt kaut ko nedabisku - platformu cenšas padarīt par pamatu, bet pamatu par platformu. Tā ir komunikācijas kļūda, kas rada:

• auditorijas apjukumu;

• uzticības kritumu;

• identitātes miglu;

• sajūtu, ka kaut kas nav pareizi.

Šo sajūtu mēs piedzīvojam ļoti dziļi, lai arī varbūt īsti nesaprotam, kas tā ir un kāpēc to jūtam. Tieši tā sistēma kā absolūti lielāks spēks iedarbojas uz cilvēku - kā uz šīs sistēmas daļu. Visspilgtāk to izjūt šajos medijos iesaistītie, mazliet citādi - Latvijas sabiedrība. Bet šo sistēmisko spriedzi jūt visi.

Zīmolvedība: atvasinājums nevar kļūt par masterbrand

Zīmolu arhitektūrā masterbrand jeb galvenais (vadošais) zīmols nav tikai vizuālās identitātes jautājums. Tas top gadu desmitos, uzkrājot auditorijas uzticēšanos, vēsturisko pieredzi un emocionālo kapitālu. Tāpēc masterbrand raksturo:

• visdziļākās saknes;

• vislielākais emocionālais kapitāls;

• visplašākā vēsturiskā nozīme.

Šie kritēriji nepārprotami raksturo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmolus.

Savukārt LSM ir jaunākais medijs - atvasināts, sākotnēji radies no LR un LTV satura, kas apkopots un eksponēts vienuviet, moderns digitālais serviss, kam nākusi klāt pašu radīts saturs. Tam ir sava vieta un nozīme, bet tas nevar pēkšņi vienā dienā kļūt par to, kas tas nav.

Sistēmiski raugoties, šī situācija ir tieši tikpat absurda kā, piemēram, ģimenē jaunākais bērns pēkšņi paziņotu, ka no rītdienas kļūs par ģimenes galvu, uzņemsies visu atbildību un noteiks, kā dzīvot un funkcionēt ne tikai tētim un mammai, bet arī vectētiņiem un vecmāmiņām.

Pragmatiskāk raugoties, šī situācija atgādina apgriezto māju Tērvetē - interesanti, moderni, instagrammīgi. Bet tā nav stabila, tajā nav iespējams dzīvot, un tā nav funkcionāla.

Ko darīt?

Necīnīties, nemeklēt vainīgos un neiespītēties. Pareizās secības atjaunošana - visu saliktu pa vietām: LR un LTV būtu pamats ar visu, ko tas nes mūsu kolektīvajā apziņā, savukārt LSM - digitālais logs, tilts un serviss, kas pamazām, ar laiku un darbu, izveidotu savu vēsturisko nospiedumu.

Tātad būtu jāizmanto būtiski atšķirīga stratēģija: nevis aizvietot vecos, dziļi iesakņotos zīmolus ar jaunu vienojošu nosaukumu, bet meklēt veidus, kā tos iedzīvināt kopīgā ģimenē, saglabājot katra vietu, balsi, vēsturi un nozīmi.

Tikai tad sistēma būtu stabila, zīmols - skaidrs un sabiedriskais medijs - veselīgs.

Un šis nav tikai stāsts par kāda mediju uzņēmuma zīmola stratēģijas izvēli. Šis ir stāsts par mūsu latviskās identitātes kodolu, ko nevajag vājināt, mazināt vai degradēt. Tas ir jāapzinās, jāierauga, jānosauc vārdā un jādod tam vieta. Jo tikai no savas īstās vietas savā sistēmā mēs varam attīstīties un augt.

Tieši tāpēc ilgtspējīga zīmolvedība nesākas ar nosaukuma maiņu, bet ar cieņu pret sistēmu, kurā zīmols ir veidojies un ieguvis savu nozīmi.

Sigita Pildava, LASAP valdes pārstāve, Komunikācijas profesionāle, stratēģiskās un krīžu komunikācijas eksperte, Elements C vadītāja