Pirms pāris nedēļām LASAP labās prakses pēcpusdienā runājām par to, ko un kā komunikācijas nozarē strādājošie varam mācīties no kļūdām. Filigrāni lavierējot starp konkrētu sarunu un konfidencialitātes saglabāšanu, atziņu tomēr savācās tik daudz, ka prasījās tās apkopot plašākā ierakstā nekā pāris teikumos feisītī.
Pirmkārt, paldies pieredzējušajām nozares ekspertēm Olgai Kazakai un Agnesei Alksnei, kā arī māksliniekam Pāvelam Hafizovam, kuri bija tik drosmīgi, lai dalītos savā pieredzē, mācoties nevis no panākumiem, bet no kļūdām. Brīnišķīgu pasākuma virstoni deva Olgas atrastā Džona Altuhera (John Altucher) atziņa: “Godīgums ir taisnākais ceļš, lai izvairītos no tā, ka kļūda kļūst par izgāšanos!”
Ir skaidrs, ka joprojām gana daudz spriedzes un misēkļu gadās mūsu attiecībās ar žurnālistiem, bet ne mazāk sarežģīti ir izaicinājumi sociālo mediju komunikācijā, sadarbībā ar influenceriem un kampaņās ar “augstām likmēm” cīņā par ietekmi vai naudu.
Lūk dažas no Olgas apkopotajām atziņām – domāju, ka ieraudzīsiet šo to pazīstamu.
Teksti
Joprojām mūsu nozares pamata instruments. Joprojām gan kļūdāmies, gan arī reizēm grēkojam, cenšoties iet vieglāko ceļu. Te atziņas:
Neprecīzs virsraksts noved pie maldinošas ziņas.
Saturam ir jābūt interesantam ne tikai pasūtītājam. Iesildošā intervija, kur neko īstenībā “nedrīkst stāstīt” … nav intervija žurnālista izpratnē.
Nokavēta ziņa … nav ziņa.
Relīžu netulkošana vai, jo īpaši, tulkošana sliktā valodā var patiešām nokaitināt žurnālistus.
Esam pieejami tikai tad, kad pašam izdevīgi vai ērti, nevis tad, kad informāciju lūdz žurnālists. Nav smuki.
Trīs lappušu apcere par tēmu relīzes vietā ….. nav relīze.
Neaizmirsti, ka pēc intervijas mikrofons var vēl nebūt izslēgts, pat ja tu domā, ka ir.
Vizuāļi
Tas, ka “viens attēls pasaka vairāk nekā tūkstoš vārdu”, kaut kur ir dzirdēts. Ja pats neaizsūtīsi savlaicīgu un piemērotu vizuāli, var sanākt, ka attēls pasaka to, ko tu nemaz negribi dzirdēt. Jo – pie tavas skaistās ziņas ir pievienots konkurenta foto. Kurš vainīgs? Pats vainīgs.
Emocijas versus prāts
Zini, ka tavā pusē ir taisnība un fakti? Nesaproti, kāpēc tava ziņa neiet, tavos argumentos neviens neklausās? Visticamāk, pietrūkst dvēseles – precīzāk, emociju. Un to nevar atrisināt, piešaujot pāris spilgtu apzīmētāju “vislielākais” un “vissvarīgākais” garā. Ziņai jābūt patiesi emocionāli uzlādētai. Kā, tas varētu būt kādas atsevišķas sarunas temats.
Sociālie mediji un influenceru mārketings
Komunikācija sociālajos medijos kļuvusi par tikpat ikdienišķu darbu kā kādreiz mediju attiecības.
Neveiksmīgas mirkļbirkas. Parādi izdomāto mirkļbirku kolēģim ar “vissamaitātāko prātu”, jo pēc tam, kad to sāks locīt interneta jokupēteri, varēsi tikai elpot dziļi vai pats ķiķināt līdz. Vai skaidroties ar klientu, par ko tu domāji iepriekš…
Atbildes, kas kavējas. Tracina ne tikai žurnālistus, bet arī konta sekotājus. Atbilde tikai tad, kad jautājums ir patīkams vai ērts – diemžēl nav pieņemams veids, kā veidot sev labu reputāciju sociālajos tīklos.
Sadarbība ar mikroslavenībām jeb influenceriem. Kļuvusi par īpašu nišu, kur valda diezgan liela anarhija, tāpēc ir vērts par visu vienoties skaidri un precīzi. Uzdāvināt mikroslavenībai produktu un cerēt, ka atspoguļos… Nu, varbūt, bet uz to nevajadzētu balstīt savu komunikācijas plānu. Nepieciešama stratēģiska pieeja ar reāli izmērāmiem rezultātiem. Nevajag arī “uz vārda” ticēt publiski pieejamai statistikai par influenceriem, bet gan pasekot tendencēm un paskatīties dziļāk, kas slēpjas aiz pirmajā mirklī lieliskiem skaitļiem.
Agnese bija apkopojusi spilgtākos iespaidus no savas personiskās pieredzes:
Kā nokaitināt žurnālistu? Piezvanīt un pajautāt, vai saņēmis ziņu. Nesaprast ironiju.
Kā komunikatoram nepalikt vienam ar kampaņu? Pārliecināties (cik nu iespējams), ka arī vadītājs apzinās, par ko un kāpēc cīnās, un paliks kampaņā iekšā līdz galam.
Tēma ir jūtīga, saistīta ar politiku vai lielu naudu? Gatavojies melnajam PR. Pārliecinies, ka Tev vai Taviem kolēģiem nav “skeletu skapī” vai vismaz izdomā, ko ar tiem darīt.
Visbeidzot, māci savu klientu, ja nepieciešams. Tas ir tavs darbs. Citādi varat auzās iebraukt abi.
Kā putukrējums uz kūkas bija Pāvela romāna cienīgais stāsts, kā viņš “brauca Paulu Koelju lūkoties”, kā viņa glezna nonāca Koelju mājās pie sienas, un kā viņš tiek galā ar bailēm kļūdīties un pašām kļūdām. Man kā zināmā mērā perfekcionistei svarīgākais secinājums no viņa stāsta ir tas, ka vislielākā kļūda ir neko nemēģināt, baidoties kļūdīties. Citējot Pāvelu, “izgāšanās ir mazā nāve, un visvairāk ir bail izgāzties ceļā uz sapni”, bet galu galā tas dod mums pieredzi un uzaudzē biezāku ādu.
Diskleimeris: Apkopojums ir balstīts Olgas, Agneses un Pāvela stāstītajā, bet, ja esmu kaut ko pārpratusi, interpretējusi plašāk vai sagrozījusi, tas manā pusē.
Gunta Līne LASAP valdes locekle MRS grupa izpilddirektore