Iknedēļas e-vēstules no uzņēmumiem, kurās norādīts, ka uz vēstuli nevar atbildēt (noreply@mansuznemums.lv). Jocīgi tomēr. Uzņēmums ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, regulāri iesaista sekotājus aktivitātēs, rada saturu, grib mani uzrunāt, bet, kad atsūta reālu produkta piedāvājumu (iknedēļas e-vēstulē), kurš manī rada interesi un vēlmi iemainīt savu naudu pret konkrēto labumu, vairs negrib ar mani sarunāties.
Pakāpjamies soli atpakaļ. Pasaule ir mainījusies, patērētāji arī. Viņi visu laiku ir online un sagaida, ka informāciju varēs saņemt sev ērtā formātā, veidā un vietā. Tas neizslēdz “vecos” saziņas kanālus. E-pasts joprojām ir baigā štelle. Izauditējiet savus esošos sakaru kanālus – iespējams, ka vienā otrā gadījumā pietiks tikai šķirties no veciem netikumiem, lai uzlabotu savus biznesa rezultātus.
Komunikācijas stratēģija – joki no interneta. Pirms dažām dienām sarunā ar kolēģi par konkrēta uzņēmuma komunikāciju auditu, es piedāvāju piemēru, kurā figurēja izdomāts personāžs – labs draugs, kurš reizē ir arī ārsts. Ja es pēkšņi sāktu šaubīties par sava drauga profesionalitāti vai piemērotību manai veselības uzraudzībai, es visdrīzāk meklētu citas opcijas (tieši ārsta ziņā, nevis drauga). Arī izvēloties konkrētu preci vai pakalpojumu, man svarīgāka ir konkrētā pārdevēja reputācija, produkta kvalitāte un citi aspekti, nevis tas, cik forši ar viņu ir iedzert kausu alus vai patērzēt par jaunāko internetā klejojošo joku. Neaizmirstiet, ka visam pa vidu esat arī savas jomas profesionāļi. Starp citu, tajā izklaidējošo stratēģiju ziņā ir ļoti spēcīga konkurence. Būt profesionālim pat varētu būt vienkāršāk.
Par nākamo lietu daļēji jau uzrakstīja Kaspars. Komunikācija komunikācijas pēc. Viņš gan minēja konkrētus un galējus piemērus, es gribu uzzīmēt nedaudz lielāku bildi. Es pēdējā laikā atsekojos vienam uzņēmumam pēc otra. Arī tiem, kuru klients esmu. Un te nu gan es gribētu sacelt mazu trauksmīti. Ja uzņēmuma komunikācija sāk atgrūst esošos klientus (es pat neiedziļināšos iemeslos), mēs esam atraduši diezgan nopietnu problēmu. Cik jaunus klientus tāda komunikācija tad īsti uzrunās? Protams, visu cieņu, ja tas tiek darīts mērķtiecīgi, ar mērķi nomainīt visus esošos klientus pret citiem. Es esmu pret kvantitātes uzvaru pār kvalitāti. Ne jau algoritmiem un datoriem mēs rakstām ziņas, bet gan saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem. Protams, tīņi ir aktīvākie ieteicēji, retvītotāji, šārētāji un laikotāji. Bet vai viņi ir arī aktīvākie Tava pakalpojuma pircēji?
Ceturtā lieta (jā, šis paragrāfs nāk bonusā). Sekojiet tam, ko sakiet saviem klientiem. Arī automātiskajās atbildēs. Pirms kāda laika uzrakstīju e-pastu uzņēmumam, kuram maksāju ik mēnesi. Automātiskajā atbildē bija mana iesnieguma numurs, mani personas dati, iesnieguma teksts un prioritātes līmenis – zems. Melns uz balta: “Priority: low.” Man parasti automatizētās atbildes neliek justies īpašam un šis arī nedeva iemeslu tādam būt. Es saprotu, ka ir iekšējās komunikācijas sistēmas, kuras šķiro iesniegumus, lai visi būtu maksimāli apmierināti. Tādas klātbūtne manī rada pārliecību, ka uzņēmumā darba organizācija ir sakārtota. Tas ir labi. Slikti ir tas, ka es sajutos kā otrās pasaules pilsonis. Lai arī cik racionāli mēs būtu, nevajag aizmirst, ka mēs esam arī emocionāli. Ir tāds smuks teiciens, ka “cilvēks var aizmirst, ko Tu viņam teici, bet viņš neaizmirsīs, kā Tu liki viņam justies”. Paturiet to prātā.
Veiksmīgu Jums internetu! 😉