Nesen biju uzaicināta uzstāties Dienas Biznesa rīkotajā Biznesa panākumu akadēmijas diskusijā par to, kā sasniegt krievu publiku. Izrādās, šis jautājums ir aktuāls daudziem uzņēmējiem no ļoti dažādām nozarēm, sākot ar farmāciju un beidzot ar telpu uzkopšanu. Diskusija motivēja mani izklāstīt pārdomas par šo tematu blogā, jo ir interesanti uzzināt arī citu kolēģu viedokli un pieredzi šajā sakarā.
Latvijas krievi nav tas pats, kas Krievijas krievi Manuprāt, viens no būtiskiem momentiem, ko ir svarīgi saprast: krievi, kuri ilgstoši dzīvo Latvijā, nav tādi paši kā tie, kuri dzīvo Krievijā. Sociālajā mijiedarbībā dažādu nāciju pārstāvi ietekmē cits citu. Tas ir neizbēgami. Līdz ar to Latvijas krievi ir „skandināviskāki”: mierīgāki, mazāk impulsīvi. Faktiski vēstījumi latviešiem un krieviem var pārāk neatšķirties. To apstiprina arī TNS pētījumi, kas rāda, ka abu grupu pārstāvji biežāk izvēlas vienādu veidu informāciju: anekdotes, ziņas par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī informāciju par veselību. Mēs neesam tik atšķirīgi, kā dažreiz liekas.
Sveiciens 8. martā! Ja tomēr mēģināsim saprast, kādas ir atšķirības, kas raksturīgas krievu mērķauditorijai, tad tās ir meklējamas vērtībās un dzīvesstilā. Piemēram, daudzi krievi svin Ziemassvētkus janvārī, nevis decembrī, sveic dāmas 8. martā, bet dzimšanas diena viņiem ir daudz svarīgāka par vārda dienu – daudzi pat nevarēs pateikt, kad viņiem tāda ir. Mums, komunikācijas speciālistiem, tas nozīmē, ka šīs specifiskās nianses nedrīkst ignorēt, jo ļoti bieži tieši no tām cilvēkiem veidojas asociācijas saistībā ar organizāciju.
Ir arī citi momenti, kuri ir būtiski, piemēram, klientu apkalpošanā. Esmu ievērojusi, ka latvieši daudz vienkāršāk un ātrāk saziņā pāriet uz tu. Krieviem tas ir sarežģītāk. Jūs ir izteikta cieņas izrādīšanas forma, un reti dzirdēsiet, ka krievi jau pirmajā sarunā pāriet uz tu. Tas parasti prasa pat nelielu rituālu, kad cilvēkam tiek prasīta atļauja uzrunāt viņu uz tu. Iespējams, tāpēc manī vienmēr ļoti neomulīgu sajūtu rada sociālo mediju korporatīvie profili, kuri sarakstē uzrunā mani uz tu. Saprotu, ka tiek mēģināts veidot draudzīguma un neformālas sarunas sajūtu, bet man tas drīzāk izskatās pēc cieņas trūkuma.
Iesaistiet krievus Latvijas tirgus ir sarežģīts ar to, ka, lai arī iedzīvotāju skaits ir neliels, esam spiesti paralēli komunicēt divās valodās. Manuprāt, Latvijā lielākoties nav finansiāli attaisnojams princips, kad katrai auditorijai tiek izstrādāta sava komunikācijas kampaņa. Bet tas arī vēl vairāk apgrūtina profesionāļu dzīvi: adaptējot vēstījumus, uzņēmumi ir spiesti demonstrēt augstākās komunikatīvās pilotāžas paraugus. Piemēram, ko darīt, ja sauklī tiek izmantota vārdu spēle? Tiklīdz ķeramies pie tulkošanas, saprotam: vai nu burtisks tulkojums izjauks vārdu spēles šarmu, vai ir jāmeklē atbilstoša vārdu spēle attiecīgajā valodā, riskējot aiziet ļoti tālu no oriģinālās saukļa formas.
Lai izvairītos no situācijām, kad vēstījums nav skaidrs vai tuvs krievu publikai vai sauklis neveikli skan krievu valodā, ir prātīgi iesaistīt krievu speciālistus kampaņu izstrādes stadijā saukļu un citu tekstu adaptācijā, kā arī ierunāšanā. Vairāk nekā jocīgi skan reklāmas krievu valodā, kuras ierunā ar latviešu akcentu.
Mans secinājums pēc pārdomām un diskusijas par šo tematu ir vienkāršs: krievu publikas uzrunāšanai nekas sarežģīts nav vajadzīgs. Nodrošiniet auditorijai iespēju krievu valodā saņemt informāciju savā mājaslapā un citos ierastajos komunikācijas kanālos, servisu un konsultācijas – pie jūsu speciālistiem, kā arī iesaistiet krievu speciālistus tekstu testēšanā, adaptācijā un ierunāšanā. Un, pats galvenais, stingri atdaliet „kotletes” no „mušām” – nejauciet politiku un biznesu. Ja uzņēmums grib pelnīt, ir svarīgi aizmirst par politiskajiem lozungiem un publiskajā komunikācijā neizcelt savas īpašās simpātijas vai antipātijas pret kādu nacionālo grupu.
Būtu interesanti uzzināt arī jūsu viedokli un pieredzi šajā jautājumā: vai adaptējat vēstījumus? Varbūt ir pieredze atsevišķu kampaņu veidošanā krievu publikai? Kādas citas atklāsmes?