Skarbā realitāte ir tā, ka sabiedrības vērtējumā sabiedrisko attiecību profesionāļi nav godīgi un ētiski – mūs sauc par manipulatoriem un propagandistiem, slepeniem interešu lobistiem un žurnālistikas ētikas standartu drupinātājiem[1]. Ir pētījumi[2], kas norāda, ka sabiedrisko attiecību profesionāļi negatīvi ietekmē demokrātijas procesus, apzināti melojot, sašķobot informāciju, novadot sabiedrības interesi no nozīmīgiem jautājumiem un tādējādi samazinot sabiedrības spēju efektīvi atbildēt uz nozīmīgiem vides, politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Sabiedrisko attiecību firmas stāv aiz nevalstiskām organizācijām, pētniecības centriem, kas veic “pētījumus” un ietekmē likumdošanas procesus ne sabiedrības interesēs[3]. Pasaules banku sistēmu skāra krīze un sabiedrisko attiecību profesionāļi mēģināja slēpt uzņēmumu lomu banku sistēmu sabrukumā un apzināti maldināja sabiedrību. Mūsdienu tehnoloģijas sabiedrības maldināšanas darbu ir padarījušas vēl vieglāku, bet vai tas nozarei dod priekšrocības vai arī drīzāk kaut ko atņem?
LASAP ir uzsācis darbu pie ētikas kodeksa, kura mērķis būs veicināt godīgu un ētisku lēmumu pieņemšanu jomā. Mūsu mērķis nav veidot vispārīgu ētikas kodeksu, kuram nebūs nekādas jēgas vai ētikas kodeksu, kuru LASAP biedrs izlasīs vienu reizi un aizmirsīs. Ētikas kodeksam ir jābūt dzīvam un mainīgam, jo arī komunikācija kā zinātne nestāv uz vietas.
Pašlaik sabiedrisko attiecību profesionāļi nāk no dažādām vidēm un bieži vien izglītības procesā universitātē nav mācījušies ētiku. Iespējams, tādēļ daudzi profesionāļi, ikdienā pieņemot lēmumus, neaizdomājas par ētikas dilemmām. Ļoti bieži tam arī nepietiek laika. Tādējādi viens no nākotnes ieteikumiem būtu universitāšu programmās domāt par šādu priekšmetu vai vismaz dažām lekcijām.
Tomēr, neskatoties uz to, ka ētika nav sabiedrisko attiecību profesionāļu prioritāšu sarakstā, tieši sliktā nozares slava liedz gūt jaunus klientus un veidot uzticības pilnas attiecības gan ar kolēģiem, gan klientiem, gan sabiedrību kopumā.
Sabiedrisko attiecību profesionālim ir jābūt tam, kur uzņēmumā pirmais identificē ētiskas dabas problēmas, kas agrāk vai vēlāk var novest pie krīzes situācijas. Tad, kad ir notikusi ētikas krīze, ir par vēlu rakstīt ētikas vadlīnijas. Profesionāliem komunikatoriem ir jāstrādā ar uzņēmuma vērtībām (gan uzrakstītajām, gan reālajām, kuras raksturo uzņēmuma un vadības iekšējo vērtību sistēmu) vēl pirms tās tiek apšaubītas.
Arī sabiedrisko attiecību profesionālim kā cilvēkam ir jāapzinās sava vērtību sistēma. Tad brīžos, kad ētikas dilemmas nāk no darba devēja, klienta vai priekšnieka puses, jau apmēram būs zināms, kā rīkoties. Šodien ir daudzi jomas profesionāļi, kas ne tikai meklē aizraujošu darbu, kas sniegs personīgo izaugsmi, bet arī vēlas strādāt vietā, kuras vērtības (piemēram, ilgtspēja[4]) atbilst personas vērtībām. Un, šķiet, tas ir katra mūsdienīga uzņēmuma sapnis – lai darbinieki ticētu tā vērtībām un būtu daļa no komandas.
Lai arī sabiedrisko attiecību vidē Latvijā nav pieņemts diskutēt par citu kolēģu darbu vai kritiski skatīties uz pašu paveikto, tas ir nepieciešams, lai attīstītu sapratni par ētikas jautājumiem. Vai seksisms reklāmā ir pieņemams? Vai t.s. blackface ir pieņemams? Vai klientus sociālajos medijos drīkst apsmiet no oficiālā konta? Vai arī slikts PR ir labs PR? Vai apmaksāt interneta troļļus, kas trollē konkurenta Facebook lapu ir pieņemami? Vai maksāt žurnālistiem par to, ka viņi nointervē vadītāju, ir pieņemami? Vai palīdzēt paziņām uzvarēt iepirkumā ir pieņemami (jo Latvijā taču visi pazīst visus)? Vai nokopēt ārvalstu kampaņu un realizēt to Latvijā ir pieņemami? Jautājumu ir daudz un neviens ētikas kodekss nesniegs skaidras atbildes uz tiem. Tomēr ir nepieciešama jomas profesionāļu diskusija par to, kas ir ētiska komunikācija, kas veicina sabiedrisko attiecību kā nozares prestižu. Komunikācija par ētikas dilemmām ir nepieciešama arī uzņēmumu iekšienē. Sabiedrisko attiecību speciālistam ir jābūt tam, kurš šīs dilemmas saskata, pirms tās radušās un var būt drošs, ka tiks uzklausīts augstākajā vadības līmenī. Protams, tas nozīmē arī izglītot uzņēmumu vadību par ētikas jautājumiem un tas ir neviena cita kā sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums.
Šodien LASAP ētikas kodeksa darba grupa tiksies pirmo reizi. Plānots, ka tiksimies aptuveni reizi mēnesī un daudz strādāsim kopā tiešsaistes režīmā. Paldies tiem, kas jau ir pieteikušies, tomēr uzskatīsim šo par vēl vienu īpašu aicinājumu nākt arī tiem, kas pirmajā reizē netika.
[1] http://www.publicintegrity.org/default.aspx
[2] http://www.corporatewatch.org.uk/?lid=1570
[3] http://backissues.cjrarchives.org/year/92/5/pr.asp
[4] http://nbs.net/knowledge/three-reasons-job-seekers-prefer-sustainable-companies/