top of page
Search
  • Marta Mackeviča

Amatpersonu gadumijas uzrunas – pateiktais un nepateiktais

Aizvadītais gads atnesa būtiskas pārmaiņas daudzās mūsu dzīves sfērās, liekot izvērtēt prioritātes. Ne velti šogad, biežāk kā citus gadus, svētku laikā vēlējām viens otram veselību un mieru, piebilstot, ka tieši tas ir pats svarīgākais. Daudzās ģimenēs tēriņi dāvanām vai pārmērīgam svētku galdam tika aizstāti ar ziedojumu līdzcilvēkiem, kuriem tas vairāk nepieciešams. Smagie notikumi pasaulē daudzos ir atmodinājuši vienkāršību un cilvēcību – tas atspoguļojies arī amatpersonu gadumijas uzrunās. Izvērtējot Valsts prezidenta, premjera, Rīgas mēra un citu pašvaldību vadītāju uzrunas, priecē, ka vēstījumi ir skaidri saprotami, vienkārši un daudz cilvēcīgāki nekā citus gadus.


Atslēgas vārds – drošība

Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā pilnīgi saprotami un nepieciešami. Atgādinājumi par to, cik svarīgi ir rūpēties par drošību un mieru, izskanēja absolūti lielākajā daļā uzrunu. Iespējams, kādam šķitīs, ka pašlaik jau ir lieki kārtējo reizi atgādināt par drošību, taču veco patiesību, ka atkārtošana ir zināšanu māte, neviens nav atcēlis. Un tas, ka laba runa jābūvē uz spēcīgu un vienkāršu atslēgas vārdu pamata, arī nav noslēpums. Neiztrūkstoši uzrunās izskanēja arī Ukrainas kara tēma, gan paslavējot ukraiņu varonīgo cīņu, gan atgādinot par mācībām, ko šis karš nesis Latvijas sabiedrībai. Ja liela daļa savās uzrunās izmantoja apzīmējumus “Krievijas sāktais karš” vai “Krievijas iebrukums Ukrainā”, nebaidoties lietot jēdzienus “nežēlīgs”, “asiņains”, tad, piemēram, Daugavpils mērs pavisam īsi pieminēja kara fonu starp “mums tuvām tautām”. Izmantotais termins par “mums tuvām tautām” gan atstāj vietu interpretācijām (pieņemsim, ka šeit domāts ģeogrāfiskais tuvums).

Draugu būšana

Vēl viena zīmīga lieta, kas šogad īpaši bieži parādās amatpersonu apsveikumos, ir uzruna “Draugi!”. Ja Covid-19 krīzes laikā premjera paustais “Draugi, nav labi” kļuva par interneta hītu un tika drukāts pat uz somām un T-krekliem, tad šoreiz draudzīgā un vienkāršā uzruna izskan arī pašvaldību vadītāju un Saeimas priekšsēdētāja runas sākumā. Premjers gan savas uzrunas laikā šo frāzi atkārtoja vairākkārt, zināmā mērā pasakot: draugi, šī tomēr ir mana firmas zīme! Vai tas ir patiess mēģinājums apliecināt vēlmi būt vienotiem ar sabiedrību vai kas cits, tas paliek katra runātāja pārziņā. Jāpiezīmē gan, ka arī Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins, kurš Jaunajā gadā uzrunāja Krievijas iedzīvotājus, kamēr viņam fonā stāvēja militāros mundieros tērpti cilvēki, lietoja uzrunu “Draugi!”.


Bez mulsinošām frāzēm un jaunvārdiem

Daudzi Latvijas iedzīvotāji šogad ir noklausījušies arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu. Gandrīz 17 minūtes ilgais emocionālais vēstījums reti kuru atstāja vienaldzīgu un pat skarbākie vīri notrausa asaru. Noklausoties to, nereti sekoja komentāri – lūk, tā ir jārunā, tā vajag, piebilstot, ka mūsu valstsvīriem trūkst harizmas. Šeit tomēr būtu jāspēj izvērtēt atšķirīgās situācijās valstīs, kas prasa dažādu pieeju, kā arī Zelenska kunga profesionālais un gadiem koptais talants. Jā, iespējams, Latvijas prezidenta uzruna nevienu nesaraudināja, tomēr ir jāatzīst, ka arī Levita kungs ir audzis. Šogad izpalika tādas mulsinošas frāzes kā “Tiem cilvēkiem, kuri ir nomiruši no Covid, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs…”, kā arī sabiedrības ausīm neierasti jaunvārdi. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, prezidenta uzruna bija pat pārsteidzoši vienkārša un vēstījums – viegli uztverams.

Jo īsāk, jo labāk?

Daudzi eksperti piekritīs, ka tieši vienkāršība bieži vien arī ir panākumu atslēga. Īpaši, ja tas attiecas uz uzrunām, prezentācijām u.tml. lietām. Arī domājot par ideālās uzrunas ilgumu, zinātāji uzsver, ka svarīgi, lai tā nebūtu pārāk gara. Skatuves runas meistari mēdz ieteikt, sākot no vienas minūtes, ja runa ir improvizēta līdz 20 minūtēm (maksimums), ja tā ir motivācijas vai iedvesmas uzruna. Gan Valsts prezidents, gan premjers bija veiksmīgi iekļāvušies mazāk kā piecās minūtēs. Rīgas mērs bija vēl kodolīgāks, sakot aptuveni uz pusi īsāku uzrunu un ieturot sev jau raksturīgo stilu – nebaidīties būt tiešs un saukt lietas īstajos vārdos. Saeimas priekšsēdētāja Smiltēna kunga uzruna šogad bija teju septiņas minūtes gara (klausoties tā šķita vēl garāka), taču, iespējams, vēlme izteikties garāk un plašāk saistīta ar pirmo uzrunu šādā amatā. Arī Daugavpils mērs bija salīdzinoši kodolīgs, piedāvājot nedaudz vairāk kā divas minūtes garu uzrunu, taču bija tik centīgs, ka ierunāja to divās valodās – ne tikai latviešu, bet arī krievu. Iespējams, īsākās gadumijas uzrunas autors 2022. gadā bijis Liepājas mērs Gunārs Ansiņš, kurš iekļāvās nepilnā minūtē. Lai gan daudziem ir zināms teiciens – jo kodolīgāk, jo labāk, iespējams, tik īsa uzruna kādam var radīt paviršības iespaidu, tā teikt – kaut kas bija jāsaka, tad nu aši pateicu. Šeit gan jāpiezīmē, ka minētā nepilnas minūtes garā uzruna bija daudz baudāmāka, nekā Aivara Lemberga “sirds suminājums svētkos”, kas ar “nepārdzīvojiet, dzīvē tak ir tik daudz jaukā un skaistā” drīzāk atgādināja kāda attāla radu onkuļa uzrunu krustdēla jubilejā.


Lai gan Latvijas amatpersonu gadumijas uzrunas nebija tādas, pie kurām publika sajūsmā lauž krēslus vai aizgūtnēm raud, jāsaka, ka šogad (ar dažiem izņēmumiem) kopumā ar uzdevumu ir izdevies tikt galā gana veiksmīgi. Jā, iespējams, kādam šajā smagajā laikā gribējās vairāk konkrētības, vēl kādam – vairāk emociju, bet mums jāatceras, ka gadumijas uzruna nav vieta, kur atskaitīties par katru 2022. gadā paveikto darbu. Turklāt, runājot par emocijām, jāņem vērā arī nacionālās īpatnības un jāspēj lasīt (saklausīt) starp rindiņām. Daudzi piekritīs, ka Valsts prezidenta uzrunas sākumā teiktais “Latvieši!” patiesībā jau bija gana zīmīgi un svarīgi.


Marta Mackeviča, komunikācijas aģentūras “Miltton Latvia” vadītāja, LASAP biedre

0 comments
bottom of page