Ikviens no mums savā ikdienā un profesionālajā jomā var darboties kā dizainers. Bez zināmā mākslas dizaina pastāv dažādi citi dizaina veidi – informācijas, sociālais, pakalpojumu. Mēs dizainējam savu ikdienu, uzvedību, rīcību, izvēles, vērtības un komunikāciju. Lai izmantotu digitalizācijas un informācijas tehnoloģiju priekšrocības savā un sabiedrības labā, kļūtu tikai konkurētspējīgāki un produktīvāki, labāk izprastu klientu vajadzības un prioritātes, nepieciešama fundamentāla domāšanas un procesu maiņa.
Dizaina domāšana var atvērt durvis ceļā uz efektīvākiem risinājumiem. Šajā rakstā akcentēju uzmanību uz dažām no dizaina domāšanas atslēgām.
Domāšanas maiņa
Viss sākas ar domāšanu – iziešanu ārpus rāmjiem, radošu pieeju, prāta atvēršanu jaunām idejām un stereotipu laušanu. Dizainers, kurš, saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem, uzdrīkstas eksperimentēt, izmanto tēlainu domāšanu un empātiju. Tā ir domāšanas maiņa, balstoties nevis uz vienīgās patiesības un gatava rezultāta stratēģiju, bet gan izmēģināšanu, iesaistīšanu, kopradi, prototipu veidošanu un to testēšanu, orientējoties uz klientu vajadzībām un nepārtrauktu izpēti. Šajā gadījumā dizains ir ne tikai radošs process vai galaprodukts, bet arī inovāciju ieviešanas instruments, ko izmanto, ietverot sociālos, ekonomiskos, kā arī ilgtspējīgas attīstības aspektus. Lielākais šķērslis dizaina domāšanas ieviešanā Latvijā ir gaidas par rezultātu, kas nekavējoties īstenosies. Šāds viedoklis neiedrošina eksperimentēt, izmēģināt idejas, tās pilnveidot un ieviest izmaiņu korekcijas. Jāatzīst godīgi, mēs bieži baidāmies riskēt, uzņemties atbildību, ieviest inovatīvas un jaunas lietas. Tas ir liels bremzējošs faktors.
Dizaina domāšanas atslēgas, autores attēls
Pirms gada veicu pētījumu par dizaina domāšanu kā inovatīvu pieeju valsts pārvaldes reputācijas veidošanā. Sociālais dizains kā publiskā sektora attīstības sastāvdaļa pasaulē nav revolucionāri jauna pieeja, lai gan tieši pēdējo gadu laikā interese par to ir ievērojami pieaugusi. Latvijā dizaina domāšanas pieejas izmantošana valsts pārvaldes sektorā vēl tikai veidojas, turklāt īpaši reputācijas veidošanas procesos ir jauna un maz zināma pieeja, kas prasa visu iesaistīto pušu izpratni par tās būtību un variācijām. Arī zinātniski šis kā pētījumu lauks tikai veidojas, tādējādi procesā ir arī terminoloģijas attīstība, kā arī optimālu konceptuālu jēdzienu ekvivalentu piemeklēšana latviešu valodā. Taču šodien tā jau kļuva par aktuālu tēmu Latvijas valsts pārvaldes darba kārtībā un apsveicami, ka pamazām sāk pārņemt veiksmīgu privātā sektora pieredzi, ārvalstu praksi. Pašlaik Valsts kanceleja projektā sāk iedzīvināt priekšlikumu par radošu, starpinstitūciju profesionāļu vienību – inovācijas laboratorijas ar sociālā dizaina redzējumu (#GovLabLatvia). Kā pamatojums un motivācija dizaina domāšanas laboratoriju izveidei jau 162 pasaules valstīs (interaktīvā karte) visbiežāk minēta nepieciešamība pēc lielākas izpratnes par lietotāju vajadzībām un vēlmēm, kompetenču un spēju attīstība, kas veicinātu attīstību un inovācijas, kā arī vajadzība pēc jaunām sadarbības platformām. Tā ir vieta, kur pieiet problēmu risināšanai jaunā veidā, tai skaitā tēla un reputācijas jautājumiem, lai radītu un testētu risinājumus, kurus potenciāli varētu ieviest valsts pārvaldes darba uzlabošanai.
Profesionālā empātija
Dizaina domāšanas sirds ir cilvēks. Vispirms šī pieeja koncentrējas uz cilvēka vērtībām un vajadzībām. Empātija ļauj dizaina domātājiem atcelt savus stereotipus un pieņēmumus, lai gūtu ieskatu klientu (lietotāju, sabiedrības partneru, darbinieku) vajadzībās. Tas ir ilgstošs process, kas prasa savstarpēju uzticību un nepieciešamību novērtēt laika gaitā notiekošās izmaiņas. Empātija ved pie pilnīgas iesakņojušos uzskatu, tradīciju un vērtību pārvērtēšanas. Kad kļūstam uzmanīgi un jutīgi pret vajadzībām, ekspektācijām un ierobežojumiem, tas grauj ierasto pasaules uzskatu, ļaujot pāriet no aizsardzības pozīcijas, kad „sagaidām un pieprasām”, uz sadarbības formu un attieksmi, kad „novērojam, dalāmies un veidojam”. Empātija veicina zinātkāri un vēlmi atklāt, kāpēc lietas darbojas tā, kā tās darbojas. Labākie risinājumi nāk no labākās izpratnes par cilvēka uzvedību. Tas ir visperspektīvākais radošā darba pamats. Piemēram, var apspriesties ar ekspertiem, lai uzzinātu vairāk par problēmas jomu, bet var arī novērot un iesaistīt pašus cilvēkus, lai saprastu viņu pieredzi un motivāciju, kā arī pēc iespējas pietuvināties noteiktai videi, iegūstot dziļāku personīgo izpratni par attiecīgajiem jautājumiem.
Koprade
Būtisks dizaina domāšanas posms ir radošs komandas darbs, vienlaikus arī mācīšanās, kas notiek caur kopīgu eksperimentēšanu. Koprade tiek īpaši izmantota jaunievedumu izstrādē, iedzīvotāju atsauksmju, ierakstu sociālajos medijos ņemšana vērā, jaunu pakalpojumu vai iestādes informācijas dizaina izveidē. Dizaina starpdisciplinaritāte un dažādu nozaru speciālistu sadarbība padara problēmas definēšanu, izpēti, procesa modelēšanu, gala rezultāta izstrādi un tā integrāciju visaptverošāku, līdz ar to arī efektīvāku un ilgtspējīgāku. Apgūt šīs pieejas pamatprincipus ir iespējams praktiski, veidojot dizaina izstrādes darba grupas, kur koprades ceļā risināt aktuālās problēmas. Ideju ģenerēšanas ceļā notiek prāta un pieredzes kartēšana, stāstu veidošana, vērtību ķēdes analīze, lietotāja ceļa jeb klienta maršruta veidošana, viens no biežāk izmantotiem rīkiem ir arī vizualizācijas metode. Tāpat viens no visredzamākajiem dizaina domāšanas rezultātiem ir prototips. Prototipēšanas pieeja ir veids kā veidot tiltu starp nenoteiktību un risku. Metodes ir atšķirīgas un rezultāts var variēt no konceptuālām skicēm uz papīra līdz interaktīviem dizaina risinājumiem, grafiskiem scenārijiem, lomu spēlēm līdz tīmekļa interfeisa modelēšanas.
Izvēle
Visinteresantākie risinājumi atrodas disciplīnu krustpunktos, tomēr arī šis pēdējais posms ir ļoti nozīmīgs, lai noslēgtu ciklu un nonāktu pie kāda konkrēta secinājuma, attiecīgi izdarot izvēli – ieviest vai neieviest dzīvē atklātos risinājumus un idejas. Viens no galvenajiem ieguvumiem no izvēles jeb lēmuma par potenciālo problēmas risinājumu ir atgriezeniskā saite no visiem dizaina domāšanas etapiem (attēlā zemāk redzami visi 6 posmi). Nepārtraukti izejot cauri šim procesam, dizaineri nonāk pie mērķa un rada jaunus risinājumus, turpinot iegūt jaunu ieskatu un nonākot pie arvien inovatīvākām idejām, paplašinot to iespējamos pielietojuma veidus un labāk izprotot klientu intereses.
Dizaina domāšanas process, autores attēls
Kopsavilkums
Pastāv viedoklis, ka dizaina domāšana ir tikai pārejoša modes tendence. Apskatot dziļāk, ko sniedz šī tendence, mēs saprotam, ka tā ir nepieciešama mūsdienu profesionāļu kompetence, kura apvieno zināšanas un prasmes, kas saistītas komunikācijas, uzvedības un ētiskām kategorijām, kā arī praksē iegūto izpratni par pieejas būtību. Ja dizaina metodes tiek īstenotas kvalitatīvi un pēc būtības, tās palīdz pieņemt mērķtiecīgākus un efektīvākus lēmumus, sasniegt tiešāku auditoriju, veicina precīzāku klientu vajadzību definēšanu, samazina pretrunu un pārklāšanās riskus, minimizē neparedzētas sekas, kā arī ilgtermiņā veido pozitīvu reputāciju. Dizains sabiedrībai ir domāšanas un rīcības viedums – jēgpilnas darbības un risinājumi cilvēkam.
Lai jūsu idejām drosmīgi un radoši eksperimenti!
Par veiksmīgiem dizaina domāšanas piemēriem, pielietojuma veidiem un citām dizaina aktualitātēm vairāk nākamajās publikācijās! 🙂
Viktorija Buraka Mg. sc. admin. Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre
Mani var atrast: Linkedin: https://www.linkedin.com/in/viktorijaburaka/ Facebook: https://www.facebook.com/viktorija.buraka Instagram: @viktorijaburaka