Korporatīvā komunikācija: par patiesām attiecībām

Pēcpandēmijas radītās sekas organizāciju kultūrā, tehnoloģiju, t.sk. mākslīgā intelekta, virzītās pārmaiņas un pieaugošais kanālu apjoms, komplektā ar pieaugošo orientēšanos uz darbinieka vajadzībām, iesaisti un un empātiju, klientu un iesaistīto pušu dažādā dinamika, dzīvošana "burbuļos" un citi fona apstākļi savus "izaicinājumus met" arī korporatīvajai komunikācijai. Komunikācija vairs nav tikai rīks, lai “paziņotu”, bet kļūst par stratēģisku platformu attiecību veidošanai. Taču kādas ir galvenās tendences, kas šobrīd veido organizāciju komunikācijas ainavu?

Autentiskums – vairs ne izvēle, bet nepieciešamība

Sabiedrība arvien skarbāk izvērtē organizāciju patiesumu. Arvien svarīgāka kļūst spēja komunicēt atklāti – arī par neveiksmēm, grūtībām un pieņemtajiem riskiem. Uzņēmumi, kas spēj atzīt savas kļūdas un rīkoties saskaņā ar savām vērtībām, iegūst ilgtermiņa uzticību.

Vadības klātbūtne – cilvēki uzticas cilvēkiem

Vadītāji vairs nevar slēpties aiz zīmola logotipa. Cilvēki vēlas dzirdēt viedokli, redzēt emocijas, saprast lēmumu motivāciju. Tieši tāpēc LinkedIn un citās platformās aug vadītāju personīgo profilu nozīme – nevis korporatīvās runas, bet cilvēcīgas pārdomas un stāsti.

Iekšējā komunikācija kā stratēģiska prioritāte

Hibrīddarbs ir izmainījis saziņu starp darbiniekiem. Tradicionālie e-pasti un sanāksmes vairs nav pietiekami. Efektīva iekšējā komunikācija tagad nozīmē ne tikai informēšanu, bet arī iesaisti, dialogu un līdzdalību. Jo īpaši tas attiecas uz Z paaudzi, kura sagaida caurspīdīgumu un regulāru atgriezenisko saiti.

Mākslīgais intelekts: rīks vai risks?

MI rīki, piemēram, ChatGPT, ir kļuvuši par ikdienas sabiedrotajiem satura veidošanā, analītikā un pat stratēģijas plānošanā. Taču tajā pašā laikā rodas risks – vai zudīs cilvēcīgums? Vai auditorija spēs atšķirt "robotu tekstu" no īstas empātijas? Atbildība paliek cilvēka rokās.

Darbinieki kā zīmola vēstneši

Nereti tieši darbinieki ir tie, kuri veido pirmo iespaidu par uzņēmumu sociālajos tīklos. Līdz ar to organizācijas aktīvi attīsta vēstnieku programmas, apmāca darbiniekus digitālajā komunikācijā un uzticas viņiem kā autentiskiem zīmola stāstniekiem.

Komunikācija ar vērtību mugurkaulu

Vai uzņēmums iestājas par klimata jautājumiem? Vai tas pauž attieksmi pret sabiedriski svarīgiem notikumiem? Klusēšana vairs nav neitrāla pozīcija – sabiedrība sagaida nostāju. Tikai jārīkojas atbildīgi – “zaļmaldināšana” šodien tiek ātri atmaskots.

Mobilais formāts un īsais saturs

Cilvēki lasa virsrakstus, skatās video 15 sekunžu garumā un skrullē saturu bez apstājas. Komunikācijai jāpielāgojas – jābūt mobilai, dinamiskai un saprotamai uzreiz. Tas prasa gan dizaina domāšanu, gan spēju strukturēt informāciju maksimāli vienkārši.

Dati kā sabiedrotie

Lēmumu pieņemšana komunikācijā balstās arvien vairāk uz datiem – skatījumiem, iesaistes rādītājiem, auditorijas paradumiem. Datu analīze vairs nav tikai mārketinga nodaļas rūpe – arī komunikācijas speciālistam jāprot izlasīt, ko skaitļi mums saka. Efektivitāte un produktivitāte iet roku rokā.

Iekļaušana – ne tikai mode, bet nepieciešamība

Valodas izvēle, tēlu reprezentācija un komunikācijas stils – viss tiek rūpīgi vērtēts. Organizācijas pievērš uzmanību, lai tās būtu iekļaujošas gan dzimuma, gan etniskās, gan funkcionālās dažādības kontekstā. Cilvēki vēlas sevi redzēt organizāciju stāstos.

Noslēgumā – komunikācija vairs nav tikai “skaists teksts” vai “labas bildes”. Tā ir organizācijas seja, sirdsapziņa un reputācija vienlaikus. Tehnoloģijas mainās, platformas attīstās, bet pats svarīgākais paliek nemainīgs – uzticība. Un to var veidot tikai caur atbildīgu, patiesu un uz cilvēku vērstu komunikāciju.

Inese Pabērza, komunikācijas stratēģe, zīmolu satura veidotāja