Rakstot pieteikumu Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļu (LASAP) mentoringa programmai, ne brīdi nešaubījos par to, ka, ja vien mani tajā uzņems, pavisam noteikti gūšu daudz jaunas un noderīgas informācijas. Un man paveicās, mans optimisms attaisnojās - par manu mentori kļuva Sigita Pildava, kura jau uzreiz mani uzrunāja ar savu atšķirīgo viedokli un spēju nosvērti un argumentēti to paust.
No tūrisma līdz sabiedriskajām attiecībām
Uzsākot mācības Alberta koledžā pagājušajā rudenī, man, cilvēkam ar pieredzi un darbu tūrismā (pašvaldības iestādē) jau bija skaidrs, ka sabiedriskās attiecības un tūrisms ļoti labi iet kopā, jo abos liela nozīme ir tieši komunikācijai. Manī vienmēr ir bijusi vēlme apgūt kaut ko ne vien priekš sevis, bet arī, lai es būtu labāks, efektīvāks darbinieks savā darba vietā. Līdz ar to, metoties kādā no kārtējiem mācību, zināšanu, pieredzes izaicinājumiem, izdodas, savā ziņā, nošaut divus zaķus vienlaikus. Mēdz taču teikt, ka cilvēks nespēj šķērsot okeānu, ja baidās izlaist krastu no redzesloka.
Mentoringa programma – interesanta un izaicinoša
Ar mentori Sigitu mēs ļoti ātri pārgājām uz Tu. Komunikācija bija viegla, bet diezgan domāt liekoša. Bija reizes, kad domāju – mēs jau tīri psiholoģiski viena otrai sākam kaut kā palīdzēt caur sarunu. Bet sarunas būtība jau tieši tāda arī ir: tā jāveido tā, lai katrs no tajā iesaistītajiem gūtu sev kādu labumu, kļūtu zinošāks.
Visai ātri bija skaidrs arī tas, ko vēlos sasniegt ar šīs mentoringa programmas palīdzību. Bija jātop manas darba vietas komunikācijas stratēģijai, un nu, priecīgi varu teikt – mērķis ir sasniegts. Dokuments ir nodots iestādes vadītājai ar visiem tā pielikumiem, preses relīzes paraugu lietoju jau savā darbā, mediju listi – tāpat, bet vizuāļi kalpos maniem kolēģiem kā vienkāršs, viegli uztverams palīgs tekstu radīšanā.
Bet pats interesantākais, grūtākais, atmiņā paliekošākais un, patiesībā, noderīgākais – bija tieši ceļš uz šo mērķi. Stratēģiju es rakstīju pati, ņemot vērā savas darba vietas – nodaļas darbības virzienu, mazliet palīdzēja kāda starptautiska projekta komunikācijas stratēģija pašā sākumā, bet tad vienā brīdī bija skaidrs, ka jāskatās ir citā virzienā. Stratēģijas izstrādes process, tātad, bija gan interesants, gan izaicinošs Sigita jau pašā sākumā brīdināja: “Tu rakstīsi/taisīsi komunikācijas stratēģiju, es piekoriģēšu virzienu un uzdošu jautājumus.”. Tad nu man bija jāiemācās neuztvert stratēģiju kā papīru kalna dzemdēšanu, aizmirst minētā projekta “palīdzību”, un koncentrēties uz būtiskāko. Un kas tad ir būtiskākais tādu “papīru cepšanā”?
Sajust, ka to vajag un saprast, kāpēc to vajag – caur vienkāršiem jautājumiem, kādus man uzdeva mentore: “Kas nāk prātā saistībā ar uzņēmumu, kam stratēģija tiek veidota? Kādai komunikācijas noskaņai vajadzētu tajā būt? Kādu sajūtu būtu jārada komunikācijai? Kas ir tās vērtības, kas uzņēmumam patiešām ir svarīgas?”.
Vienā brīdī Sigita man sniedza lielisku atziņu vai drīzāk atgādinājumu – “Mežam cauri ved milzums taciņu un neviens nav teicis, ka tikai viena ir pareizā.”. Sigita lieliski prata likt man domāt citādi, paraudzīties uz faktu, situāciju no malas. Caur komunikāciju, sadarbību, darīšanu atkal un atkal.
Ieguvumi no programmas
Man tiešām patika arī iepazīšanās ar citiem lektoriem, mentoriem un mentorējamiem izglītojošajos pasākumos. Bija personības, kas noteikti paliks atmiņā ar saviem padomiem, ieteikumiem un pieredzi, tāpat ar prieku skatījos arī uz jauniešiem, kas šajā programmā piedalījās, bija teju uz pusi jaunāki par mani, bet tik interesanti, atšķirīgi domājoši. Priecājos arī par iespēju būt lekcijās, kurās notika zināšanu un pieredzes apmaiņa dažādos jautājumos kā sabiedrisko attiecību profesionāļu lomas, iekšējās un ārējās komunikācijas atšķirības, sociālo tīklu, kontu uzturēšana; ierakstu veidošana, mediācijas idejās balstīta konfliktu risināšana un krīžu komunikācija.
Vislabāk atmiņā paliks noteikti krīžu komunikācijas improvizācija, ko vadīja Sigita Pildava ar kolēģiem.
Šī nodarbība bija kā lielisks atgādinājums tam, ka dažkārt ir ļoti vērtīgi pārbaudīt savas spēju un zināšanu robežas, izkāpjot no komforta zonas, lai beigās iegūtu daudz noderīgu atziņu. Caur krīzes situācijas piemēriem, spraigajiem notikumiem atpazinu vairākas savas dzīves sociālās lomas. Un cilvēka raksturs taču vislabāk izpaužas tieši kritiskās minūtēs… Saskatīju dažādus komunikācijas iespēju līmeņus. Saklausīju dažādu, psiholoģiski atšķirīgu cilvēku spējas uz vienu un to pašu situāciju raudzīties citādāk. Pamanīju arī profesionāļu rindās aktiera talantu, kas sabiedrisko attiecību speciālista darbā ir liels pluss. Guvu daudz vērtīgu ieteikumu krīžu komunikācijas sakarā. Paldies īpašs par šo lekciju, kuras saturs bija vērtīgs, pateicoties tā atšķirīgajai izpildes formai un entuziasma pilniem lektoriem, kas ir savas jomas profesionāļi. Simulācija bija tiešām lielisks veids kā apgūt ko jaunu.
Secinājumi un pateicība
Šāda veida programmas ir ļoti vajadzīgas, jo tās paver jaunus zināšanu apvāršņus, jaunus kontaktus un sadarbības iespējas. Programmas noslēgumā ir jūtams gandarījums par paveikto. Paldies Sigitai un pārējiem, kas ar savu entuziasmu un profesionalitāti padarīja šo pieredzi tik vērtīgu un neaizmirstamu. Pieredze ir vislabākais skolotājs. Vai tas nav viens liels ieguvums?
Inga Hartika, LASAP mentoringa programmas 2024 absolvente, Alberta koledžas studente, Tukuma novada domes Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļas tūrisma organizatore
Komentarze